Smuku muiža Saldus rajonā, pilsdrupas.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Neprasīs papildu atļauju saskaņotiem būvniecības darbiem
Kultūras ministrija, kuras padotībā strādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, skaidro, ka šie grozījumi paredz iespēju
Inspekcija uzsver, ka administratīvo procedūru skaita samazinājums neapdraud kultūras pieminekļu saglabāšanu, jo tiek sasniegts mērķis – nodrošināt vides pārveidošanas darbu pieļaujamības izvērtēšanu. Turklāt, samazinot inspekcijā izskatāmo iesniegumu un sagatavojamo dokumentu skaitu, kļūst iespējams iestādes resursus efektīvāk izmantot kultūras pieminekļu saglabāšanai.
Kā zināms, saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 3. pantu un 23. pantu darbus valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos, to teritorijās un aizsardzības zonās drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju. Inspekcija izsniedz noteikta parauga atļaujas kultūras pieminekļu izpētes darbiem, ja tos paredzēts veikt ar metodēm, kas var pārveidot kultūras pieminekli (MK noteikumu Nr. 474 21. punkta 1. pielikums); arheoloģiskās izpētes darbiem (noteikumu Nr. 474 24. punkta 2. pielikums); kultūras pieminekļu vai to aizsardzības zonu pārveidošanas darbiem (noteikumu Nr. 474 44. punkta 3. pielikums); kultūras pieminekļu restaurācijas, rekonstrukcijas, remonta un konservācijas darbiem (noteikumu Nr. 474 52. punkta 4. un 5. pielikums).
Šobrīd Latvijā nekustamie kultūras pieminekļi atrodas apmēram 3350 vietās, kam saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 23. pantu noteikta aizsardzības zona pilsētās – 100 m, ārpus pilsētām – 500 m rādiusā.
Kultūras pieminekļu aizsardzības zonās iecerēto darbu pieļaujamību izvērtē, ņemot vērā to ietekmi uz kultūras pieminekli atbilstoši MK noteikumu Nr. 474 35. punktam un 44. punktā definētajiem kritērijiem. Galvenokārt tas attiecas uz būvdarbu rezultātā radīto pārmaiņu ārējo veidolu, un no kultūras pieminekļu aizsardzības viedokļa nav tik svarīgi, kas veic darbus un kā vadībā.
"Daudzas kultūrvēsturiskās vērtības Latvijā ir sprīdi no sabrukšanas, turklāt notiek to ļaunprātīga iznīcināšana."
Kā skaidro VKPAI, līdzšinējā atļauju sagatavošanas prakse liecina, ka pārsvarā gadījumos nav bijis nepieciešams atļaujās noteikt papildu nosacījumus, salīdzinot ar saskaņotajā būvprojektā norādīto. Tādēļ Noteikumu par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu 44. punkts ir papildināts ar otru teikumu šādā redakcijā:
„Būvniecības darbiem kultūras pieminekļa aizsardzības zonā atsevišķa atļauja (3. pielikums) nav nepieciešama, ja inspekcijā ir saskaņota atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām izstrādāta būvniecības ieceres dokumentācija (piemēram, būvprojekts skiču vai tehniskā projekta stadijā, vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas apliecinājuma karte, ēkas fasādes vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte, vienkāršotā inženiertīklu pievadu izbūves tehniskā shēma) vai ja būvniecības darbi neskar kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku (būvju) un ainavas elementu ārējo veidolu.”
Atļaujas atbildīs normatīvajiem aktiem par e-dokumentiem
Grozījumi attiecas arī uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju veidlapu aizpildīšanas un izsniegšanas kārtību. Līdz šim MK noteikumu pielikumos noteiktās atļauju formas neparedzēja iespēju dokumentus sagatavot atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 06.04.2010. pieņemtajiem grozījumiem dokumenta rekvizītus „datums”, „paraksts” un „Z.v.” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Šobrīd Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vadās no Administratīvā procesa likuma prasībām un atļaujas izsniedz atbilstoši MK noteikumu pielikumos norādītajām formām. Inspekcija uzsver, ka atļauju iespējams iegūt, ja pilnībā tiek apmierināts iesniedzēja prasījums. Ja pieņemtais lēmums ir nelabvēlīgs iesniedzējam (atteikums izsniegt atļauju vai atļauja ar nosacījumiem), tas tiek noformēts atbilstoši APL 67. panta otrās daļas prasībām.
Kultūras pieminekļu stāvoklis valstī nav apmierinošs
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis 3. martā vērsies ar atklātu vēstuli pie Valsts prezidenta V.Zatlera, Saeimas priekšsēdētāja G.Daudzes, Ministru prezidenta V.Dombrovska un kultūras ministra I.Dāldera, informējot valsts augstākās amatpersonas par problēmām kultūras pieminekļu aizsardzības jomā un to iespējamajiem risinājumiem.
Vēstulē minētie priekšlikumi tika izskatīti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas šā gada 23. marta sēdē, kurā piedalījās arī kultūras ministrs I.Dālderis, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šnepste un VKPAI vadītājs J.Dambis.
Deputāti secinājuši, ka daudzas kultūrvēsturiskās vērtības Latvijā ir sprīdi no sabrukšanas, turklāt notiek to ļaunprātīga iznīcināšana. Atklātajā vēstulē norādīts, ka uzņēmēji ir iegādājušies ēkas – kultūras pieminekļus – merkantilu interešu dēļ, apzinoties iespējamo zemes vērtību, un pat vēlas vēsturisko ēku sabrukšanu.
"Šobrīd valsts kultūras pieminekļus var atsavināt tikai par atlīdzību."
Šobrīd valsts kultūras pieminekļus var atsavināt tikai par atlīdzību. Tas daļai negodprātīgo īpašnieku pat ir izdevīgi, jo, pasliktinot pieminekļa stāvokli, valsts to pārņem samaksājot. Tāpēc nepieciešams paplašināt valsts tiesības aizsargāt privātīpašnieku rokās esošus kultūras pieminekļus.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iecerējusi veikt grozījumus likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, lai valsts bez atlīdzības varētu atsavināt kultūras pieminekļus, kurus to īpašnieki ļaunprātīgi noveduši līdz sliktam stāvoklim. Deputāti vienojušies prasīt Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinumus un pēc tam lemt par priekšlikumu tālāko virzību.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs J.Dambis rosina likumā atļaut deleģēt atsevišķas kultūras pieminekļu aizsardzības valsts funkcijas pašvaldībām, kurām uzdot papildus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstam veidot savu, ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem aizsargātu kultūrvēsturisko objektu sarakstu. Tāpat būtu jādod iespēja un jāmudina pašvaldības sniegt finansiālu atbalstu publiski pieejamu kultūras pieminekļu privātīpašniekiem.