SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
03. martā, 2010
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Finanses
5
5

Kredītu fonds lauksaimniekiem – šā gada vasarā

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Fonda līdzekļus veidos tā nauda, kas Latvijai ir piešķirta no ES līdzekļiem lauksaimniecības projektu realizēšanai.

Zemkopības ministrija (ZM) izlēmusi, ka veidos lauksaimniekiem paredzētu kredītu fondu Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumu ieviešanai. Jaunveidojamais fonds būs atbalsts lauku uzņēmējiem, lai tie varētu veiksmīgāk apgūt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, saņemot nepieciešamos kredītresursus apstiprināto projektu īstenošanai.
Fonda budžets plānots no 50 līdz 100 miljoniem latu, un kredītus varēs saņemt lauksaimnieki, kuri piedalās LAP 2007.-2013. gada pasākumos „Lauku saimniecību modernizācija”, „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”, „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”, „Tūrisma aktivitāšu veicināšana”.

Uzreiz jāteic, ka aizdevumu nepiešķirs apgrozāmo līdzekļu iegādei vai grūtībās nonākušām saimniecībām. Atbalstu gūs saimnieciskā darbība, kas būs vērtēta kā dzīvotspējīga un vērsta uz ilgtspējīgu ražošanu.

„Veidot kredītu fondu lauksaimniekiem, pārdalot ES fondu naudu, ir Latvijas pašas izvēle, tagad mēs gaidām saskaņojumu ar Eiropas Komisiju,” teic ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītājs Aivis Reinholds. „Iespēju veidot fondu jeb ieviest finanšu inženierijas instrumentus Lauku attīstības programmā paredz regula. ES šo iespēju, jāteic, izmanto kūtri, tādēļ pieredze ir maza, bet iespējas pastāv, un mēs tās tagad izmantojam.”

Fonda līdzekļus veidos tā nauda, kas Latvijai ir piešķirta no ES līdzekļiem lauksaimniecības projektu realizēšanai, bet kas līdz šim ekonomiskās situācijas dēļ netiek apgūta.

Kā kredītu fonds izsniegs aizdevumu

Fonda turētāja būs Latvijas Hipotēku un zemes banka (HZB). Šis fonds būs atsevišķi nodalīts no citiem bankas aktīviem. HZB no fonda naudas gan tiešā veidā kreditēs Lauku atbalsta dienesta (LAD) apstiprinātos lauksaimnieku projektus, gan šim nolūkam izsniegs naudu arī citām bankām – lauku uzņēmēju jeb projektu pretendentu kreditēšanai iepriekšminētajos pasākumos.

Tātad nauda līdz kredītņēmējam nonāks divos veidos: HZB – atbalsta pretendents un HZB – komercbanka – atbalsta pretendents.

Kāds ceļš ejams pretendentam

Pieteikšanās kredītu fonda aizdevumiem notiks četros soļos:

  1.  pretendents iesniegs projekta iesniegumu LAD ar atzīmi par vēlmi saņemt grantu un aizdevumu no kredītu fonda;
  2.  LAD izvērtēs projektu un pieņems lēmumu par projekta atbilstību – to apstiprinās vai noraidīs. Ja projektā paredzētie izdevumi atbildīs kredītu fonda mērķiem un projekts tiks apstiprināts, LAD pretendentam izsniegs sertifikātu, kas būs jāiesniedz kādā no bankām, kura piedalās kredītu fonda līdzekļu izsniegšanā;
  3. atbalsta pretendents dosies uz banku pēc aizdevuma no kredītu fonda līdzekļiem. Ja pēc bankas ekspertu vērtējuma pretendents būs uzticams kredītņēmējs, tad pretendents no bankas saņems kredītlīgumu ar kredīta nosacījumiem;
  4. pretendents atkārtoti dosies uz LAD pēc precizēta gala lēmuma par atbalstu. Vienlaikus LAD arī noteiks precīzu granta lielumu, ņemot vērā tam piešķirtā kredīta nosacījumus, kurus izmantos neto granta ekvivalenta aprēķinam.

„Viss process varētu šķist ļoti sarežģīts, bet ir jāsaprot, ka LAD un bankas vērtē atšķirīgus  pretendenta jeb kredītņēmēja darbības aspektus,” skaidro A.Reinholds. „Turklāt jāņem vērā arī tas, ka kredītam no kredītu fonda būs zemākas likmes, jo šī nauda nāks no publiskā finansējuma, tātad - kredītlīdzekļi ir subsidēti. Līdz ar to viss process kļūst sarežģītāks.”

Kredītu varēs saņemt gan eiro valūtā, gan latos – kā tas ierasts kredītiem Latvijā.

Plānotais kredītu fonda apmērs, latos

Avots: ZM

Kādi būs pasākumu nosacījumi

„Tā kā nauda nāk no LAP un paredzēta četriem pasākumiem, tad visiem noteikumiem jābūt tieši tādiem pašiem, kādi ir LAP programmās,” uzsver A.Reinholds. „Visiem četriem pasākumiem pamatnosacījumi ir vienādi, atšķiras tikai no kredītu fonda izsniedzamais kopējais naudas daudzums.”

Kopīgie nosacījumi visiem četriem pasākumiem:

  •  kredīts izmantojams būvniecības investīciju atbalstam,
  •   kredīta termiņš - līdz 10 gadiem,
  •  nodrošinājums - investīciju objekts, cits nodrošinājums un/vai Lauku atbalsta fonda garantijas,
  •  kredītu fonda līdzekļi nav izmantojami esošo saistību pārfinansēšanai vai apgrozāmajiem līdzekļiem.

Atšķirīgie nosacījumi:

  •  pasākumam „Lauku saimniecību modernizācija” no kredītu fonda izsniedzamā kredīta apmērs - EUR 2 milj. vai ekvivalents latos,
  • pasākumam „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” no kredītu fonda izsniedzamā kredīta apmērs - EUR 3 milj. vai ekvivalents latos,
  • pasākumam „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” no kredītu fonda izsniedzamā kredīta apmērs - EUR 300 tūkst. vai ekvivalents latos,
  • pasākumam „Tūrisma aktivitāšu veicināšana” no kredītu fonda izsniedzamā kredīta apmērs - EUR 300 tūkst. vai ekvivalents latos.

Svarīgi ir saprast, ka, saņemot kredītu no fonda, nevarēs saņemt atbalsta noteikumos paredzēto maksimālo atbalstu grantā jeb naudā no LAD, jo arī kredīts no kredītu fonda ir atbalsts. Šie abi atbalsti summējas, un to kopsumma nevar pārsniegt atbalsta noteikumos paredzēto maksimālo atbalsta intensitāti. To vislabāk ir paskaidrot ar piemēru.

„Lauksaimniecības modernizācijas projektiem intensitāte parasti ir 40 procenti. Tātad, ja cilvēks pērk traktoru un projekta izmaksas ir, piemēram, 100 tūkstoši eiro, tad pie atbalsta intensitātes 40% tiek saņemts atbalsts - grants no LAD 40 tūkst. eiro,” skaidro nodaļas vadītājs. „Bet 60 % jeb 60 tūkst. eiro parasti bija paša pretendenta nauda vai aizņēmums no bankas.”

"No fonda naudas gan tiešā veidā kreditēs LAD apstiprinātos lauksaimnieku projektus, gan šim nolūkam izsniegs naudu arī citām bankām."

Kāda būs sistēma, ja pretendents izmantos kredītu fondu? Projektam, kura vērtība ir 100 tūkst. eiro ar 40% intensitāti, pretendents plāno saņemt grantu un arī pašu kredītu no fonda. Granta un aizņēmuma kopums šajā gadījumā nevar pārsniegt 40% jeb 40 tūkstošus eiro. Kredītu fonda kredītprocentu maksājumi tiek pārrēķināti atbalsta intensitātē, kas ir kā starpība starp tirgus apstākļos izsniegta kredīta un no kredītu fonda izsniegta kredīta procentu maksājumiem, kuri tiek diskontēti, ņemot vērā paredzēto kredīta termiņu. To sauc par neto granta ekvivalentu.

Piemērs: kredīts latos, kredīta summa 50 000 latu, kredīta termiņš - 5 gadi.

  •  Tirgus apstākļiem atbilstošs kredīts veidojas no references likmes 15,11%, riska korekcija 2,20%, kopā - 17,31 procents.
  • Bankas aizdevuma likme - 7 procenti.
  • Maksimālā atbalsta intensitāte – 40 procenti.
  • Aprēķinātais neto granta ekvivalents - 8,69 procenti.

Tas nozīmē, ka projektam var būt:

  •  grants no LAD – 31,31% (50 000 *31,31%= 15,655 latu) un
  •  kredīts no kredītu fonda, kura intensitāte - 8,69% (kredīta pieejamība).

Vēl piemērs: kredīts eiro, kredīta summa 50 000 eiro, kredīta termiņš - 5 gadi.

  •  Tirgus apstākļu kredīts - references likme 1,24%, riska korekcija 2,20%, kopā - 3,44 procenti.
  •  Bankas aizdevuma likme - 4 procenti.
  • Maksimālā atbalsta intensitāte – 40 procenti.
  • Aprēķinātais neto granta ekvivalents -  0 procenti.

Tas nozīmē, ka projektam var būt:

  •  grants no LAD – 40% (50 000 *40%= 20 000 eiro) un
  • kredīts no kredītu fonda, kura intensitāte ir 0% procenti.

Jāteic, ka neto granta aprēķins katram kredītņēmējam būs individuāls. Varbūt vienkāršāk būs saprast, izsekojot veicamajām darbībām:

  • pretendents iesniedz projektu LAD,
  •  projektu LAD apstiprina,
  • pretendents fondā saņem kredītu visa projekta īstenošanai,
  •  nopērk traktoru,
  •  iesniedz dokumentus LAD granta atbalstam,
  • saņem granta atbalstu no LAD,
  • ar saņemto granta atbalstu samazina kredīta pamatsummas lielumu kredītu fondā,
  •  turpina maksāt kredītu par atlikušo pamatsummu līdz tā pilnīgai dzēšanai.

Tātad, ja pretendents grantā saņemtos 40% summas atdod uzreiz kredītu fondam, tad nenomaksātā pamatsumma paliek vairs tikai 60% un attiecīgi samazinās arī aizņēmuma procentu maksājumi.

Ko fonds dos lauku attīstībai

Jāteic, ka fonda ieviešanas mērķis nav atjaunot „kredītu izsniegšanas leiputriju”. Fonda mērķis ir stabilizēt situāciju kredītu tirgū, kuru bieži ietekmē dažādi ārēji faktori, kā rezultātā lauku uzņēmējiem kredītu pieejamība nepārtraukti mainās - te kreditē, te ne. Procenti kredītiem - te zemi, te augsti. 

"Kredītu fonda mērķis nav atjaunot „kredītu izsniegšanas leiputriju”, bet stabilizēt situāciju kredītu tirgū, lai lauku uzņēmējiem kredītu pieejamība nemainītos."

Kredītu fonda darbība pievērsīs uzmanību arī lauksaimniecības sektoram, kas pat krīzes apstākļos darbojas veiksmīgi, salīdzinot ar citām nozarēm, lai gan bieži novērtēts kā riskants sektors kopējā ekonomiskā fona dēļ.

Kad fonds sāks darboties

Pašlaik notiek fonda izveidošanas saskaņošana Eiropas Komisijā. Pēc tam izstrādātie noteikumi, kas reglamentēs fonda darbību, jāiesniedz apstiprināšanai valdībā. „Plānojam, ka garantiju fonds lauksaimniekiem varētu sākt darboties vasaras vidū,” teic Aivis Reinholds.

Kas ir neto granta ekvivalents

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU