Kas jāievēro, sagatavojot 2009.gada pārskatu?

Vienkāršota procedūra

Saskaņā ar grozījumiem Gada pārskata likumā turpmāk atvieglota gada pārskatu sagatavošanas procedūra. Sagatavojot 2009.gada un turpmākos gada pārskatus, atļauts:

• nesagatavot naudas plūsmas pārskatu,
• pašu kapitāla izmaiņu pārskatu,
• neaprēķināt un nenorādīt finanšu pārskatos atliktā nodokļa aktīvu un saistību summas,
• sastādīt saīsinātu pielikumu

Atvieglojums paredzēts komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru rādītāji divus gadus pēc kārtas nepārsniedz divus no šādiem kritērijiem:

• bilances kopsumma 250 000 latu;
• neto apgrozījums 500 000 latu;
• pārskata gada vidējais darbinieku skaits 25

Finanšu pārskati un vadības ziņojums

Gada pārskats sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma.

Finanšu pārskati ir atskaites punkts uzņēmuma izpētei. Tie un to pielikumi tiek analizēti, lai novērtētu uzņēmuma darbību pārskata periodā, noteiktu uzņēmuma stiprās un vājās puses, kā arī iespējamās problēmas vai potenciālu un pateiktu, vai uzņēmums ir pievilcīgs investīcijas objekts.

Vadības ziņojums vairāk informē par vadības viedokli attiecībā uz uzņēmuma nākotni un tās iespējām konkurēt.

Patiess priekšstats

Patiess priekšstats nozīmē, ka informācija finanšu pārskatos ir patiesa, atbilst spēkā esošajiem likumiem un grāmatvedības standartiem, kā arī ir pareizi apkopota no sākotnējiem grāmatvedības pirmdokumentiem. Skaidrs priekšstats paredz uzņēmuma operāciju ekonomiskās būtības atspoguļošanu finanšu pārskatos.

Finanšu pārskatu sagatavošanas galvenie principi:

1. būtiskums;
2. darbības turpināšana;
3. pilnīgums un piesardzība;
4. uzkrāšanas un saskaņošanas princips;
5. sniegšanas konsekvence.

Būtiskums

Katrs uzņēmums būtiskuma līmeni novērtē pēc savas metodikas. To, vai summa ir būtiska, var noteikt, ja ir zināms būtiskuma kritērijs.

Būtiskuma kritēriji ir aptuveni šādi:

• 2% no apgrozāmajiem līdzekļiem vai pamatkapitāla;
• 10% no tīrās peļņas;
• 0,5–3% no apgrozījuma.

Būtiskums nosaka robežu, pēc kuras informācija ir iekļaujama finanšu pārskatos. Gada pārskatu likums atļauj apvienot vai sadalīt sīkāk bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus, ja to prasa uzņēmuma īpatnības un būtiskuma princips. Nedrīkst padarīt gada pārskatu pārāk detalizētu, bet jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē gada pārskata lietotāju novērtējumu un lēmumu pieņemšanu.

Darbības turpināšanas princips

Darbības turpināšanas princips nosaka bilances posteņu klasifikāciju un novērtējumu. Sastādot gada pārskatus, tiek pieņemts, ka uzņēmums darbosies arī turpmāk. Pretējā gadījumā, novērtējot gada pārskata posteņus, izmanto citus principus.

Piemēram, ja uzņēmuma A vadība pozitīvi vērtē uzņēmuma spēju turpināt darbību, bilance uz 31.12.2009. ir šāda:

Pamatlīdzekļi tiek novērtēti pēc atlikušās vērtības, krājumi – pēc iegādes vērtības.

Nākamo periodu izmaksās iekļauj, piemēram, preses izdevumu abonēšanu un pamatlīdzekļu apdrošināšanu 2010.gadam.

Ja uzņēmuma A vadībai ir nolūks to likvidēt vai vadība zina par apstākļiem, kas rada nopietnas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību, bilance uz 31.12.2009.  mainīsies:

Pamatlīdzekļi tiek klasificēti kā prece, jo tie vairs nav paredzēti ilgstošai lietošanai, bet gan pārdošanai. Visi krājumi tiek novērtēti pēc tirgus vērtības. Nākamo periodu izmaksas tiek norakstītas pārskata gada izmaksās, jo uzņēmums neplāno turpināt savu darbību nākotnē.

Tā ir likvidācijas bilance.

Pilnīguma un piesardzības princips

Pilnīguma un piesardzības princips liek uzrādīt bilancē tikai drošus aktīvus un visas iespējamās saistības. Sastādot bilanci, inventarizācijā ir jāpārliecinās, vai aktīvi eksistē dabā un vai to vērtība nav uzrādīta par augstu.

Bieži sastopamas kļūdas ir bilances posteņu novērtēšanā

Pamatlīdzekļu nolietojuma likmes neatbilst pamatlīdzekļa paredzamajam lietošanas ilgumam.

Piemēram, datora iegādes vērtība ir 2000 LVL, derīgās lietošanas laiks noteikts četri gadi. Tas nozīmē, ka pēc četriem gadiem tiks nopirkts jauns dators, bet esošais norakstīts, taču jau pēc diviem gadiem dators tiek aizvietots ar modernāku modeli. Veco modeli, kura atlikusī vērtība tagad ir 1000 LVL, var pārdot tikai par 700 LVL. Tātad vadības pieņēmums par datora kalpošanas laiku bija neprecīzs, un pamatlīdzekļa vērtība par iepriekšējiem diviem (2) gadiem tika nepamatoti palielināta. Datora lietošanas laiku grāmatvedis varēja pārskatīt pēc gada. Pēc gada pamatlīdzekļa atlikusī vērtība būtu 1500 LVL. Ja ir paredzēts to izmantot vēl divus gadus, nolietojums turpmākajiem gadiem būtu 750 LVL gadā (1500 : 2 gadi).

"Debitoru analīzei tiek veidota tabula, kas sagrupē debitoru atlikumus pēc to parādu ilguma."

Situācija, kad darbojas pamatlīdzekļi, kuriem atlikusī vērtība ir nulle, arī ir kļūdaina. Šajā gadījumā mākslīgi tiek palielināta pārskata gada peļņa (attiecīgi samazināta iepriekšējo gadu peļņa). Kad pamatlīdzekļu atlikusī vērtība tuvojas nullei, ir vēlreiz jānoskaidro to paredzamais kalpošanas laiks un jāprecizē pamatlīdzekļa nolietojuma gada summa.

Piemēram, datora sākotnējā vērtība ir 4000 LVL, derīgās lietošanas laiks – četri gadi. Pēc trim gadiem tiek nolemts datoru izmantot vēl divus gadus. Datora atlikusī vērtība pēc diviem gadiem ir 2000 LVL (4000:4 x 2; 4000 – 2000 = 2000). Gada nolietojuma precizētā summa ir 2000 : 3 = 666. Tātad gadā datora nolietojums ir 666 LVL (iepriekšējos divos gados – 1000 LVL).

Pamatlīdzekļu nolietojuma likmes ir jāpārskata periodiski, lai laikus pieņemtu lēmumu par to paredzamo kalpošanas laiku.

Ieguldījumi meitas vai asociētajos uzņēmumos

Jānovērtē pēc pašu kapitāla metodes.

Piemēram, uzņēmuma X pamatkapitāls ir 20 000, no kuriem 15 000 LVL jeb 75% pieder uzņēmumam B. Pēc gada uzņēmuma X pašu kapitāls ir 2000 (20 000 LVL pamatkapitāls, 18 000 LVL – zaudējumi). Tātad uzņēmuma B daļa ir 1500 LVL (75% x 2000 LVL), un mātes uzņēmuma B ieguldījums meitas uzņēmumā X tiks samazināts par 13 500 LVL (15 000 – 1500).

Krājumi

Veicot uzņēmuma krājumu analīzi, var noteikt nelikvīdo krājumu apjomu. Ja prece netika laikus realizēta un tirgus pieprasījums ir krietni samazinājies vai cenas ir kritušās, uzņēmumam ir jāveido uzkrājums nelikvīdām precēm.

Piemēram, uzņēmuma B krājumu vērtība uz 31.12.2009. ir 30 000 LVL. Krājumi tiek novērtēti pēc to iegādes vērtības (FIFO metodes). Preces 10 000 LVL vērtībā uzņēmuma noliktavā atrodas jau gadu. Šo preci var realizēt tikai par 2000 LVL. Tas nozīmē, ka ir jāveido uzkrājums nelikvīdiem krājumiem 8000 LVL apmērā (10 000 – 2000 LVL). Kontējums: D "Izdevumi" K "Uzkrājums nelikvīdiem krājumiem". Bilancē krājumi tiks uzrādīti aktīvā 22 000 LVL apmērā (30 000 – 8000 LVL), nevis 30 000 LVL bilances aktīvā un 8000 pasīvā. Tā ir bieži sastopama kļūda, kura attiecas arī uz uzkrājumiem šaubīgiem debitoriem.

Debitori

Debitoru analīzei tiek veidota tabula, kas sagrupē debitoru atlikumus pēc to parādu ilguma. Tas palīdz novērtēt uzņēmuma debitoru stāvokli un aprēķināt nepieciešamos uzkrājumus bezcerīgajiem un šaubīgajiem debitoriem.

Uzkrājumi

Uzņēmuma vadībai ir jāizstrādā metodika uzkrājumu izveidei gan parādiem riska zonās, gan pārējiem pircēju parādiem, kuriem ir pagājis maksāšanas termiņš. Par pamatu šādai metodoloģijai būtu jāņem turpmāk minētie faktori: procentu likme atkarībā no parāda kavējuma termiņa un papildu procentu likme atkarībā no riska faktora attiecīgajai valstij, kurā darbojas pircējs.

To dara, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmuma darbību pret negodīgiem zaudējumiem nākamo finanšu gadu laikā, kam par iemeslu būtu neatgūti parādi no pircējiem. Uzkrājumi šaubīgiem parādiem samazina pārskata gada peļņu, taču tajā pašā laikā uzņēmums rezervē finanšu līdzekļus, kas pasargātu uzņēmumu no negatīvām finanšu sekām minēto iemeslu gadījumā.

Nākamo periodu izmaksas

Nākamo periodu izmaksās var iekļaut tikai samaksātās summas, kas attiecas uz nākamajiem periodiem (piemēram, decembrī samaksāta nomas maksa par nākamā gada pirmo ceturksni, preses izdevumu abonēšana, apdrošināšana nākamajam gadam u.tml.). Tātad debeta kontu "Nākamo periodu izmaksas" drīkst korespondēt tikai ar konta "Naudas līdzekļi" kredītu.

Kontējums D "Nākamo periodu izmaksas" K "Saistības" (parādi piegādātājiem, bankai, līzinga kompānijai, uzkrātās saistības utt.) ir kļūdains pēc būtības. Pirmkārt, tā nav samaksātā nauda, otrkārt, tās ir nevis saistības uz pārskata gada beigām, bet gan nākamo periodu saistības.

Uzkrāšanas un saskaņošanas princips

Pēc uzkrāšanas un saskaņošanas principa peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāietver ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma. Izmaksas jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos.

Galvenais kritērijs, kas nosaka ieņēmumu un izdevumu saistību ar pārskata gadu, ir darījuma diena vai periods.

Grāmatvedības dokuments, kas apstiprina darījuma faktu, ir akts, pavadzīme, eksporta vai importa deklarācija. Līgums ir juridiskais dokuments un nevar apstiprināt darījuma faktu. Rēķins, ja tas neaizvieto aktu, ir atgādinājums par nepieciešamību nomaksāt parādu.

Piemēram, ja tika veiktas 20 preču piegādes par 200 LVL katra un izsniegts kopējais rēķins par 4000 LVL, darījumu apliecinošie ir pavadzīmes, kurās ir fiksēta darījuma diena. Rēķins tikai palīdz vienkāršot norēķinu kārtību.

"Grāmatojot darījumus, jāatspoguļo uzņēmuma operāciju ekonomiskā būtība."

Rēķins par pakalpojumiem var kalpot kā akts (sakaru pakalpojumi, nomas maksa, siltumenerģijas piegāde utt.). Tas nosaka darījuma periodu.

Svarīgi! Grāmatojot darījumus, jāatspoguļo uzņēmuma operāciju ekonomiskā būtība, t.i., jādod skaidrs priekšstats par uzņēmuma finansiālo stāvokli (bilance) un tā darbību (Peļņu/Zaudējumiem).

Uzkrātās saistības

Uz gada pārskata sastādīšanas datumu grāmatvedis var nesaņemt visus grāmatvedības dokumentus par saņemtajiem un sniegtajiem pakalpojumiem.

Piemēram, uzņēmums par decembri ir saņēmis sakaru, nomas, transporta, pasta utt. pakalpojumus, bet to apjoms nav konkrēti zināms. Šajā gadījumā grāmatvedis uz gada beigām bilancē parāda uzkrātās saistības šo pakalpojumu aptuvenā apjomā.

Jo vēlāk uzņēmums iesniedz gada pārskatu, jo mazāk būs uzkrāto saistību un vairāk kārtējo saistību, un to apjoms tiks precizēts.

Piemēram, uzņēmums ir sagatavojis gada pārskatu 25.janvārī. Kreditoru sastāvā tiek uzrādītas šādas saistības:

Rēķini nav saņemti, tāpēc summas nav precīzas.

Ja uzņēmums gada pārskatu būtu sagatavojis 20.aprīlī, kreditoru parāds būtu šāds:

Starpība ir nenozīmīga un nevar būtiski ietekmēt gada pārskata lietotāju novērtējumu un lēmuma pieņemšanu (būtiskuma princips).

Uzkrājumi

Uzkrājumi ir paredzēti noteikta veida zaudējumi, saistību vai izmaksu segšanai, kuri attiecas uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem un gada pārskata sastādīšanas laikā ir paredzami vai droši zināmi, bet kuru apjoms vai konkrētu saistību rašanās un segšanas datums nav skaidri zināms.

Uzkrājumi debitoru parādiem un krājumiem, uzkrājumi paredzamajiem zaudējumiem, lai noteiktu kopējo izdevumu apjomu pirms visu piegādātāju rēķinu saņemšanas, ir grāmatvedības novērtējuma piemēri.

Grāmatvedības novērtējums atšķiras no grāmatvedības aprēķiniem. Tas ir aptuveni noteikts lielums, kad nav iespējams precīzs atsevišķu finanšu pārskatu posteņu novērtējums. Grāmatvedības novērtējums palīdz atspoguļot uzņēmuma patieso finanšu stāvokli noteiktā finanšu pārskatu sagatavošanas datumā.

Uzņēmums var veikt uzkrājumus darbinieku atvaļinājumiem, pensijām, tiesu lietām, garantiju remontam utt.

Atvaļinājums ir kompensācija par nostrādāto laiku. Piemēram, uzņēmumā A strādā 1000 darbinieku. Atvaļinājumus izmanto vasarā. Tas nozīmē, ka 2010.gada jūlijā uzņēmums samaksās darbiniekiem atlīdzību par periodu no 2009.gada jūnija līdz 2010.gada jūlijam, t.i., puse no šīs summas attiecas uz 2009.gada izdevumiem. Šī summa nav precīza, bet tās aptuveno lielumu var noteikt un uzkrāt 2009.gada pārskatā.

Konsekvences princips

Konsekvences princips prasa saglabāt posteņu uzrādīšanu un klasifikāciju nemainīgi, izņemot gadījumus, ja

• notiek nozīmīgas pārmaiņas uzņēmuma darbībā vai jaunā grāmatvedības politika pareizāk uzrāda notikumus un darījumus;
• mainīt sniegšanu prasa kāds grāmatvedības standarts vai likumdošana.