Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Septembra otrā svētdiena ar likumu noteikta par Tēva dienu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Svētki lielā mērā atspoguļo sabiedrībai svarīgas lietas. Tā kā neapšaubāms fakts ir sievietes un mātes neaizstājamība ģimenē, viņām par godu tiek atzīmēta Mātes diena, ko jau svinam maija otrajā svētdienā. Līdzvērtīga Mātes dienai varētu būt Tēva diena, kam ir simts gadu ilgas tradīcijas un ko atzīmē daudzviet pasaulē – ASV, Vācijā, Lietuvā, Igaunijā. Tagad Tēva diena Latvijā apliecinās, ka arī šī sabiedrības daļa ir pelnījusi novērtējumu un cieņu.
Likuma grozījumi nosaka, ka atzīmējamo dienu sarakstu papildinās arī 1. oktobris, kas noteikts par Starptautisko veco ļaužu dienu. Eiropā šo dienu atzīmē jau kopš 1991. gada, un arī Latvijas nevalstiskās organizācijas un pašvaldības aicinājušas to iekļaut atzīmējamo dienu sarakstā.
Saeimā netika atbalstīts deputātu priekšlikums 6. un 7. janvāri noteikt par pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkiem. „Šis balsojums nav pret pareizticību, bet par valsts svētkiem,” norāda deputāte Janīna Kursīte-Pakule (PS).
"Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederīgie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās."
Deputāti skaidro, ka nav pieļaujams, ka pareizticīgo, vecticībnieku un pie citām konfesijām piederīgo Lieldienas, Vasarsvētki un Ziemassvētki tiktu noteikti par valsts svētku dienām. Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās. Ziemassvētki atbilstoši likumam „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” tiek svinēti 24., 25. un 26. decembrī, un tie netiek asociēti ar kādu konkrētu konfesiju.
Svētku dienas
Saskaņā ar likumu „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” svētku dienas Latvijas Republikā ir: 1. janvāris – Jaungada diena, Lielā Piektdiena un Pirmās Lieldienas un Otrās Lieldienas, 1. maijs – Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, 4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena, maija otrā svētdiena – Mātes diena, Vasarsvētki, 23. jūnijs – Līgo diena, 24. jūnijs – Jāņu diena (vasaras saulgrieži), septembra otrā svētdiena – Tēva diena, 18. novembris – Latvijas Republikas Proklamēšanas diena, 24., 25. un 26. decembris – Ziemassvētki (ziemas saulgrieži), 31. decembris – Vecgada diena.
Ja svētku dienas – 4. maijs un 18. novembris – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.
Atceres un atzīmējamās dienas
Par atceres un atzīmējamām dienām saskaņā ar likumu „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ir noteiktas šādas kalendāra dienas: 20. janvāris – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena, 26. janvāris – Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena, 8. marts – Starptautiskā sieviešu diena, 25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, 8. maijs – Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, 9. maijs – Eiropas diena, 15. maijs – Starptautiskā ģimenes diena, 1. jūnijs – Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, 14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, 17. jūnijs – Latvijas Republikas okupācijas diena, 22. jūnijs – Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena), 4. jūlijs – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, jūlija otrā sestdiena – Jūras svētku diena, 11. augusts – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena, 21. augusts – Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena, 23. augusts – Staļinisma un nacisma upuru atceres diena, 1. septembris – Zinību diena, 22. septembris – Baltu vienības diena, 1. oktobris – Starptautiskā veco ļaužu diena, oktobra pirmā svētdiena – Skolotāju diena, 11. novembris – Lāčplēša diena, decembra pirmā svētdiena – Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena.
