Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, darbiniekam nekas nav jāmaksā.
FOTO: Ansis Starks, A.F.I.
Prasības pieteikumu tiesai darbinieks var uzrakstīt pats, ja vien darba strīdam ir pamats un ir pareizi un secīgi izpildītas Civilprocesa likuma prasības. Lai uzrakstītu prasības pieteikumu, ieteicams atrast kādu labu paraugu. Tie aplūkojami, piemēram, http://www.tiesas.lv/index.php?id=27. Atbilstošo paraugu var izmantot sava prasības pieteikuma rakstīšanai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 128. panta 2. daļu prasības pieteikumā jānorāda:
1. Tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums.
Prasību tiesā var iesniegt pēc tās piekritības, tāpēc jānoskaidro, tieši uz kuru tiesu prasības pieteikums jāsūta vai jānes. To visērtāk pārbaudīt vietnē www.tiesas.lv sadaļā „Tiesu darbības teritorijas”. Īpaša uzmanība jāpievērš rīdziniekiem, jo te tiesas piekritība reizēm atkarīga ne vien no ielas, bet pat no mājas numura. Tiesu var izvēlēties gan pēc atbildētāja juridiskās adreses, gan pēc darbinieka darbavietas vai dzīvesvietas adreses. Darbavietas adrese parasti ir norādīta darba līgumā, bet, iesniedzot prasību pēc dzīvesvietas, tiesā jāiesniedz arī izziņa par deklarēto dzīvesvietu.
"Darba likums ir labvēlīgs darbiniekam – tas jāizmanto!"
2. Prasītāja, kā arī viņa pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskai personai – tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms.
Uzņēmuma nosaukumu, juridisko adresei un reģistrācijas numuru var atrast Uzņēmumu reģistra mājaslapā http://www.ur.gov.lv/uznemumi.html vai Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā http://www6.vid.gov.lv/vid_pdb/pvn.asp.
3. Prasības priekšmets.
Tas ir temats, par kuru tiek sniegts prasības pieteikums. Piemēram: par neizmaksātās darba samaksas piedziņu, par neizmaksātā atlaišanas pabalsta piedziņu, par darba līguma uzteikuma atzīšanu par neesošu utt.
4. Prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins.
Tiesa var noraidīt prasību, ja tajā nav norādīts, ko prasītājs galu galā grib panākt: cik naudas saņemt, un kāpēc tieši šādu summu. Šim punktam jāpievērš īpaša uzmanība: jebkura prasītā summa maksimāli skaidri jāatšifrē. Nevar norādīt kaut kādu nepamatotu summu, piemēram, 1000 latu. Nekur gan nav norādīts, kādam tieši jāizskatās aprēķinam, bet tam jābūt iespējami precīzākam un saprotamākam, lai ne atbildētājam, ne tiesai nerastos lieki jautājumi, kas var paildzināt tiesas procesu. Tātad, ja nav izmaksāta darba alga, tad jānorāda, kāda tā ir norādīta darba līgumā. Ja darba līguma nav, jānorāda, kāda samaksa par darbu saņemta ik mēnesi, un jāsareizina ar mēnešu skaitu, kuros alga nav izmaksāta. Ja nav izmaksāts atlaišanas pabalsts, tad atkarībā no vidējās algas, pamatojoties uz Darba likumu, jāaprēķina atlaišanas pabalsta lielums un tas jānorāda prasības pieteikumā utt.
5. Apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas to apstiprina.
Prasības iesniedzējam jāizskaidro apstākļi un iespējami precīzi tie jāpierāda. „Protams, prasības pieteikumu var precizēt arī vēlāk – procesa gaitā, bet – jo precīzāks tas būs jau iesniegšanas laikā, jo lielākas izredzes ātrāk panākt labvēlīgu spriedumu,” saka K. Rācenājs.
"Darba līgums nav vienīgais veids, kā pierādīt darba attiecības."
Viens no būtiskākajiem pierādījumiem par darba attiecībām, protams, ir darba līgums, bet uz tiesu var doties arī tad, ja tā nav – dodot cilvēkam darbu, darba devējs automātiski uzņemas Darba likumā noteiktās saistības – samaksāt par darbu utt. Darba līgums nav vienīgais veids, kā pierādīt darba attiecības. To var izdarīt, uzrādot, piemēram, parakstus kases grāmatās, darba drošības instrukciju žurnālos u.tml. Derēs arī liecinieku liecības.
Ja jānorāda darba tiesisko attiecību izbeigšanās laiks, visprecīzāk to var izdarīt, uzrādot darba uzteikuma oriģinālu. Ja tāda nav, var derēt izziņa no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par brīdi, kad pārtraukta nodokļu nomaksa.
To, ka darba devējs nav izmaksājis naudu nolīgtajā laikā, var pierādīt ar konta izdruku. Ja alga maksāta skaidrā nauda, prasības iesniedzējam tas jānorāda pieteikumā, paskaidrojot, ka pierādījumi jāizprasa no darba devēja.
„Patiesībā darbiniekam, jau esot darba tiesiskajās attiecībās, jāgatavojas tam, ka darba devējs pret viņu var izturēties negodīgi. Tādēļ jāglabā visi dokumenti, jākrāj grozījumi darba līgumā, darba algu lapas utt. Darba devēja pienākums ir ik mēnesi darbiniekam izsniegt darba algas lapas. Ja viņš to nedara, tas jau ir pamats aizdomām par darba devēja negodīgumu,” uzsver K. Rācenājs. Tāpat darbiniekam ieteicams pārliecināties par informācijas patiesumu darba devēja izsniegtajās lapās par algas nodokli. Šī informācija diemžēl var nesakrist ar patieso situāciju: darba devējs nodokļos samaksā daudz mazāk vai nesamaksā tos vispār, bet darbiniekam sniedz citu informāciju. Tādēļ ir vērts reizi gadā aiziet uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un pārbaudīt reālo situāciju.
6. Likums, uz kura pamata prasība balstīta.
Darba strīdu gadījumos tas parasti būs Darba likums. Ja, piemēram, darbinieks prasa tiesai piedzīt no darba devēja atlaišanas pabalstu, tad prasības pieteikumā jāatrod pants, kas norāda: darba devējam ir pienākums šādu pabalstu maksāt – tas būs Darba likuma 128. pants. Ja darbinieks pieprasa izmaksāt neizmaksāto darba algu, tad viņam attiecīgi jānorāda 69. pants, utt. Darba likums ir labvēlīgs darbiniekam – tas jāizmanto!
"Darbiniekam jāgatavojas tam, ka darba devējs pret viņu var izturēties negodīgi."
Vēl precīzākam prasības pieteikumam var izmantot arī norādes uz Civilprocesa likumu, bet tad, visticamāk, būs vajadzīgs jurista padoms.
7. Prasītāja prasījumi.
Tas nozīmē, ka prasības iesniedzējam jānorāda, ko viņš tiesai lūdz izdarīt. Piemēram, piedzīt no atbildētāja darba samaksu un kompensāciju, izpildīt tiesas spriedumu nekavējoties u.tml. Nevar tiesai tikai pasūdzēties, neprasot nekādu reālu rīcību. Prasības iesniedzējam jānorāda, ko viņš no darba devēja grib panākt, un tiesa nolems, vai darba devējam šī prasība būs jāizpilda vai ne.
8. Prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts.
Tajā jānorāda visi dokumenti, kas tiek iesniegti kā pierādījumi: darba līgums, izziņas, personīgā konta izraksts utt. Ja kādu no vajadzīgajiem dokumentiem darba devējs neizsniedz, viņam tie jāpieprasa ierakstītā vēstulē, saglabājot pasta kvīti. Informācija par darba devēja neizsniegtajiem dokumentiem jānorāda tiesai, lai tā varētu tos izprasīt.
9. Prasības pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
Kas jāpārbauda obligāti
Obligāti jāpārbauda un, ja vajadzīgs, jāizlabo ir:
„Visus darba strīdus ieteicams vispirms risināt sarunu ceļā un tikai tad meklēt tiesas palīdzību. Arī pirms prasības pieteikuma par darba samaksas piedziņu gatavošanas vēlams uz darba devēja juridisko adresi nosūtīt pirmstiesas brīdinājuma vēstuli, lai mudinātu viņu risināt darba strīdus ārpustiesas ceļā,” uzsver LBAS jurists K. Rācenājs, atgādinot, ka jāsaglabā kvīts par vēstules nosūtīšanu.
Tiesai jānosūta divi oriģināli prasības pieteikumi un tajos norādītie pielikumi – oriģināli vai noraksti. Dokumenti jāsūta pa pastu ierakstītā vēstulē, kuras kvīts noteikti jāsaglabā, vai arī jāaiznes katram iesniedzējam individuāli uz prasības pieteikumā norādīto tiesas adresi.
Iesniedzot prasības pieteikumu, darbiniekam, kā to nosaka Civilprocesa likuma 43. pants, nekas nav jāmaksā. Pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā no tiesas saņemsiet vēstuli ar lūgumu novērst trūkumus prasības pieteikumā (ja tādi būs), papildu informāciju vai informāciju, ka tiesa ir nosūtījusi prasību darba devējam, lai tas sniedz paskaidrojumus. Apmēram pēc mēneša no tiesas saņemsiet pavēsti ar uzaicinājumu ierasties uz tiesas sēdi.
