Rīgai velti uztraukumi, bezdarbnieku pabalstus ar nodokļiem neapliek

Tā kā pēdējā laikā valstī ir lielas problēmas gan naudas iegūšanā, gan skaitīšanā, LV.LV lūdza skaidrojumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanu un ieņēmumiem ar šī nodokļa maksājumiem un bezdarbnieka pabalstu izmaksu saistītajām iestādēm – Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Valsts kasei un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA).

VID skaidrojums par IIN un administrēšanu

Vai no bezdarbnieku pabalsta iekasē iedzīvotāju ienākuma nodokli?

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 7. punkts nosaka, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie pabalsti, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus.

Ņemot vērā, ka bezdarbnieku pabalsti ir noteikti likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” un tiek izmaksāti no budžeta, tie saskaņā ar likuma 9. panta pirmās daļas 7. punktu ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekami pabalsti.

Kāda ir IIN iekasēšanas kārtība/secība, līdz tas tiek sadalīts proporcijā – pašvaldībai un valstij? Vai tajā ko ietekmē Rīgas (Ventspils un Liepājas) norēķinu centriem dotās tiesības?

Visu nodokļu (arī IIN) ieskaitīšana budžetā ir noteikta Ministru kabineta 2000. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 149 „Kārtība, kādā kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā” 3. punktā, saskaņā ar kuru konkrēto nodokļa maksājumu summu ieskaita attiecīgajā budžetā šādā secībā:

• nodokļu maksājumi, kuriem maksājuma veikšanas brīdī nav beidzies nodokļu likumos un citos normatīvajos aktos noteiktais samaksas termiņš un kuri jāmaksā atbilstoši nodokļu aprēķinam vai atbilstoši nodokļu pārskatam, deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā maksājuma veikšanas mēnesī (turpmāk – kārtējie nodokļu maksājumi);
• nodokļu maksājumi, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums un kuri veicami noteiktajos termiņos;
• nodokļu administrācijas pārbaudēs aprēķinātie nodokļu maksājumi, kuriem maksājuma veikšanas mēnesī nav beidzies samaksas termiņš;
• nodokļu administrācijas pārbaudēs aprēķinātā soda nauda, kurai maksājuma veikšanas mēnesī nav beidzies samaksas termiņš;
•  nodokļu maksājumi atbilstoši nodokļu aprēķinam vai nodokļu pārskatam, deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai nodokļu administrācijas pārbaudēs aprēķinātie nodokļu maksājumi (arī soda nauda), kuri nav samaksāti nodokļu likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā (turpmāk – nokavētie nodokļu maksājumi) un kuru samaksas termiņš ir beidzies pēc 1999. gada 1. oktobra;
• nokavētie nodokļu maksājumi, kuru samaksas termiņš ir beidzies līdz 1999. gada 1. oktobrim.

Savukārt MK 2004. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 573 „Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā” nosaka kārtību, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus budžetā ieskaita, tos sadalot starp nodokļa maksā­tāja dzīvesvietas pašvaldības budžetu un valsts pamatbudžetu atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 26. panta pirmajai daļai, atbilstoši kurai nodokļa summas tiek ieskaitītas maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un valsts pamatbudžetā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sadalījumam.

Saskaņā ar likuma „Par valsts budžetu 2009. gadam” 19. pantu ir noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem – 83 procentu apmērā un valsts budžetam – 17 procentu apmērā.

Darba devēji, kuru juridiskā adrese atrodas administratīvajā teritorijā, ar kurām LR Finanšu ministrija ir noslēgusi līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību, nodokli no pašvaldību administratīvajā teritorijā dzīvojošo darba ņēmēju darba samaksas pārskaita pašvaldības budžeta kontā, bet ar nodokli saistītos maksājumus un nodokli no pārējo darba ņēmēju darba samaksas un ar nodokli saistītos maksājumus – sadales kontā.

"Darba devēji, kuru juridiskā adrese atrodas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, nodokli no pašvaldību administratīvajā teritorijā dzīvojošo darba ņēmēju darba samaksas pārskaita Rīgas domes budžeta kontā."

Tātad darba devēji, kuru juridiskā adrese atrodas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, nodokli no pašvaldību administratīvajā teritorijā dzīvojošo darba ņēmēju darba samaksas pārskaita Rīgas domes budžeta kontā. Līdz ar to Valsts kases norēķinu centri nevar ietekmēt Rīgas Domes budžeta kontos ieskaitāmās nodokļa summas.

Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību LR Finanšu ministrija ir noslēgusi līgumus ar Rīgas domi, Liepājas pilsētas domi un Ventspils pilsētas domi.

Kā šogad ir mainījušies pašvaldību ieņēmumi no IIN (tas ir nodoklis, kas pildās salīdzinoši labi, turklāt šogad lielāku procentu saņem pašvaldības)?

Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas par pašvaldību ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, jo VID uzdevums ir nodrošināt nodokļu iekasēšanu, savukārt Valsts kase nodrošina pārskaitījumus pašvaldībām. Savas kompetences ietvaros sniedzam datus par kopējiem IIN ieņēmumiem 2009. gada 7 mēnešos.

IIN ieņēmumi 2009. gada 7 mēnešos (milj. latu)

Kā IIN administrēšanu ietekmē novadu izveidošana?

Sakarā ar to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli administrē VID un daļēji pašvaldības, ar kurām LR Finanšu ministrija ir noslēgusi līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību (Rīgas dome, Liepājas pilsētas dome un Ventspils pilsētas dome), novadu izveidošana nevar ietekmēt nodokļa administrēšanu un palielināt iekasētā IIN summu, jo ar Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 573 „Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā” ir apstiprināti pašvaldības īpatsvara koeficienti, atbilstoši kuriem Valsts kases sadales kontā ieskaitītie nodokļa ieņēmumi tiek pārskaitīti katrai pašvaldības administratīvajai teritorijai (t.sk. arī katram pagastam).

Valsts kase par ienākuma nodokļa sadales mehānismu

Salīdzinot šā gada pirmo septiņu mēnešu nodokļu ieņēmumu izpildi ar iepriekšējā gada attiecīgā perioda izpildi, samazinājums ir bijis visās nodokļu ieņēmumu pozīcijās, t.sk. iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos par apmēram 41 miljonu latu, šomēnes informēja Valsts kase.

„Sagatavojot ikgadējo valsts budžeta likumu vai nepieciešamības gadījumā likuma grozījumus, Finanšu ministrija prognozē ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nostiprinot attiecīgā gada budžeta likumā gan prognozēto IIN kopējo apmēru, gan Valsts kases sadales kontā prognozēto summu pārskatīšanai pašvaldībām,” informē Valsts kases preses sekretāre Zane Šneidere. Likumā par valsts budžetu 2009. gadam IIN prognoze ir noteikta 56. panta pirmajā daļā.

"Salīdzinot šā gada pirmo septiņu mēnešu nodokļu ieņēmumu izpildi ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājums ir bijis visu nodokļu ieņēmumos, arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos par apmēram 41 miljonu latu."

(56. pants. (1) Noteikt, ka prognozētie pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir 621 670 000 latu apmērā, tajā skaitā Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu budžeta sadales kontā ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa prognozēta 370 294 193 latu apmērā.)

IIN iemaksu kārtību Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu budžeta sadales kontā un IIN sadales kārtību no šī konta nosaka MK 2004. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 573 „Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā”. Valsts kases mājaslapā http://www.kase.gov.lvirpieejama informācija par IIN izpildi. Tajā redzams, kā katram novadam, piemēram, līdz 2009. gada 14. augustam, ir pārskaitīti ieņēmumi atbilstoši katrai pašvaldībai noteiktajam procentuālajam īpatsvaram (īpatsvari ir atrodami iepriekš minētajos MK noteikumos). Šāds IIN sadales mehānisms garantē vienādu ieņēmumu izpildes procentu pret plānotajiem gada ieņēmumiem visām pašvaldībām (piemēram, 14. augustā 62,29%), skaidro Valsts kases pārstāve.

VSAA par bezdarbnieku pabalsta saņēmējiem

VID jau paskaidroja, ka bezdarbnieka pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Taču no šī pabalsta tiek ieturēts sociālais nodoklis. Cik procentu apmērā, un kā tas sadalās pa pensiju līmeņiem?

No bezdarbnieka pabalsta neietur nevienu nodokli. Bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir sociāli apdrošinātas personas, kuras ir pakļautas valsts pensiju apdrošināšanai. Par viņiem sociālās apdrošināšanas iemaksas maksā valsts, proti, tās tiek maksātas no nodarbinātības speciālā budžeta. Iemaksu objekts ir bezdarbnieka pabalsts, iemaksu likme – 20% no iemaksu objekta: pensiju pirmajā  līmenī tiek ieskaitīti 18%, pensiju otrajā līmenī – 2 procenti.

Cik starp bezdarbnieka pabalstu saņēmējiem kopš šā gada sākuma ik mēnesi bijis tādu, kuriem tiesības saņemt pabalstu bija (ir) 4 mēnešus, 6 mēnešus un 9 mēnešus?

Cik bezdarbnieku jūlijā ir pieprasījuši (varbūt – jau arī saņēmuši) ar jauno likumu noteikto 45 latu pabalstu, ja atbilstoši darba stāžam līdzšinējais piešķirtais pabalsts viņiem ir beidzies?

Bezdarbnieka pabalstam 45 latu apmērā nav jāpiesakās. Bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem ar stāžu no 1 līdz 19 gadiem (ieskaitot), kuriem pabalsts piešķirts līdz 2009. gada 30. jūnijam un tā izmaksa turpinās pēc 2009. gada 1. jūlija, pabalsta izmaksas ilgumu automātiski pagarina līdz deviņiem mēnešiem, pēdējos piecus vai trīs mēnešus izmaksājot pabalstu 45 latu apmērā.

Tā kā bezdarbnieka pabalstu izmaksā vienu reizi mēnesī par iepriekšējo faktisko bezdarba periodu, statistikas dati par šādu personu skaitu būs pieejami tikai septembrī.

Kāda ir šā gada pirmajā pusgadā bezdarbnieka pabalstos izmaksātā summa?

2009. gada 1. pusgadā bezdarbnieka pabalstos izmaksāts 63,71 miljons latu, septiņos mēnešos – 75,57 miljoni latu.

Cik šajos pabalstos izmaksāja pērn visa gada laikā un cik – pirmajā pusgadā?

2008. gadā kopā izmaksāti 56,34 miljoni latu, pērn pirmajā pusgadā – 26,22 miljoni latu.

***

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka reģistrētā bezdarba līmenis valstī jūlija beigās bija 11,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. NVA uzskaitē jūlija beigās bija 132 519 bezdarbnieki. Jūlijā bezdarbnieka statuss piešķirts 15 712 personām. 4175 NVA reģistrētie bezdarbnieki jūlijā iekārtojās darbā.

Rīgā jūlija beigās bija 37 194 bezdarbnieki, bezdarba līmenis galvaspilsētā bija trešais ceturtais zemākais valstī – 9,7% (Tukuma rajonā – 7,7%, Ventspils rajonā – 8,4% un Daugavpilī – 9,7%). NVA informē, ka līdz 2009. gada beigām statistikas datus norādīs atbilstoši rajonu sadalījumam, kurš bija spēkā līdz 2009. gada 1. jūlijam.