Sociālo tēriņu līdzsvaram – jauni priekšlikumi un noraidījumi

Pabalsta saņēmēju skaits neaug, vidējais apmērs - samazinās

Bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits augustā salīdzinājumā ar janvāri ir palielinājies par 27 tūkstošiem jeb 1,6 reizes, taču vairs nav būtiski pieaudzis kopš maija. Daļai jau piešķirtais pabalsts ir beidzies (līdz jūlijam tā izmaksas ilgums bija no 4 līdz 6 mēnešiem atkarībā no apdrošināšanas stāža), daļa no reģistrētajiem bezdarbniekiem, iespējams, nav bijuši nodarbināti oficiālajā darba tirgū. Savukārt pabalsta vidējais apmērs kopš gada sākuma ir samazinājies, šādi fakti minēti Labklājības ministrijas (LM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā „Par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai”, kas bija jāsagatavo kopā ar priekšlikumiem, kā ierobežot darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksu algu krasā pieauguma (pēdējā mēnesī pirms atbrīvošanas no darba) ietekmi uz bezdarbnieka pabalsta apmēru.

Trauksmi par to šovasar cēla Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieki (VSAA), saskaroties ar situācijām, ka tādā veidā no speciālā budžeta aizdomīgi tiek „izpumpēta” liela nauda.

Saskaņā ar VSAA informāciju šā gada augustā bezdarbnieka pabalstu saņēma 69,6 tūkstoši bezdarbnieku: virs 500 latu - 5,7 tūkstoši jeb 8,2% un virs 1000 latu – viens tūkstotis bezdarbnieku jeb 1,5 procenti. Vidējais pabalsta apmērs bija 176,47 lati.

Manipulācijas izdevīgumam

LM norāda uz virkni šovasar ieviestu likuma normu, lai novērstu krāpšanos, un secina arī, ka manipulēšanas iespējas joprojām ir.

VSAA ir konstatējusi, ka lielāka pabalsta nodrošināšanai pēdējos mēnešos nereti aprēķināti augsti darba ienākumi, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, vai arī pabalsta pieprasītājs darba attiecības uzsācis neilgi pirms tam. Turklāt ir gadījumi, kad sociālais nodoklis šajā periodā nav maksāts, darba ņēmējs reģistrēts pie darba devēja, kurš neveic saimniecisko darbību vai ir ar fiktīva uzņēmuma pazīmēm.

Ja VSAA rodas šaubas par ienākumu pamatotību, aģentūra pieprasa informāciju Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldei. Personai nosūta paziņojumu par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu uz laiku ne ilgāku par četriem mēnešiem (saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64. panta otro daļu), jo tiek pieprasīta papildu informācija no VID un Valsts darba inspekcijas.

Jaunas normas pret ļaunprātībām

Lai novērstu ļaunprātīgu tiesību normu izmantošanu, jau ir grozīti normatīvie akti, norādīts ziņojumā:

1) Saeima 2008. gada 19. jūnijā pieņēma grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, nosakot, ka darba devējs precizē darba ņēmēja ienākumus un sociālās iemaksas tikai par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša (līdz tam atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām” precizējumus varēja veikt par iepriekšējiem trim gadiem un ar VID ģenerāldirektora atļauju – pat vairāk kā par trim gadiem). Šī norma ir spēkā kopš 2009. gada 1. janvāra un novērš gadījumus, kad darba devējs pabalsta apmēra aprēķināšanai nepieciešamajos mēnešos ir aprēķinājis augstus darba ienākumus un tos pēc pabalsta piešķiršanas samazinājis vai anulējis, nenomaksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas;

2) Saeima 2009. gada 16. jūnijā pieņēma grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, nosakot: ja darba devējs nav reģistrējis darba ņēmēju laikus, bet vēlas to izdarīt ar novēlošanos par iepriekšēju periodu (piemēram, pirms gada), tad sociālās iemaksas tiks reģistrētas tikai pēdējā un iepriekšējā mēnesī;

"Ir gadījumi, ka darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts reģistrēts pie darba devēja, kurš neveic saimniecisko darbību vai tas ir ar fiktīva uzņēmuma pazīmēm."

3) Saeima 2008. gada 19. jūnijā pieņēma grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, nosakot, ka pašnodarbinātais izvēles tiesības attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksu objektu var izmantot tikai vienreiz par pārskata ceturksni (tas attiecas arī uz personu, kura ir darba ņēmējs un vienlaikus saņem autoratlīdzību, un var izvēlēties veikt vai neveikt sociālās iemaksas kā pašnodarbinātais no autoratlīdzības);

4) Saeima 2009. gada 16. jūnijā pieņēma grozījumus likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas paredz garāku vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodu, proti, sākot ar 2010. gada 1. janvāri vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķinās no iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu (vai atsevišķos likumā noteiktos gadījumos – šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona pieprasījusi bezdarbnieka pabalstu). Aprēķināšanas perioda palielināšana no 6 līdz 12 mēnešiem samazinās bezdarbnieka pabalsta ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, uzsver LM.

Mainīs pabalsta “iestāšanās” termiņu

Atbilstoši valdības uzdevumam Labklājības ministrija augustā jau bija sagatavojusi grozījumus likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Tie paredzēja, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātās personas iemaksu algas par sešu kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona zaudējusi darba ņēmēja statusu, t.i., vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā neņemot vērā pēdējos divus nodarbinātības mēnešus (pašreiz šī likuma 8. panta redakcija paredz bezdarbnieku pabalstu aprēķināt par sešu kalendāra mēneša periodu no brīža, kad persona ieguvusi bezdarbnieka statusu, šo periodu aprēķinot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu).

Taču šo grozījumu izvērtēšanā secināts, ka vēlamo rezultātu tie nesasniedz, jo tāpat paliek iespējas, vienojoties ar darba devēju, gan manipulācijām ar lielākiem formāliem maksājumiem citos mēnešos, gan strīdus situācijas.

Valdība otrdien slēgtā sēdē tomēr vienojusies, ka bezdarbnieku pabalsta aprēķināšanā neņems vērā pēdējo divu mēnešu darba algu. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā no 1. janvāra, bet LM vēl jāizstrādā likumprojekts, kuru iekļaus nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, žurnālistus informēja LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece, vēsta BNS.

Likums nosaka

Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu regulē likums „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Bezdarbnieka pabalsta apmērs netiek ierobežots un ir atkarīgs no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un apdrošināšanas stāža, pabalsts tiek samazināts atkarībā no saņemšanas ilguma. Bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli personas apdrošināšanas stāžam.

Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts, un bezdarbniekam, kurš pēc invaliditātes ir atguvis darbspējas vai ir kopis bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam, bezdarbnieka pabalsts ir 60% apmērā no tā pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra.

Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” pārejas noteikumu 12. punktu laikā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 31. decembrim bezdarbnieka pabalstu ikvienam bezdarbniekam izmaksā deviņus mēnešus.

Bezdarbnieka pabalsta izmaksa atkarībā no bezdarba ilguma

Avots: LM ziņojums

Premjers: ja sociālos izdevumus nemazina, jāceļ nodokļa likme

Ja nevarēs samazināt sociālā budžeta izdevumus, būs jāmeklē iespējas palielināt tā ieņēmumus, tostarp apsverot arī iespēju palielināt valsts sociālās apdrošināšanas likmi, šonedēļ pēc Sadarbības padomes sēdes atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, informē BNS.

Jau līdz šim ir izskanējusi gan dažādu ekspertu, gan sociālo partneru noraidošā attieksme pret jebkādu nodokļu paaugstināšanu. Turklāt, pat ja runa būtu par sociālā nodokļa likmes palielināšanu par vienu procentu, kāds jau ir minēts, pieaugtu darbaspēka nodokļi, kas jau tā tiek uzskatīti par vislielāko slogu uzņēmēju konkurencei.

“Ekonomisti pašlaik ir vienisprātis par to, ka nodokļus un obligātos maksājumus, ar kuriem apliek algas, nedrīkst paaugstināt, tai jābūt pēdējai, nevis pirmajai izvēlei,” aģentūrai BNS uzsvēris DnB NORD Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, paužot cerību, ka premjera paziņojums bijis tikai brīdinājums, kas novedīs pie tā, ka Saeimas deputāti beidzot akceptēs kādu saprātīgāku risinājumu. „Mazāki ļaunumi būtu nekustamā īpašuma nodokļa attiecināšana uz mājokļiem, citiem vārdiem, bāzes paplašināšana, likmes palielināšana vai pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana par kādu procentpunktu. Arī izdevumu samazināšana noteikti nav līdz galam noiets ceļš,” sacīja P. Strautiņš.

"Mazāki ļaunumi būtu nekustamā īpašuma nodokļa attiecināšana uz mājokļiem, citiem vārdiem, bāzes paplašināšana, likmes palielināšana vai pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana par kādu procentpunktu."

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka sociālā nodokļa paaugstināšanu salīdzinājumā ar nekustamā īpašuma nodokli būs drīzāk neiespējami pamatot un tas novedīs pie lielas sabiedrības un biznesa pretestības. Viņaprāt, jāturpina virzīties pa ceļu, kas ved uz nodokļu robu aizlāpīšanu un uzsvaru izlīdzināšanu, neizslēdzot saprātīgu progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu. “Ja nespēsim atrast saprātīgu risinājumu, pie darba ķersies Starptautiskais Valūtas fonds,” prognozē D. Gašpuitis.

Sociālā nodokļa likmes palielināšanu neatbalsta arī finanšu ministrs Einars Repše.

Pašreiz spēkā ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme 33,09% (24,09% maksā darba devējs, 9% - darba ņēmējs).

Labklājības ministrs Uldis Augulis līdz šim nav noraidoši izteicies par premjera priekšlikumu, vien izvairīgi nosakot, ka ir jāizskata visi priekšlikumi.

LM pozīcija budžeta izstrādē ir, ka iespējams izdevumus samazināt tikai par 40 miljoniem latu, nevis Finanšu ministrijas prasītos 92 miljonus latu. Rēķināts, ka daļēju ietaupījumu varētu panākt, ierobežojot visus sociālos pabalstus. Patlaban diskusijai ir piedāvāts noteikt sociālā pabalsta griestus 350 latu apmērā mēnesī, un no pārējās aprēķinātās summas, kura pārsniedz 350 latu, izmaksāt tikai pusi.

Lai izpildītu Finanšu ministrijas prasību nākamā gada izdevumus samazināt par 92 miljoniem latu, sociālajiem pabalstiem būtu jānosaka 300, nevis 350 latu griesti, bet tas izjauktu visu sociālās drošības sistēmu, otrdien Saeimas Sociālās drošības apakškomisijā deputātiem skaidroja LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.

Sociālo iemaksu griesti – joprojām aktuāli

Valdība otrdien izskatīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumus nodokļu politikas pārskatīšanai, lai stimulētu ekonomiku. Starp tiem ir arī priekšlikums atjaunot sociālo iemaksu griestus, kurus ar likumu Saeima uz piecu gadu termiņu (līdz 2013. gadam) atcēla ar šā gada 1. janvāri. Likuma norma, pret ko visu laiku iebilduši darba devēji kā pret pārmērīgu slogu uzņēmumiem, pavēra iespēju sociālo maksājumu kalkulācijām, lai šogad pirms bezdarbnieka pabalsta saņemšanas “izkārtotu” milzīgas algas, attiecīgi pēc tam saņemtu ļoti augstu bezdarbnieka pabalstu. 2008. gadā sociālais nodoklis nebija jāmaksā par ienākumiem, kas pārsniedza 29 600 latu gadā, 2007. gadā maksimālā iemaksu summa bija 23 800 latu gadā.

Ministri par sociālo iemaksu griestu atjaunošanu nevienojās. Labklājības ministrija līdz šim iebildusi, ka, strādājot pie likumprojekta “Par valsts budžetu 2010. gadam” sagatavošanas, tiek plānotas arī būtiskas izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā, proti, tiek diskutēts jautājums par izmaksu griestu ieviešanu sociālās apdrošināšanas pabalstiem. LM uzskata, ka pašreizējos apstākļos, kad, ņemot vērā nodarbināto skaita un darba algu samazināšanos, samazinās speciālā budžeta ieņēmumi, iemaksu griestu noteikšana nav atbalstāma, jo, piemēram, nosakot sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālo apmēru 2007. gada līmenī, sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi samazinātos aptuveni par 60 miljoniem latu.

Pret sociālo iemaksu griestu atjaunošanu iebildusi arī Finanšu ministrija.