Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Otrdien, 21. jūlijā, valdība sēdes slēgtajā daļā izskatīja LM informatīvo ziņojumu „Par sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu nepamatotu izmaksāšanu”. Informāciju ar rezolūciju bija pieprasījis premjers Valdis Dombrovskis pēc tam, kad parādījās ziņas par bezdarbnieku pabalsta naudas iespējamo izkrāpšanu. Ministru kabineta (MK) mājaslapā publiski pieejamajos valdības dokumentos labklājības ministra Ulda Auguļa ziņotais nav ievietots. Ir atrodama tikai ministra pavadvēstule (Par grozījumiem normatīvajos aktos, lai novērstu valsts sociālā budžeta līdzekļu nepamatotu izlietošanu) un MK sēdes protokollēmuma projekts, kurā uzdots LM sagatavot un labklājības ministram iesniegt izskatīšanai šā gada 18. augusta Ministru kabineta sēdē kā Ministru kabineta lietu šā informatīvā ziņojuma īstenošanai nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
Valdība jau konceptuāli arī atbalstījusi LM ierosinājumu atjaunot sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus, lai izvairītos no pārmērīgi lielu bezdarbnieku pabalstu izmaksas un izkrāpšanas.
LV.LV jau rakstīja, ka šogad vismaz divas reizes līdzīga informācija – par situāciju un tendencēm speciālajā budžetā pēc tam, kad ir atcelti sociālo iemaksu griesti, – no LM tika prasīta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē. Ne Ivars Godmanis un sociālie partneri februārī, ne V. Dombrovskis un tie paši partneri aprīlī informāciju nesaņēma, jo LM pārstāvji aizbildinājās ar to, ka viņiem šādas informācijas nav.
Kā likuma normai “nocēla” griestus
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kuros tagad spēkā ir norma par sociālo iemaksu griestu atcelšanu uz pieciem gadiem no šā gada 1. janvāra, Saeimā tika iesniegti 2007. gada 14. septembrī. Sākotnējā dokumentā šāda norma nebija paredzēta. Priekšlikumu par maksimālā sociālo iemaksu atcelšanu otrajam lasījumam iesniedza atbildīgā - Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētāja Aija Barča). Likumprojektu otrajam lasījumam (2008. gada 15. maijā) starp pieciem priekšlikumiem bija arī šis - pašas komisijas – ierosinājums.
Kā liecina stenogramma, izskatot likumprojektu 2. lasījumā, komisijas vārdā deputāte Silva Bendrāte deputātiem paskaidroja, ka priekšlikumi ir izskatīti gan Sociālās drošības apakškomisijā, gan Sociālo un darba lietu komisijā un secināts, ka tie būs ļoti būtiski grozījumi: “Tie attiecas uz sociālo iemaksu objektu, tas ir, uz to summu, no kuras tiek maksāts sociālais nodoklis. Jūs jau zināt, ka šī summa ir ierobežota. Šajā gadā tā bija šāda: 29 600 latu gadā jeb 2466 lati mēnesī. Virs šīs summas, ja alga bija lielāka, sociālo nodokli vairāk neiekasēja. Mēs, izdarot šos grozījumus un visi kopā lemjot (es ceru, ka jūs atbalstīsiet abu komisiju nolemto), vienosimies par to, ka šis iemaksu objekts tiek atcelts īstermiņā - uz pieciem gadiem. Šādi grozījumi mums dos budžetā papildu ieņēmumus - 59 miljonus latu.”
Ar 79 balsīm “par” bez neviena iebilduma Saeima otrajā lasījumā atbalstīja visus priekšlikumus, arī par papildinājumu Pārejas noteikumos, kas būtiski maina likuma 14. pantu “Obligāto iemaksu objekts”: proti, ka tā piektajā daļā un sestajā daļā paredzētais obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojums (Ministru kabinetam deleģētās tiesības noteikt iemaksu objekta maksimālo apmēru) netiek piemērots laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.
"Priekšlikumu par maksimālā sociālo iemaksu atcelšanu likuma grozījumu otrajam lasījumam iesniedza atbildīgā - Sociālo un darba lietu komisija."
Līdz ar to kopš šā gada janvāra apdrošināšanas iemaksas jāveic no visiem ienākumiem, nevis kā iepriekš - līdz MK noteiktajam maksimālajam apmēram. Jāpiebilst, ka iepriekšējos gados virs iemaksu objekta maksimālā apmēra jeb griestiem pārmaksātās summas tiek atmaksātas.
Likums (18. pantā) paredz, ka obligāto un brīvprātīgo iemaksu likmes nosaka Ministru kabinets. Savukārt saskaņā ar 19. pantu “Obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem” MK noteiktajā kārtībā paredzēts, par kurām personām un kādu apdrošināšanu maksā no sociālā budžeta, par kurām – no valsts budžeta.
Pirms gada, grozot Valsts sociālās apdrošināšanas likumu situācijā, kad speciālā budžeta “liekie” 800 miljoni latu daudziem vēl likās realitāte (nevis virtuālā, jau notērētā nauda, kā tas izrādījās vēlāk), deputāti atbalstīja vēl daudzus gan labklājības ministres Ivetas Purnes, gan atbildīgās komisijas priekšlikumu arī trešajā, galīgajā lasījumā (2008. gada 19. jūnijā). Tostarp likumā tika iekļauta paternitātes pabalsta saņēmēju apdrošināšana pensijai un pret bezdarbu, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu saņēmēju invaliditātes apdrošināšanai, sociālā nodokļa (no minimālās algas) samaksāšana par tiem strādājošajiem, kuriem no 1996. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 13. martam tika atteikts bezdarbnieka pabalsts, jo darba devējs par viņiem nebija maksājis sociālo nodokli, un citu tamlīdzīgu palīdzību atsevišķām sociālajām grupām, ieskaitot atbrīvošanu no nokavējuma naudām par laikus nesamaksāto sociālo nodokli.
Vairums šo normu stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī, tātad arī jauni papildu maksājumi laikā, kad valsts jau grima ekonomiskajā bedrē.
Prasīs paskaidrojumus no valsts uzņēmumiem
Likums patlaban neparedz griestus ne bezdarbnieku pabalstam, ne sociālo iemaksu apmēram, tāpēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atsevišķos gadījumos izmaksā ļoti lielus bezdarbnieku pabalstus. Premjers ir lūdzis ziņot par gadījumiem, kad valsts uzņēmumi un iestādes īsi pirms darbinieku atbrīvošanas atsevišķām personām samaksājuši nepamatoti lielas algas vai veikuši citus individuālus maksājumus, lai tādējādi nepamatoti un mākslīgi paaugstinātu sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru. Tādējādi atbilstoši likumu izmaiņām, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī un atcēla sociālo iemaksu griestus, veidojas situācija, ka no sociālā budžeta atsevišķos gadījumos valstij jāmaksā bezdarbnieku pabalsti, kas sasniedz pat vairākus desmitus tūkstošus latu.
Pēc valdības sēdes, kurā aiz slēgtām durvīm izskatīja ziņojumu par nepamatotajiem maksājumiem no sociālā budžeta, V. Dombrovskis informēja, ka prasīs paskaidrojumus no “Latvenergo” un tā meitasuzņēmuma “Augstsprieguma tīkls”, kā arī no “Latvijas dzelzceļa" un “Lattelekom”, vēsta BNS.
Saskaņā ar LM informāciju šajos uzņēmumos darbiniekiem īsi pirms atlaišanas izmaksātas daudz lielākas algas, tādējādi nodrošinot lielākus bezdarbnieku pabalstus.
Valdībai nu ir arī zināms, ka ir ierosināti vairāki kriminālprocesi par pabalstu izkrāpšanu, taču par izkrāpto summu Labklājības ministrijai informācija neesot bijusi. Ministrija gan minējusi vairākus gadījumus, kad, piemēram, kāda uzņēmuma darbinieki pirms tam algā saņēmuši zem 1000 latiem, bet vēlāk - mēnesī jau 15 tūkstošus latu.
Uzņēmumi noraida pārmetumus
Valstij vajadzētu sakārtot likumus un nodrošināt sociālo pabalstu izmaksas, nevis vainot lielākos Latvijas darba devējus par krāpšanos saistībā ar pārmērīgas darba algas noteikšanu īsi pirms darbinieka atlaišanas – uzskata Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) biedri, vēsta BNS.
“Šajā krīzes situācijā, kad daudzi cilvēki zaudē darbu, nav korekti apvainot viņus par krāpšanos, ja viņi tikai izmanto likumā paredzētās tiesības, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu maksimāli iespējamā apmērā,” norāda asociācija.
“Tā kā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” aprēķina, neskaitot pēdējos divus mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu, aprēķinā tiek iekļauti maksājumi, kas saistīti ar atlaišanu - atlaišanas pabalsts, neizmantotā atvaļinājuma kompensācija. Lai risinātu šo situāciju, likumā jānoteic, ka divu mēnešu periods, par kuru netiek ņemtas vērā iemaksas, tiek skaitīts nevis no bezdarbnieka statusa piešķiršanas, bet no darba tiesisko attiecību izbeigšanas brīža,” uzskata LPVA.
"Labklājības ministrija minējusi vairākus gadījumus, kad, piemēram, kāda uzņēmuma darbinieki pirms tam algā saņēmuši zem 1000 latiem, bet vēlāk - mēnesī jau 15 tūkstošus latu."
“Latvijas dzelzceļā” aģentūrai BNS paskaidrots, ka darbinieki uzņēmumā atbrīvoti no darba atbilstoši Latvijas likumiem un darba koplīgumam, un noliegts, ka būtu notikusi nepamatota algu palielināšana, lai palielinātu darbinieku bezdarbnieku pabalstus.
Arī “Lattelecom” piekrīt viedoklim, ka likumi par sociālo pabalstu izmaiņām ir jāsakārto, taču atturas no komentāriem par V. Dombrovska pieprasītajiem paskaidrojumiem attiecībā uz bezdarbnieku pabalstu izkrāpšanu.
Savukārt AS “Latvenergo” vakar, 22. jūlijā, izplatītajā paziņojumā LM struktūrām prasa atsaukt par uzņēmumu izplatītās ziņas par bezdarbnieku pabalstiem, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izplatītā informācija par iespējamo krāpšanos ar darba algas apmēru uzrādīšanu lielajos uzņēmumos esot nepatiesa, klaji melīga un apzināti maldinoša. Neviena darbinieka alga vai darba līguma nosacījumi pirms atbrīvošanas “Latvenergo” koncerna uzņēmumos neesot mainīti, tādējādi neesot ne mazākā pamata aizdomām par likumdošanas ļaunprātīgu izmantošanu. ““Latvenergo” koncerna pienesums valsts sociālajā budžetā 2008. gadā ir gandrīz 13,3 miljoni latu, tādējādi uzskatām, ka, samazinot garantijas strādājošajiem, valsts sociālais budžets zaudē vairāk nekā iegūst,” norāda uzņēmums.
Cik kas maksā un saņem
Darba devēji ir pauduši viedokli, ka sociālo iemaksu griestu atcelšana ievērojami sadārdzina darbaspēka izmaksas.
No speciālā budžeta maksā slimības naudu, bezdarbnieku un daudzus citus pabalstus. Saņemtā summa ir atkarīga no iemaksātā. Likums paver iespējas izskaitļot sev izdevīgāko variantu, piemēram, piesakoties bezdarbniekos uz šo pabalstu. Ja no darba atlaistais noformē bezdarbnieka pabalstu divus mēnešus pēc darba attiecību pārtraukšanas, viņa pabalstu jūtami ietekmē atlaišanas mēnesī saņemtā summa. Pašreiz aizdomas izraisījušie maksājumi atlaišanas mēnesī valsts uzņēmumos sasniedz pat vairākkārt lielāku summu nekā iepriekš saņemtais ikmēneša atalgojums.
Obligāto sociālo iemaksu veicēji un tie, kam iemaksas pārsniedz 2500 latu
Līdztekus niecīgajiem arī lieli maksājumi no kopējā sociālā budžeta turpinās. Un patiesais apgrūtinājums sociālajam budžetam var sākt parādīties tikai šajos mēnešos, kad pēc straujās štatu samazināšanas īpaši lielās kompensācijas saņēmušie valsts un tās uzņēmumu algotie darbinieki pēc divu mēnešu nogaidīšanas pieteiksies uz bezdarbnieka pabalstu.
Saskaņā ar VSAA informāciju 2007. gadā valstī bija 1 128 700 obligāti sociāli apdrošinātas personas, togad maksimālā iemaksu summa (Ls 23 800 gadā) tika maksāta par 7,1 tūkstoti personu. 2008. gadā abi skaitļi bija mazāki: 1 120 300 obligāti sociāli apdrošinātas personas un 6,3 tūkstoši to, par kuriem samaksāta pērn gadā maksimāli pieļaujamā summa – 29 600 latu.
LV.LV izrēķināja: Ja alga, no kuras tiek maksātas valsts obligātās sociālās iemaksas, ir 1000 latu, darba devējs sociālajā nodoklī pārskaita 330,90 latu. Ja mēnesī tiek izmaksāts desmitkārt lielāks atalgojums, sociālais nodoklis ir 3309 lati. Bezdarbnieku pabalstu procentuāli aprēķina no iemaksu algas (atkarībā no apdrošināšanas stāža). Ja apdrošināšanas stāžs ir vairāk nekā 30 gadu, tad atlaistais pirmajos trīs bezdarbnieka mēnešos saņem 65% no vidējās iemaksu algas sešos mēnešos, neieskaitot pēdējos divus kalendāra mēnešus. Tātad, ja alga visu laiku ir bijusi 1000 latu, tad bezdarbnieka pabalsts ir 650 latu (nākamajos divos trīs mēnešu periodos par 25% samazinās). Ja alga bijusi 10 000 latu, bezdarbnieka pabalsts ir 6500 latu. Ja 10 000 latu lielā alga saņemta tikai, piemēram, vienā mēnesī, un tas ietilpst pabalsta aprēķināšanas sešu mēnešu periodā, tad vidējā iemaksu alga ir 2500 latu. Un attiecīgi bezdarbnieka pabalsts pirmajos trīs mēnešos – 1650 latu.
Pat ļoti vienkāršā piemērā redzams, ka tādā veidā no sociālā kopbudžeta saņemt var ievērojami vairāk, nekā ir samaksāts nodoklī.
Šogad janvārī valstī bezdarbnieku pabalstu saņēma 42 479 cilvēki, pabalsta vidējais apmērs bija 179,40 lati. Jūnijā pabalstu saņēmēju kļuva ievērojami vairāk (71 043) un vidējais pabalsts nedaudz samazinājās – 174,87 lati. Atsevišķos mēnešos šogad vidējais pabalsts ir arī pārsniedzis 180 latu. Pērn janvārī valstī bija gan divreiz mazāk bezdarbnieku, gan pabalsta saņēmēju (29 293), un pirms gada vidējais pabalsts bija 121,79 lati.
Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē šā gada jūnija beigās bija 129 269 bezdarbnieki. Jūnijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 14 381 personai - par 918 cilvēkiem jeb 6,8% vairāk nekā 2009. gada maijā.
