Tam, ka tapuši pilnīgi jauni MK noteikumi, ir vairāki iemesli. Pirmais. Iepriekšējie MK noteikumi Nr. 17 „Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība” spēkā stājās 2001. gada 13. janvārī. Sen.
Otrais. Šai laikā Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, un uz mums attiecas visi ES regulējumi. Tajā skaitā arī tās trīs regulas, kuras precizējušas nosacījumus rīcībai ar nederīgu pārtiku - Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regula (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam; Komisijas 2006. gada 3. februāra Regula (EK) Nr. 197/2006 par pārejas posma pasākumiem attiecībā uz agrāko pārtikas produktu savākšanu, transportēšanu, apstrādi, izmantošanu un apglabāšanu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1774/2002; Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. jūlija Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem.
Un, tā kā labojumu skaits iepriekšējos – 2001. gada noteikumos pārsniedz pusi no noteikumu teksta, bija nepieciešami jauni noteikumi.
Preces derīguma termiņu noteic ražotājs
„Morāli novecojušo noteikumu vietā bija nepieciešams sagatavot jaunus,” bilst ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta direktora vietniece Arlita Sedmale. „Gan pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, gan patērētājiem reālā dzīvē šie noteikumi nemaina tikpat kā neko. Noteikumi precizē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbības. Bet jaunajos noteikumos vairs nav punkta (iepriekšējo noteikumu 9. punkts), kas noteica, ka Latvijā ražoto pārtiku, kurai ir beidzies minimālais derīguma termiņš, atļauts turpmāk izplatīt tikai pēc valsts pilnvarotas pārtikas sertificēšanas institūcijas atzinuma saņemšanas par pārtikas atbilstību Ministru kabineta noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām.”
Visu iepriekšējo noteikumu darbības laiku - kopš 2001. gada - Latvijā nav noteikta noteikumos minētā valsts pilnvarotā pārtikas sertificēšanas institūcija, kas ļautu iepriekšējo noteikumu punktam reāli darboties. Un, ja šāda iestāde arī būtu, pašam komersantam būtu jāuzņemas pārtikas pārbaude pēc derīguma termiņa un tās pārmarķēšana.
"Aplūkojot visus aspektus, nolemts, ka iespēja pagarināt pārtikas produkcijas derīguma termiņu no noteikumiem jāizņem."
„Līdztekus ražotājam ir vēl arī pārtikas fasētājs un pārtikas tirgotājs,” situāciju skaidro A. Sedmale. „Derīguma termiņu nosaka pārtikas ražotājs, kurš arī ir atbildīgs par to, lai patērētājs saņemtu kvalitatīvu un nekaitīgu produkciju ar visām tām vērtībām, par ko tas maksā naudu, – vitamīniem, uzturvielām, aromātu, garšu utt. Ja ražotājs, piemēram, maizei dod piecu dienu minimālo derīguma termiņu, tad maksimālo izlietošanas termiņu var pagarināt tikai uz pusi no šī laika – 2,5 dienām. Bet, ja maize piektajā jeb pēdējā izlietošanas dienā ir jānosūta uz kādu sertifikācijas iestādi, lai iegūtu termiņa pagarinājumu, tad diezin vai maizi nosūtīt, iegūt slēdzienu un vēl pārdot izdosies to divarpus dienu laikā, kas atlikušas līdz maksimālā iespējamā derīguma beigām. Tātad šis process reāli nav paveicams, bet veikaliem pašiem pārmarķēt pagarinātus derīguma termiņus nav tiesību: derīguma termiņu nosaka ražotājs, bet pagarinājumu – sertificētā iestāde. Aplūkojot visus aspektus, nolēmām, ka iespēja pagarināt pārtikas produkcijas derīguma termiņu no noteikumiem ir jāizņem.”
Un vēl ne mazāk svarīgs jautājums, kam jāpievērš uzmanība un kas jāskaidro: sabiedrības nepilnīgā izpratne par to, kas ir minimālais un kas – maksimālais produkcijas derīguma termiņš.*
Par iznīcināšanu jārūpējas produkcijas glabātājam
Jaunie noteikumi nav mainījuši valstī jau pastāvošo nederīgas pārtikas iznīcināšanas sistēmu. „Par nederīgas pārtikas iznīcināšanu atbildīga tā iestāde, kuras lietošanā pārtikas produkts atrodas – ja veikalā, tad iznīcināšana jānodrošina veikalam. Ja ēdināšanas uzņēmumā, tad – ēdināšanas uzņēmumam u.tml.,” skaidro ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Pārtikas pārstrādes nodaļas vecākā referente Gunta Evardsone. „Ja pārtika tiek izmesta atkritumos, uzņēmēji parasti nodrošina, ka atkritumu tvertnes ir aizslēdzamas. Tiek sabojāts iepakojums – rūpējoties par to, lai nederīgā pārtika būtu nešaubīgi atpazīstama un nenodarītu kaitējumu bezpajumtniekiem, kuri atkritumu tvertnes „revidē”. Ja šādu pārtiku tomēr bezpajumtnieks lieto, tad tā ir viņa paša atbildība.”
Ja tiek pierādīts, ka produkcija palikusi nederīga, piemēram, transportēšanas laikā, tad tirgotājam, preci pieņemot, jāvienojas ar ražotāju par tālāko darbību – produkcijas aizvietošanu ar citu, naudas atdošanu vai kādu citu variantu.
Nocenošanas akcijas jāsāk laikus
Ir veikali, kuri ieviesuši produkcijas nocenošanas sistēmu preču derīguma termiņa beigās – pat par 50 līdz 80 procentiem. Smalkmaizītēm, piemēram, akcija sākas stundu vai divas pirms veikala slēgšanas, vai arī pakāpeniski tās noceno visas pēdējās derīguma dienas garumā. Bet makaroniem, tējai, cepumiem un citai pārtikai, kurai derīguma termiņš ir garš, piemēram, - mēnesi pirms derīguma termiņa beigām. Cilvēki šādu laikus nocenotu produkciju labprāt iegādājas, un to pieļauj arī spēkā esošie normatīvie akti.
"Ir veikali, kuri ieviesuši produkcijas nocenošanas sistēmu preču derīguma termiņa beigās – pat par 50 līdz 80 procentiem."
„Tas izdevīgi gan pircējam, gan tirgotājam, jo tirgotās, kam būtu nederīgā produkcija pēc derīguma termiņa beigām jāiznīcina, tā ietaupa,” stāsta A. Sedmale. „Tikai šādas akcijas jāsāk laikus, kamēr produkti vēl ir derīgi. Nocenošanas akcijas ir tirgotājam gan iespēja, gan arī atbildība.”
Uzņēmēji nedod iemeslu liekām kontrolēm
Sadzīvē ir bijuši gadījumi, kad ilgi lietojamā pārtika – makaroni, rīsi, kafija, cukurs - ar nederīgu termiņu no ratiņiem tiek tirgota par daudzkārt lētāku cenu. Vai tā tiešām ir produkcija, kas veiklo darboņu rokās nonāk no Latvijas lielveikaliem vai bāzēm?
„Domāju, ka tie ir demagoģiski piemēri un, ja tādi arī Latvijā bijuši, tad tā, visticamāk, bijusi kontrabandas produkcija, nevis „pārpalikumi” no mūsu tirdzniecības tīkliem,” skaidro departamenta direktores vietniece. „Rīgā pēc iedzīvotāju sūdzībām ir atklātas vairākas vietas, kur notika gan šādas produkcijas tirgošana, gan derīguma termiņa pārlīmēšana. Tā nebija Latvijā legāli ievesta un legāli tirgojama produkcija. Domāju, ka ne mūsu ražotāji, ne tirgotāji nenodarbosies ar tik klaji nelikumīgām darbībām. Kādēļ? Jo pārtikas iznīcināšanas sistēma valstī ir sakārtota - daļu produkcijas pēc derīguma termiņa beigām drīkst izbarot dzīvniekiem, daļu izmet konteineros, daļu pārstrādā biogāzē u.tml. Turklāt PVD, kam arī ir tiesības piedalīties produkcijas iznīcināšanas procesā, pārbauda uzņēmumos iznīcināšanas dokumentāciju. Ja no veikala būs izvests un dokumentos uzrādīts viens produkcijas daudzums, bet iznīcināšanas uzņēmumā būs ievests un dokumentēts mazāks, tad sekos daudz pamatīgākas iestāžu pārbaudes un soda sankcijas. Tas nav patīkami.”
Brīdināšanas sistēma pieejama ikvienam
ES pastāv arī ātrās brīdināšanas sistēma pārtikai un barībai (Rapid Alert System for Food and Feed – RASFF). Par produkciju, kura kā kaitīga izņemama no aprites, un produkciju, kas varētu būt kaitīga, angļu valodā tiek sniegts iknedēļas pārskats, kas pieejams arī ikvienam Latvijas interesentam PVD mājaslapā sadaļā „Saites”.
„Uzņēmumam, īpaši, ja tas ir eksportētājs, ir ļoti liels negods iekļūt RASFF apskata sarakstos kā nedrošam partnerim,” teic A. Sedmale. „Tāpēc uzņēmēji ir ieinteresēti ražot un pārdot kvalitatīvu un nekaitīgu pārtiku, lai nesabojātu savu reputāciju.”
Lai marķējumu arī izlasītu
Kas būtu jāzina, jādara pašam patērētājam?
Protams, patērētājiem, lai neradītu sev veselības problēmas, jācenšas izvairīties pirkt pārtikas produktus no „šaubīgiem ratiņiem”. Arī, iepērkoties tirdzniecības vietā, ir jāpievērš uzmanība produkcijas marķējumam, tajā skaitā – arī derīguma termiņam. Marķējumam regulāri seko cilvēki, kam atsevišķas alergēnas vielas saasina kādu citu slimību. Bet vajadzētu skatīties visiem patērētajiem, ieteic departamenta direktora vietniece.
"Nocenošanas akcijas tirgotājam ir gan iespēja, gan arī atbildība."
LV.LV iebildumu, ka neizmērojami sīks un uz sarkana fona ar baltiem burtiem uzdrukāts marķējums nav normāli izlasāms, G. Evardsone komentē: „Marķējuma sīkā druka ir sāpīgs jautājums gan ražotājiem, gan patērētājiem. Burti tiešām uz dažiem produktiem mēdz būt ļoti, ļoti sīki mazā iepakojuma dēļ. Lai šo nepilnību mazinātu, ES jau gadu strādā pie jauna regulas priekšlikuma par patērētāju informēšanu, kurā, iespējams, būs noteikts, ka mazā burta minimālais izmērs uz iepakojuma nedrīkstēs būs sīkāks par 1,2 milimetriem, un druka un fons būtiski kontrastē, kas netraucē marķējuma izlasīšanu.” Bet iepakojumiem, kuru lielāka virsma ir mazāka par 25 cm2, ir paredzētas nedaudz atvieglinātas prasības, jo – kā lai uzraksta visu informāciju ar 1,2 milimetrus lieliem burtiem vairākās valodās, piemēram, uz sieriņa „Kārums”?
Tā kā visu ES valstu ražotāji esot iesaistījušies regulas projekta sagatavošanā, kuras izstrādāšana jau tuvojas noslēgumam, jācer, ka izdosies atrast vislabāko variantu.
* Pārtikas preču marķējumā preču minimālā derīguma termiņa norādi sāk ar vārdiem "Ieteicams līdz ..." (angļu valodā - "best before"), ja tiek norādīts datums, vai "Ieteicams līdz ... beigām" (citos gadījumos) un norāda datumu vai atsauci uz marķējuma vietu, kur ir norādīts datums. Šīs pārtikas preces arī pēc derīguma termiņa beigām ne vienmēr rada draudus cilvēka dzīvībai vai veselībai.
Galīgais derīguma termiņš ir datums, līdz kuram pārtikas preci drīkst lietot, ja tiek ievērots uzglabāšanas režīms. Pārtikas precēm, kas ātri bojājas un tādēļ jau īsā laikposmā var radīt tūlītēju kaitējumu cilvēka veselībai, galīgā derīguma termiņa norādi sāk ar vārdiem "Izlietot līdz ..." (angļu valodā - "use by"), kā arī norāda datumu vai atsauci uz vietu, kur datums ir norādīts. Minētajā gadījumā marķējumā norāda, kāds pārtikas preces uzglabāšanas režīms jāievēro. Pārtikas preces, kuras marķētas ar galīgo derīguma termiņu, pēc norādītā datuma vairs nedrīkst lietot, jo tās var radīt kaitējumu cilvēka veselībai. ( http://www.likumi.lv/doc.php?id=97051&from=off )
