Ja veikals noraksta pārtiku

Pārtikas veikalam, konstatējot kvalitātes un nekaitīguma prasībām neatbilstošu pārtiku, piemēram, tai ir beidzies derīguma termiņš, produktam redzamas bojāšanās pazīmes, laboratoriski konstatēta neatbilstība normatīvajiem aktiem, jārīkojas saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumiem Nr. 742 "Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība".

Šie noteikumi nosaka, ka pārtikas uzņēmumam, tostarp arī veikalam:

• jāaptur attiecīgās pārtikas izplatīšana,
• jānovieto izplatīšanai nederīgā pārtika atsevišķi, lai nepieļautu derīgas pārtikas piesārņošanu,
• jāizslēdz iespēja izplatīšanai nederīgu pārtiku izmantot cilvēka uzturā.

  "Veikaliem, kam veidojas dzīvnieku izcelsmes jēlo produktu atkritumi, jāsadarbojas ar atzītiem un reģistrētiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprites uzņēmumiem."

Pārtikas veikalos parasti veidojas dažādu veidu pārtikas atkritumi jeb blakusprodukti:

• jēli dzīvnieku izcelsmes produkti (kauli, zivis, olas, gaļa);
• termiski apstrādāti dzīvnieku izcelsmes produkti (desa, siers, kūpināta gaļa un zivis);
• augu izcelsmes produkti (augļi, maize, konditorejas izstrādājumi);
• jauktie pārtikas produkti (pārtikas produkti, kas sastāv gan no augu, gan dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām).

Kā iznīcina dzīvnieku izcelsmes atkritumus

Ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kas atzīti par izplatīšanai nederīgiem, pārtikas uzņēmumam jārīkojas saskaņā ar:

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002,
• Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai.

Kā iznīcina jēlus dzīvnieku izcelsmes produktu atkritumus

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 izpratnē dzīvnieku izcelsmes produktus, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti, bet kurus vairs neparedz lietošanai cilvēka patēriņam komerciālu apsvērumu dēļ vai saistībā ar ražošanas problēmām vai iesaiņojuma defektiem, vai citiem defektiem, kas neapdraud cilvēka un dzīvnieku veselību (jēlie dzīvnieku izcelsmes produkti jeb agrākā pārtika), klasificē kā trešās kategorijas materiālu un šīs kategorijas materiālus iznīcina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. pantu, piemēram:

• sadedzina atkritumu sadedzināšanas iekārtā,
• pēc pārstrādes apglabā atļautā atkritumu poligonā,
• reģenerē līdzsadedzināšanas iekārtā,
• izmanto barības ražošanā lolojumdzīvniekiem.

  "Dzīvnieku izcelsmes produktus, kas kūpināti, konservēti, marinēti vai citādi pārstrādāti, var apglabāt atkritumu poligonā."

Veikaliem, kam veidojas trešās kategorijas materiāli, jāsadarbojas ar atzītiem un reģistrētiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprites uzņēmumiem (tai skaitā pārvadātāji, iznīcinātāji, izmantotāji) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009. Savukārt Regulas (EK) Nr. 1069/2009 16. pantā ir noteikta atkāpe, ka trešās kategorijas materiāls var tikt izmantots lolojumdzīvnieku (tai skaitā suņu, kaķu patversmēm; medību suņu bariem, zooloģiskā dārza dzīvniekiem) barošanai, ja to atļauj kompetentā iestāde (Latvijā – Pārtikas un veterinārais dienests).

Tāpat Regula (EK) Nr. 142/2011, pieļauj, ka dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut savākt un likvidēt agrāko pārtiku citiem līdzekļiem, nevis sadedzinot vai aprokot uz vietas, piemēram, aprokot atkritumu poligonā, ja minēto materiālu kopapjoms nedēļā nepārsniedz 20 kilogramus. Tomēr mazajiem uzņēmumiem, kas varētu izmantot doto atkāpi, būtu detalizēti jāuzskaita trešās kategorijas materiāli un to svars, kas katru nedēļu tiktu nogādāts uz izmantošanas un iznīcināšanas vietu.

"Ar izplatīšanai nederīgiem augu izcelsmes un jauktajiem pārtikas produktiem jārīkojas saskaņā ar noteikumiem „Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība”."

Veikalam pārtikā neizmantojamie blakusprodukti jāievieto aiztaisāmos, necaurlaidīgos un marķētos konteineros, kas ir labā stāvoklī, viegli tīrāmi un vajadzības gadījumā dezinficējami. Blakusprodukti pēc iespējas ātrāk jāaizvāc no telpām, kur atrodas pārtika, lai izvairītos no savstarpējas piesārņošanās. Neizmantojamo blakusproduktu īpašniekiem (piemēram, veikaliem) jānodrošina to aprite, t. sk. savākšana, identifikācija, uzglabāšana, transportēšana, iznīcināšana saskaņā ar iepriekšminētajām regulām.

Kā iznīcina pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktu atkritumus

Regulas (EK) Nr. 142/2011 7. pantā noteikts, ka dzīvnieku izcelsmes produktus, kas kūpināti, konservēti, marinēti vai citādi pārstrādāti (t. i., desas, kūpināta gaļa, kūpinātas zivis), var apglabāt atļautā atkritumu poligonā, ja tie nav bijuši saskarē ar jebkuras kategorijas blakusproduktu jēlproduktu, neradot risku cilvēka un dzīvnieku veselībai.

Kā iznīcina augu izcelsmes un jauktos pārtikas atkritumus

Savukārt ar izplatīšanai nederīgiem augu izcelsmes un jauktajiem pārtikas produktiem jārīkojas saskaņā ar noteikumu Nr. 742 "Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība" 8. punktu:

• pārtikas produktus var izmantot par dzīvnieku barības sastāvdaļu, ja tie nav bijuši saskarē ar termiski neapstrādātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem un atbilst normatīvajos aktos noteiktajām dzīvnieku barības nekaitīguma prasībām,
• pārtikas produktus iznīcina atbilstoši normatīvajiem aktiem par darbībām ar atkritumiem.