Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Šā gada 24.maijā Latvijā notiks Eiropa Parlamenta vēlēšanas. Tās parasti norisinās, izmantojot Vēlētāju reģistru, tāpēc katram balsstiesīgajam iedzīvotājam ir konkrēts vēlēšanu iecirknis, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek noteikts, vadoties pēc deklarētās dzīvesvietas. Paziņojumu uz vēlētāja deklarēto dzīvesvietu par vēlēšanu iecirkni, kurā tas var doties vēlēt, ir jau izsūtījusi PMLP. LV portāls skaidro, kā var mainīt savu vēlēšanu iecirkni.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Laura Laiva norāda: Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās visās ES dalībvalstīs vēlētāju uzskaitei lieto Vēlētāju reģistru, kas nozīmē to, ka katrs balsstiesīgais pilsonis ir iekļauts noteikta iecirkņa vēlētāju sarakstā. Citā iecirknī balsot nevar. Līdz ar to vēlētāja pienākums, gatavojoties vēlēšanām, ir ne tikai iepazīties ar vēlēšanām pieteiktajiem kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmām, bet arī noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni un laikus to mainīt, ja nepieciešams.
Balsstiesīgie Latvijas pilsoņi EP vēlēšanām ir reģistrēti tā iecirkņa vēlētāju sarakstā, kas atbilda viņu reģistrētajai dzīvesvietai 90 dienas pirms vēlēšanu dienas jeb šā gada 23.februārī. Atbilstoši Vēlētāju reģistra likuma 13.pantam PMLP ne vēlāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām nosūta vēlētājam pa pastu uz viņa dzīvesvietas adresi Latvijā informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā viņš iekļauts. Šo informāciju gan nenosūta tiem vēlētājiem, kam nav deklarētas dzīvesvietas, kā arī tiem, kas iekļauti ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju sarakstā. Tāpat arī PMLP pienākums ir nodrošināt iespēju iedzīvotājiem savu iecirkni noskaidrot internetā.
Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa informē, ka šādu noteiktu vēlētāju sarakstu izmantošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir svarīgākais priekšnosacījums, lai būtu iespējams noorganizēt vienotas vēlēšanas visās ES dalībvalstīs.
EP vēlēšanu nosacījumi paredz, ka ES dalībvalstu pilsoņi drīkst piedalīties vēlēšanās ne tikai savā izcelsmes valstī, bet arī tajā dalībvalstī, kurā dzīvo. Tā kā vienlaikus ar šo nosacījumu ir jāvar nodrošināt arī vienas balss princips, tad vēlētāju saraksti kalpo šim mērķim un ļauj, piemēram, Latvijas pilsonim, kurš dzīvo Lielbritānijā, balsot par Lielbritānijas kandidātu sarakstiem, bet Lielbritānijas pilsonim, kurš dzīvo Latvijā, balsot par Latvijas kandidātu sarakstiem. Savukārt abu valstu vēlēšanu komisijas zina, kurā valstī vēlētājs balsos, un var izslēgt viņu no tās valsts vēlētāju saraksta, kurā viņš nebalsos.
"Tāpat EP vēlēšanās, salīdzinot ar Saeimas vēlēšanām, ir daudz ērtāka kārtība tam, kā vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu. Lai pieteiktos vēlēšanām, pietiek Latvijas pārstāvniecībai vai pasta balsošanas iecirknim nosūtīt parakstītu pieteikumu, bet pase atzīmes izdarīšanai nav nekur jāsūt," norāda K.Bērziņa.
Kā nomainīt savu vēlēšanu iecirkni?
EP vēlēšanās sākotnēji reģistrēto iecirkni var mainīt uz jebkuru citu iecirkni Latvijā. Līdz ar to, ja dzīvojat citā pašvaldībā, nekā ir deklarēta jūsu dzīvesvieta, varat izvēlēties jūsu faktiskajai dzīvesvietai tuvāko iecirkni.
Savu vēlēšanu iecirkni var mainīt divos veidos. Pirmkārt, to var izdarīt tiešsaistē, izmantojot PMLP nodrošināto iecirkņa maiņas Vēlētāju reģistra e-pakalpojumu. K.Bērziņa akcentē: tas ir visērtākais un ātrākais veids, kā mainīt iecirkni.
"Visērtākais un ātrākais veids, kā mainīt iecirkni, ir tiešsaistē."
PMLP mājaslapā ir iespējams veikt šādas darbības:
1. E-pakalpojums "Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana" (bez autentifikācijas).
E-pakalpojums ir paredzēts vēlētāja statusa un vēlēšanu iecirkņa noskaidrošanai. E-pakalpojuma izpildei ir nepieciešams norādīt vēlētāja personas kodu, vārdu un uzvārdu.
Šo e-pakalpojumu var izmantot jebkura persona bez autentifikācijas, lai noskaidrotu savu vēlēšanu iecirkni.
2. E-pakalpojums "Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana un maiņa".
E-pakalpojums ir pieejams autentificētai personai un ir paredzēts vēlētāja statusa un vēlēšanu iecirkņa noskaidrošanai, kā arī reģistrācijai vēlēšanu iecirknī un iecirkņa mainīšanai.
3. E-pakalpojums "Reģistrācija balsošanai pa pastu vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs".
E-pakalpojums ir pieejams autentificētai personai un ir paredzēts pieteikuma balsošanai pa pastu reģistrēšanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs.
Otro un trešo pakalpojumu iespējams izmantot tikai autentificējoties. To var izdarīt:
L.Laiva norāda, ka šobrīd šīs e-pakalpojuma funkcijas tiek regulāri izmantotas un iedzīvotāji to atzīst par ērtāko un ātrāko veidu, lai veiktu kādas izmaiņas.
Otrkārt, tie vēlētāji, kam nav iespēja iecirkni mainīt ar interneta palīdzību, to var pieteikt jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. K.Bērziņa informē, ka dzīvesvietas deklarēšanas iestāde vai par dzīvesvietas deklarēšanu atbildīgais darbinieks ir katrā pašvaldībā. Viena no vietnēm, kur pieejama pašvaldību kontaktinformācija, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapa www.varam.gov.lv. Tātad, ņemot līdzi personu apliecinošu dokumentu, var vērsties jebkurā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē ar lūgumu mainīt vēlēšanu iecirkni uz reālajai dzīvesvietai tuvāko. Reižu skaits, cik bieži vēlētājs drīkst mainīt iecirkni, nav ierobežots, taču jāatceras, ka iecirkņa maiņu var pieteikt ne vēlāk kā līdz 25.dienai pirms vēlēšanām. Šā gada EP vēlēšanās - līdz 29.aprīlim.
"Tāpat dažreiz vēlētāji uztraucas, vai tad, ja viņi mainīs iecirkni uz citu pašvaldību, automātiski netiks mainīta arī viņu deklarētā dzīvesvietas adrese. Atbilde uz šo jautājumu, protams, ir nē. Iecirkņa maiņa nekādā veidā nav saistīta ar ziņu aktualizēšanu Iedzīvotāju reģistrā. Vēlētāju reģistrs un Iedzīvotāju reģistrs ir divas dažādas informācijas sistēmas," norāda CVK pārstāve.
K.Bērziņa arī atgādina, ka EP vēlēšanās kā balsošanas dokumentu varēs izmantot gan pasi, gan personas apliecību (eID), tā kā spiedogs pasē par piedalīšanos netiek iespiests, jo tiek lietots Vēlētāju reģistrs. Savukārt piedalīties oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās gan varēs tikai tie vēlētāji, kuriem būs Latvijas pilsoņa pases, jo Saeimas vēlēšanās Vēlētāju reģistrs netiks lietots un ieradušos vēlētājus reģistrēs īpašos sarakstos, par līdzdalību iespiežot pasē spiedogu.
Un vēl der atcerēties, ja vēlētājiem ir kādi jautājumi par to, kā darbojas EP vai kāpēc būtu svarīgi piedalīties EP vēlēšanās, tad par šiem jautājumiem var interesēties EP Informācijas birojā Latvijā. Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence ir vēlēšanu sarīkošana un vēlētāju informēšana par balsošanas procedūrām, ne vēlētāju motivācijas jautājumi. Tāpat arī priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumu risināšana nav Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencē. Šie jautājumi jāadresē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Šis kompetenču sadalījums vēlētājiem nereti nav skaidrs.
