No nākamā gada E-veselības sistēmā sāks ieviest jaunas funkcionalitātes, kas mainīs arī pacientu paradumus. Piemēram, ieviešot vienoto pierakstu, pacients vairs nevarēs pierakstīties uz sev nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu vairākās iestādēs vienlaikus. Iecerēts, ka tādējādi varētu samazināties rindu garums un to gadījumu skaits, kad pacients uz pieteikto pakalpojumu neierodas.
E-veselības sistēma jau vairākus gadus nodrošina iespēju ārstiem sagatavot nosūtījumu elektroniski.
Līdz šim izvēle – sagatavot nosūtījumu elektroniski vai papīra formā – bija ārsta ziņā. Taču no 2025. gada februāra ārstiem nosūtījumi būs jāizraksta tikai elektroniski E-veselības portālā, savukārt no 2025. gada septembra šo prasību paredzēts noteikt kā obligātu, pilnībā atsakoties no nosūtījuma papīra formātā, 6. novembrī notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Āris Kasparāns.
Pilnībā ieviešot e-nosūtījumus, būs iespējams realizēt arī nākamo digitalizācijas plānu – vienoto pierakstu uz veselības aprūpes pakalpojumiem, kas izpaudīsies kā iespēja rezervēt individuālu nosūtījumu ambulatorā vai stacionārā pakalpojuma saņemšanai.
Lai mazinātu mākslīgo rindu problēmu, paredzēts, ka pacients ar vienu nosūtījumu vairs nevarēs pieteikties pakalpojuma saņemšanai vairākās vietās vienlaikus.
“Pacientam tas sākumā var šķist neērti. Pierasts pierakstīties trīs četrās vietās – kur rinda pienāk ātrāk, tur arī iešu –, bet tas atstāj lielu iespaidu uz rindām, jo pārējie pieraksti visai bieži netiek atcelti,” sacīja Ā. Kasparāns.
Tāpat, nodrošinot iespēju pierakstīties uz nepieciešamo pakalpojumu tikai pie viena pakalpojuma sniedzēja, pacientam būs vieglāk orientēties, kad pakalpojums varētu tikt saņemts, jo informācija par rindas garumu būs objektīvāka, norādīja NVD direktors.
Paredzēts, ka līdz 2025. gada beigām tiks ieviesta vienotā pieraksta pirmā kārta, kurā vispirms tiks iesaistītas tikai lielās ārstniecības iestādes. Savukārt pakalpojuma attīstīšanas otrajā kārtā iecerēts izveidot rezerves rindas funkcionalitāti. Proti, paralēlo rindu, kurā atrastos pacienti, kas apstiprinājuši, ka tad, ja kāds cits pacients no pakalpojuma pēdējā brīdī atsakās, viņi īsā laika sprīdī var ierasties ārstniecības iestādē, lai saņemtu pakalpojumu šīs personas vietā.
“Šobrīd tas notiek, apzvanot pacientus, kas ir nākamie rindā, bet tad pieeja būtu koordinētāka un mērķtiecīgāka, vērsta uz tiem, kuri norādījuši, ka varēs ierasties pietiekami ātri, jo dzīvo vai strādā netālu no ārstniecības iestādes,” paskaidroja Ā. Kasparāns.
Paredzēts, ka E-veselības sistēma piedzīvos arī vizuālas pārmaiņas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Ā. Kasparāns norādīja, ka šobrīd E-veselības portāls gan vizuāli, gan tehnoloģiski ir novecojis. Tāpēc šī gada pavasarī uzsākta jauna iniciatīva – portāla pacientu puses pārveidošana.
“Mēs to saucam par veselības portālu. Mācoties no kļūdām, kas tika pieļautas, izstrādājot E-veselību, sākām ar lietotāju vajadzību apzināšanu,” stāstīja Ā. Kasparāns.
Paredzēts, ka jaunais veselības portāls ar laiku atbildīs konkrētā pacienta vajadzībām un pildīs arī apziņošanas funkciju, piemēram, atgādinot, ka ir pienācis laiks apmeklēt valsts apmaksāto skrīningu.
Lai veicinātu pacientu datu pieejamību starp ārstniecības iestādēm, nākamajā gadā vēl stingrāk tiks uzraudzīta ārstniecības iestāžu iesaiste pacientu datu ievietošanā E-veselības portālā.
Tā, piemēram, iecerēts no 2025. gada 1. aprīļa noteikt par obligātu prasību visām laboratorijām pacientu analīžu rezultātus ievietot E-veselības sistēmā. Jāpiebilst, ka jau šobrīd ievietoto analīžu īpatsvars ir samērā labs – 90% analīžu rezultātu jau nonāk E-veselības sistēmā, komisijas sēdē norādīja Ā. Kasparāns.
Lai mazinātu to gadījumu skaitu, kad pacientam īsā laika sprīdī tiek veikti vieni un tie paši laboratoriskie izmeklējumi, laika gaitā iecerēts laboratoriju pakalpojumu papildināt ar nosūtījumu funkcionalitāti, kas papildus informēs, ja pacientam nesen šāds izmeklējums jau veikts. Ārstniecības personas kompetencē būs izlemt, vai vajag atkārtot šo pašu izmeklējumu dinamikā.
Tāpat iecerēts, ka no 1. aprīļa visām ārstniecības iestādēm E-veselībā būs jāievieto pacientu epikrīzes, kas šobrīd tiek darīts tikai 20% gadījumu, norādīja Ā. Kasparāns. Lai veicinātu ārstniecības iestāžu iesaisti, piešķirts papildu finansējums, kas tiks samazināts, ja dati nebūs iesniegti E-veselības sistēmā.
Turpināsies arī darbs pie arvien plašākas ambulaturo izmeklējumu rezultātu iekļaušanas E-veselības sistēmā un vēža pacientu karšu iesniegšanas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Pētniecības un veselības statistikas departamenta direktore Jana Lepiksone norādīja, ka šobrīd E-veselības sistēmā ir iesniegti vairāk nekā 12 tūkstoši vēža pacientu karšu. Tajās iekļautā informācija ir būtiska gan starptautiskā, gan vietējā līmenī, plānojot veselības aprūpes pakalpojumu attīstību. Taču, lai datus varētu izmantot, tiem jābūt kvalitatīviem, tāpēc SPKC pārbauda kartes un, konstatējot neatbilstības, tās noraida un nodod atpakaļ ārstniecības iestādei pilnveidošanai. Šobrīd ir pārbaudīta piektā daļa iesniegto karšu, un nākamgad turpināsies darbs arī pie jau iesniegto karšu pārbaudes.
28. jūlijā stājās spēkā MK rīkojums Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju, paredzot, ka E-veselības politikas īstenošanas pienākumu no 2025. gada 1. janvāra NVD nodod SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” pārziņā. Savukārt 19. novembrī pieņemtajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” nostiprināta Latvijas Digitālās veselības centra atbildība E-veselības sistēmas uzturēšanā.
“Latvijas Digitālās veselības centrs jeb atsevišķa iestāde veselības datu pārvaldībai būs būtisks solis nozares digitālajā transformācijā. Centra kompetencē ietilps tikai digitālās veselības politikas īstenošana, kas stiprinās digitalizācijas kapacitāti un ļaus efektīvāk ieviest jaunus IKT risinājumus un uzlabot esošos. Kopumā Veselības ministrijas padotības iestāžu pārziņā ir 19 valsts informācijas sistēmas un septiņi reģistri. Pēc izmaiņu ieviešanas viena institūcija pakāpeniski pārņems un nodrošinās IKT sistēmu uzturēšanu un koordinētu attīstību,” LV portālam norādīja Veselības ministrijā (VM).
VM kā galvenās Latvijas Digitālās veselības centra funkcijas nosauc IKT sistēmu uzturēšanu un attīstību veselības nozarē, lai nodrošinātu efektīvu un vienotu valsts veselības datu infrastruktūru, veselības datu elektronisko apstrādi un apmaiņu, izstrādājot un uzturot nepieciešamos klasifikatorus, lai valsts un privātais sektors varētu droši un efektīvi sadarboties digitālajā vidē, kā arī sadarbību ar Eiropas Veselības datu telpu, veicinot Latvijas iekļaušanos Eiropas datu apmaiņas tīklā, lai uzlabotu pacientu aprūpi arī starptautiskā mērogā.
Savukārt NVD turpinās nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus – plānot, slēgt līgumus un norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem ar ārstniecības iestādēm, aprēķināt tarifus, veidot un pārskatīt kompensējamo zāļu sarakstu, nodrošināt atlīdzības izmaksas no Ārstniecības riska fonda u. c., LV portālam norāda VM.
Īstenojot visas iecerētās izmaiņas, paredzams, ka samazināsies papīra dokumentu aprite un līdz ar to ārstniecības speciālisti varēs piekļūt visiem pacienta veselības datiem neatkarīgi no tā, vai saņemts valsts nodrošinātais vai maksas pakalpojums. Tiks uzlabota aprūpes efektivitāte un pieejamība, kā arī saruks to gadījumu skaits, kad izmeklējumi tiek veikti dubultā, LV portālam norāda VM.
Tāpat VM norāda, ka tiks attīstīta telemedicīna, kas ļaus ārstiem sniegt attālinātos pakalpojumus, nodrošinot lielāku speciālistu mobilitāti, elastību un pieejamību. Paredzams arī, ka paplašināsies datu analīzes iespējas – informācijas vienotā sistēma ļaus viegli apkopot un analizēt ārstniecības datus, kas palīdzēs pilnveidot veselības aprūpes sistēmu.
Tāpat datu uzkrāšana un digitalizācija ir būtiska Elektronisko veselības datu sekundārās izmantošanas likuma ieviešanā. Likumprojekts “Elektronisko veselības datu sekundārās izmantošanas likums”, kas līdz 2024. gada 4. decembrim nodots publiskajai apspriešanai, paredz radīt tiesiskus priekšnosacījumus sekundārai elektronisko veselības datu izmantošanai, lai nodrošinātu datu pieejamību pētniecībai, inovācijai, politikas veidošanai, izglītojošiem pasākumiem, pacientu drošībai, reglamentējošām darbībām sabiedrības interesēs un personalizētai medicīnai, norāda VM.
“Lai datus varētu izmantot otro reizi, tie vispirms ir jāsavāc,” tā E-veselības sistēmas pilnveidi saistībā ar Elektronisko veselības datu sekundārās izmantošanas likumprojektu komisijas sēdē saistīja VM valsts sekretāres vietniece digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos Aiga Balode.
