Latvijas Centrālā padome uzskatīja, ka Latvijas valstiskumu varētu atgūt, izveidojot Latvijas armiju varas vakuuma brīdī, kad vācu spēki atstās Kurzemi, bet padomju režīms vēl nebūs atjaunojis kontroli Latvijas teritorijā. Par šīs armijas pamatu saskaņā ar padomes iecerēm bija jākļūst Kureļa bruņotajam formējumam, kam pievienojās leģiona dezertieri, aizsargi, policisti un daudzi citi, kas ar ieročiem rokās gribēja cīnīties par Latvijas valsts atjaunošanu.
FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Valsts svētku dienas novembrī atgādina ne vien par uzvarētām, bet arī zaudētām, taču Latvijas vēsturē tāpat nozīmīgām cīņām. Šogad aprit 80 gadu kopš ģenerāļa Kureļa grupas iznīcināšanas. Kureliešu cīņa apliecina, ka Latvijas neatkarības atjaunošanai un valsts esības uzturēšanai līdzās politiskiem un juridiskiem dokumentiem bija arī militāri plāni un centieni tos īstenot.
Latvijas Centrālā padome uzskatīja, ka Latvijas valstiskumu varētu atgūt, izveidojot Latvijas armiju varas vakuuma brīdī, kad vācu spēki atstās Kurzemi, bet padomju režīms vēl nebūs atjaunojis kontroli Latvijas teritorijā.
Par šīs armijas pamatu saskaņā ar padomes iecerēm bija jākļūst Kureļa bruņotajam formējumam, kam pievienojās arī leģiona dezertieri, policisti un daudzi citi, kas ar ieročiem rokās gribēja cīnīties par Latvijas valsts atjaunošanu.
Leitnanta R. Rubeņa bataljona Rendas un Zlēku kauja 1944. gada novembrī–decembrī pret vāciešiem ir simbolisks un reizē reāls apliecinājums nacionālajai bruņotajai pretošanās kustībai ne tikai pret PSRS, bet arī nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīmu.
Kurelieši ir būtisks elements Latvijas valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) nodrošināšanā. Viņu cīņa apliecina, ka Latvijas neatkarības atjaunošanai un valsts esības uzturēšanai līdzās politiskiem un juridiskiem dokumentiem bija arī militāri plāni un centieni tos īstenot.
Otrā pasaules kara laikā Latvija piedzīvoja veselas trīs okupācijas – padomju okupāciju 1940. gadā, kas tautā zināma kā Baigais gads, nacistiskās Vācijas režīma ienākšanu 1941. gadā un padomju varas atgriešanos 1944. gadā. Abu okupācijas režīmu pēdējās nomainīšanās periodā daudzi cerēja uz 1919. gada situācijas atkārtošanos, kas ar Rietumu sabiedroto atbalstu pavērtu iespēju izcīnīt valsts neatkarību.
Ģenerāla Jāņa Kureļa vadītā “Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupa” (Rigaer Schutzwehrregiment Gruppe der General Kurelis) bija latviešu militārais formējums, kas ar vācu okupācijas iestāžu atļauju tika izveidots no Rīgas apriņķa aizsargiem, lai aizkavētu padomju spēku ienākšanu Latvijā Otrā pasaules kara izskaņā. Atbilstoši nacistu iecerei grupai vāciešu atkāpšanās gadījumā bija jāaizstāv Daugava starp Pļaviņām un Ķegumu un jāorganizē partizānu vienības padomju spēku aizmugurē.
Ģenerālis Jānis Kurelis.
Foto no Latvijas Kara muzeja arhīva.
J. Kurelis, kā arī viņa vadītās grupas štāba priekšnieks kapteinis Kristaps Upelnieks bija saistīti ar Latvijas Centrālo padomi (LCP) – lielāko un ietekmīgāko nacionālās pretošanās kustību. Šīs nelegālās organizācijas, kuru 1943. gada 13. augustā izveidoja pēdējā pirmskara parlamenta sasaukumā – 4. Saeimā – ievēlēto lielāko politisko partiju pārstāvji, mērķis bija pārņemt varu Latvijas teritorijā un izveidot pagaidu valdību, kas pretotos kā nacistiskās Vācijas, tā arī PSRS okupācijas varai.
Padome uzskatīja, ka Latvijas valstiskumu varētu atgūt, izveidojot Latvijas armiju varas vakuuma brīdī, kad vācu spēki atstās Kurzemi, bet padomju režīms vēl nebūs atjaunojis kontroli Latvijas teritorijā. Par šīs armijas pamatu saskaņā ar padomes iecerēm bija jākļūst Kureļa bruņotajam formējumam, kurš gan neatradās LCP kontrolē.
Kureliešu vienības sākumā bāzējās Skrīveru pagastā. Tuvojoties Sarkanajai armijai, tās pārvietojās uz Strazdes muižu Talsu apriņķī, bet vēlāk uz Puzes pagastu Ventspils apriņķī.
Kureliešu skaits Kurzemē strauji pieauga, sasniedzot 2000–3000. Vienības sastāvs nemitīgi mainījās. Tai pievienojās leģiona dezertieri, aizsargi, policisti un daudzi citi, kas ar ieročiem rokās gribēja cīnīties par Latvijas valsts atjaunošanu.
Ģenerāļa Kureļa grupas svinīgā zvēresta nodošana Skrīveru pagasta "Robežās" 1944. gada 9. decembrī.
Fotogrāfs nezināms. Avots: www.enciklopedija.lv/Nacionālās pretošanās kustības muzejs.
1944. gada rudenī radās būtiskas nesaskaņas starp kureliešiem, kuri nenoticēja okupācijas varas pārstāvju apgalvojumiem par Vācijas valdības lēmumu atjaunot Latvijas neatkarību un atteicās pildīt vāciešu pavēles. Kurelieši arī nepakļāvās rīkojumam pāriet SS* pakļautībā un izdot savās rindās esošos leģiona dezertierus.
14. novembrī ģenerāļa Frīdriha Jekelna vadītie vācu drošības spēki aplenca kureliešu štābu Puzes pagasta “Stiklos”, apcietināja un atbruņoja vienības dalībniekus. Ģenerāļa Kureļa grupas vadība bija informēta par iespējamo ielenkšanu, atbruņošanu un izformēšanu, tomēr nebija gatava atklātai cīņai pret vāciešiem, vēstīts kureliešiem veltītajā Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklī.
Astoņiem aktīvākajiem kureliešu virsniekiem vācu SS un policijas tiesa 1944. gada 18. novembrī Liepājā piesprieda nāvessodu. Nošauti tika K. Upelnieks, pulkvedis Pēteris Liepiņš, kapteinis Jūlijs Mucenieks, virsleitnants Jānis Gregors, virsleitnants Teodors Prikulis, virsleitnants Jānis Rasa, leitnants Filipsons un adjutants Kārlis Valters. Apcietināti un uz koncentrācijas nometnēm Vācijā tika aizsūtīti vairāki simti vīru. Savukārt J. Kureli pēc apcietināšanas nosūtīja uz Austrumprūsiju. 1951. gadā viņš devās trimdā uz ASV, kur 1954. gada 5. decembrī miris.
Kapteinis Kristaps Upelnieks.
Foto no Latvijas Kara muzeja arhīva.
Kureļa grupas štāba administratīvais adjutants virsleitnants Kārlis Valters.
Foto no Latvijas Kara muzeja arhīva.
Savukārt leitnanta Roberta Rubeņa vadītais kureliešu bataljons, kurš 1944. gada novembrī bija izvietojies Ventspils apriņķa Ugāles pagasta “Ilziķos”, atteicās padoties un izrādīja spēcīgu bruņotu pretošanos. 18. novembrī bataljonam cīņā ar uzbrūkošu vācu pārspēku izdevās to atsist, taču nāvējošus ievainojumus guva R. Rubenis. Viņa vietā stājās virsnieka vietnieks Aleksandrs Druviņš, kura vadībā bataljons cīnījās līdz 9. decembrim, kad sadalījās mazākās grupās un izklīda.
Daļa Rubeņa bataljona vīru iekļāvās nacionālo partizānu rindās.
Leitnants Roberts Rubenis.
Foto no Latvijas Kara muzeja arhīva.
Ģenerāļa Kureļa grupas mērķis – Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošana brīdī, kad Vācijas karaspēks atstātu, bet PSRS armija vēl nebūtu ieņēmusi Latvijas teritoriju, – bezcerīgos apstākļos un ļoti nelabvēlīgā militāri politiskajā situācijā palika nesasniegts.
“Tomēr leitnanta R. Rubeņa bataljona Rendas un Zlēku kauja 1944. gada novembrī–decembrī pret vāciešiem ir simbolisks un reizē reāls apliecinājums nacionālajai bruņotajai pretošanās kustībai ne tikai pret PSRS, bet arī nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīmu,” kureliešiem veltītajā šķirklī Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā norāda vēsturnieks Uldis Neiburgs.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docenta, konstitucionālo tiesību eksperta Jāņa Plepa vērtējumā ģenerālis Jānis Kurelis un viņa virsnieki darbojās Latvijas neatkarības atjaunošanas labā par spīti visiem nelabvēlīgajiem apstākļiem, ar ko viņi saskārās. Viņš uzsver: līdzās pašam ģenerālim Jānim Kurelim šajā ziņā noteikti minams viņa štāba priekšnieks kapteinis Kristaps Upelnieks, ar kuru viņš kopā darbojās LCP Militārajā komisijā, kā arī leitnants Roberts Rubenis, kura vadībā tika izcīnīta kureliešu vienību kauja par Latviju.
“Kurelieši ir būtisks elements Latvijas valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) nodrošināšanā. Viņu cīņa apliecina, ka Latvijas neatkarības atjaunošanai un valsts esības uzturēšanai līdzās politiskiem un juridiskiem dokumentiem bija arī militāri plāni un centieni tos īstenot. Kureliešu vienības var un vajag uzskatīt par Latvijas bruņotajiem spēkiem cīņā par neatkarības atjaunošanu, atrodot vietu bruņoto spēku vadītāju sarakstos arī kureliešu virsniekiem,” secina J. Pleps.
Viņš arī norāda, ka vēsturnieki1 ir atraduši norādes uz LCP plāniem iecelt ģenerāli Jāni Kureli par bruņoto spēku virspavēlnieku un uzticēt viņam Latvijas neatkarības atjaunošanu un pagaidu valdības formēšanu.
Tā, pēc. J. Plepa domām, ir interesanta konstitucionāla epizode Latvijas valstiskuma vēsturē, kas iezīmē Satversmes 42. panta piemērošanas iespējas ārkārtas apstākļos.2 Minētais pants nosaka: “Valsts Prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku.”
*Schutzstaffel (vācu val. – aizsardzības vienības). SS sākotnēji izveidota kā Ādolfa Hitlera personīgā apsardze. Pakāpeniski tās funkcijas paplašinājās – SS kļuva par patstāvīgu organizāciju nacistu partijā. Nozīmīgākās SS darbības jomas – rasu un kolonizācijas jautājumu pārzināšana, kārtības uzturēšana, režīma pretinieku izspiegošana un sodīšana.
1 Kārlis Kangeris. Virzība uz demokrātisko Eiropu 2. pasaules kara laikā. Latvijas Centrālā padome un “kurelieši”. Konferences materiāli. Rīga. 08.05.2010. 94.lpp. Pieejams: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/LCP-kureliesi.pdf
2 Jānis Pleps. Latvijas Centrālās padomes prakses nozīme Satversmes interpretācijā // Ārvalstu investīcijas: kad tiesības mijiedarbojas. Latvijas Universitātes 74. zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmskais apgāds, 2016. 52. lpp. https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Jur-konf-74_2016_Arvalstu-invest-ties-mij.pdf
