FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Publiskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības noteikt vienotus kritērijus kārtībai, kādā piešķir valsts finansējumu pedagogu darba samaksai. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par likumprojektu var Tiesību aktu portālā līdz 15. februārim.
Ar likumprojektu plānots izslēgt Izglītības likuma 14. panta 8.1 punktu, kas šobrīd paredz Ministru kabineta kompetenci noteikt prasības sistēmiskai izglītības kvalitātes nodrošināšanai.
Savukārt, papildinot minēto pantu ar jaunu 41. un 42. punktu, Ministru kabinets tiktu deleģēts noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu kā priekšnosacījumu izglītības kvalitātei pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu īstenoto vispārējās izglītības programmu 1.–3., 4.–6., 7.–9. un 10.–12. klašu grupā.
Likumā plānots noteikt arī kritērijus izglītības iestādēm, uz kurām minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nebūtu attiecināms, tostarp attiecībā uz izglītības pieejamības nodrošināšanu.
Grozījumu projekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās pašvaldību izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmu pamatizglītības pakāpē īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klašu grupā.
Ar grozījumiem Izglītības likumā iecerēts noteikt: gadījumā, ja pašvaldību, valsts augstskolu vai privātā izglītības iestāde neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem vispārējās izglītības programmās 1.–3., 4.–6., 7.–9. un 10.–12. klašu grupā, valsts finansējums pedagogu darba samaksai netiek paredzēts. Pedagogu darba samaksa attiecīgajā klašu grupā tiktu nodrošināta no izglītības iestāžu dibinātāju, piemēram, pašvaldību, budžeta.
Likumā plānots vienlaikus noteikt, ka minētajā gadījumā pašvaldībai būtu jānodrošina darba samaksa pedagogiem tādā apmērā, kādā tā tiktu nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, ja izglītojamo skaits atbilstu Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam.
Iecerēts, ka norma par finansējumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai no izglītības iestāžu dibinātāju finanšu līdzekļiem, ja izglītības iestāde neatbilst attiecīgajiem kritērijiem, stāsies spēkā 2024. gada 1. septembrī.
Likumprojektā paredzēts pārejas periods izglītības iestādēm, kuras septembrī nenodrošinās atbilstību Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klašu grupā. “Pārejas periodā – 2024./2025. mācību gadā – izglītības iestāžu dibinātājiem paredzēts laiks sakārtot izglītības iestāžu ekosistēmu atbilstoši noteiktajām prasībām,” informē IZM.
Grozījumi paredz tiesības Ministru kabinetam noteikt ne tikai pienākumus, bet arī kritērijus un kārtību, kādā valsts nodrošina pedagogu darba samaksu. Grozījumi noteic skolu dibinātājiem, piemēram, pašvaldībām, piedalīties pedagogu darba samaksas nodrošināšanā, ja izglītības iestāde neatbilst noteiktajiem kritērijiem, skaidro ministrija.
“Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, kvalitatīvu izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē,” akcentē IZM.
Ministrija norāda, ka esošais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” rada nevienlīdzīgas iespējas izglītības iestādēs nodrošināt kvalitatīvu izglītību, līdzvērtīgu un konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem. “Pašlaik naudas apmēru, ko saņem izglītības iestāde, ietekmē izglītojamo skaits un pašvaldības lēmums par valsts budžeta mērķdotācijas sadalījumu,” uzsver IZM.
Savukārt jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “Programma skolā” paredz, ka pedagogi saņems taisnīgu un līdzvērtīgu atalgojumu, neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita.
Lai nodrošinātu augstvērtīgu izglītību visā Latvijā, plānoti kompleksi risinājumi, kas ietver ne tikai pedagogu atalgojuma būtisku palielināšanu, bet arī jaunu finansēšanas modeli pilnvērtīgai izglītības programmas īstenošanai, kas balstīts labas skolas un optimālas klases kritērijos. Tas paredz, ka finansējums tiek aprēķināts konkrētai izglītības iestādei, ņemot vērā tajā nodrošinātās izglītības programmas apmēru, liecina IZM informācija.
Modelis saistīts ar optimālas klases lielumu un paredz līdzvērtīgu finansējumu līdzīgām skolām visā valsts teritorijā. Jaunais finansēšanas modelis iet roku rokā ar skolu ekosistēmas sakārtošanu un investīcijām skolu infrastruktūrā, kā arī īpašo programmu austrumu pierobežai.
Plašāk par tēmu >>
Detalizēts pamatojums un kritēriji augstvērtīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai pieejami IZM informatīvajā ziņojumā “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”.
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” pieejams Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskais portāls (TAP portāls) un sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”.
Jāizvēlas interesējošais likumprojekts (“Grozījumi Izglītības likumā” ir pieejami šeit), tas jāatver un augšējā kreisajā stūrī jāspiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona.
Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts Mobile”, “Smart ID”.
Izteikt priekšlikumus un iebildumus par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” var līdz 15. februārim.
