Pirms informatīvā ziņojuma iesniegšanas izskatīšanai valdībā, tas tika detalizēti apspriests ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tai skaitā pašvaldību politiskās vadības un izglītības pārvalžu pārstāvjiem. Diskusiju un sarunu gaitā, ņemti vērā vairāki partneru priekšlikumi, kā arī rasti saprātīgi kompromisi.
“Mūsu mērķis ir ikvienam bērnam Latvijā neatkarīgi no viņa dzīvesvietas nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē. Lai labākā skola ir tā, kas tuvāk mājām,” pauž izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Ministre uzsver, ka sagatavotais plāns paredz noteikt skolas pieejamības kritērijus par prioritāriem un tad noteikt kvantitatīvos kritērijus, pamatojoties uz starptautiskos pētījumos balstītu datu analīzi par to, kāds ir optimālais klases lielums kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai.
Vienlaikus ministre uzsver, ka daudzviet Latvijā, lai pielāgotos reģionālajām demogrāfiskajām izmaiņām, pašvaldībām ir jālemj arī par jaunu skolu būvi, nevis par reorganizāciju.
Tāpat kompleksi risinājumi paredz konkrētu kritēriju ieviešanu, labas skolas un optimālas klašu grupas pieeju, atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un skolas sasniedzamību atkarībā no izglītības posma. 1.-6. klašu grupā noteikts, ka ceļš līdz skolai nepārsniedz 40 minūtes ar pašvaldības nodrošinātu transportu un minimālais skolēnu skaits plānots no 30 līdz 60 izglītojamiem 3 klašu grupā atkarībā no pašvaldību iedalījuma grupas, izņemot valstspilsētas un blīvi apdzīvotas pašvaldības, kur minimālais skolēnu skaits klašu grupā noteikts 120. 1. - 6.klašu posmā pieļaujama 25% izglītojamo skaita svārstība no noteiktā minimālā izglītojamo skaita klašu grupā, vērtējot vidējo izglītojamo skaitu konkrētā klašu grupā par pēdējiem trim mācību gadiem. Plānots noteikt, ka līdz ar aktualizētiem izglītības kvalitātes un kvantitatīvajiem kritērijiem netiks atļauts organizēt apvienotās klases.
7.-12. klašu grupā noteikts, ka ceļš līdz skolai nepārsniedz 50 kilometrus un ceļā pavadītais laiks nav ilgāk par 55-60 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu. 7.-9. klašu posmā minimālais skolēnu skaits noteikts no 30 līdz 60, bet vidusskolā no 60 – 120 izglītojamiem, atkarībā izglītības iestādes atrašanās vietas, izņemot valstspilsētas un blīvi apdzīvotās pašvaldības, kur minimālais skolēnu skaits vidusskolas posmā 3 klašu grupā noteikts 120. Izņēmums noteikts teritorijās, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kurās varēs autonomi noteikt kritērijus pamatskolas posmā, bet vidusskolas posmā – 60 izglītojamie.
Tāpat tiek rosināts veidot atsevišķu finanšu programmu, lai atbalstītu pierobežas pašvaldības, kurām tiek noteikts īpašs statuss valsts drošības apsvērumu dēļ.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu risinājumu ieviešanu augstvērtīgas izglītības nodrošināšanai, paredzēts veidot investīciju programmu skolu infrastruktūras attīstībai, t.sk.skolu būvniecībai vai paplašināšanai, dienesta viesnīcu izbūvei pašvaldībās, kurās pieaug skolēnu skaits, kā arī vides pieejamības nodrošināšanai esošajās izglītības iestādēs.
Tiešie ieguvēji, veidojot mūsdienu vajadzībām atbilstošu un kvalitatīvas izglītības pieejamību būs skolēni un skolotāji. Skolēniem tā ir iespēja iegūt ērtu, modernu mācību vidi, daudzpusīgas un plašas ārpusskolas aktivitātes, kā arī interešu izglītības un sociālos kontaktus. Pedagogiem tā ir iespēja saņemt labāku atalgojumu un strādāt mūsdienīgā un ērtā darba vidē. Savukārt pašvaldībām kā skolu dibinātājām un pedagogu darba devējiem, sniedz jaunas iespējas mērķtiecīgāk ieguldīt modernas skolas infrastruktūrā, mācību līdzekļu nodrošinājumā, kā arī veidot pievilcīgu un ērtu vidi gan skolēniem, gan skolotājiem.
Jaunu, kompleksu risinājumu ieviešana paredzēta, lai radītu iespējas ikvienam bērnam Latvijā neatkarīgi no viņa dzīves vietas iegūt pieejamu un kvalitatīvu izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē. Demogrāfiskie procesi un to ilgtermiņa prognozes ar pieaugošo urbanizācijas līmeni uzrāda reālo situāciju un turpmāko gadu tendenci, vienlaikus būtiski pieaugot izmaksām. Šīs tendences jau tagad ne visās skolās ļauj nodrošināt pilnvērtīgu klašu izveidi, slodzi un konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem.
Minētie faktori jau vairākus gadus veido negatīvu ietekmi, kas atspoguļojas izglītības kvalitātes rādītājos un skolēnu zināšanu sniegumā. Šādas tendences apliecina gan starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi, gan centralizēto eksāmenu rezultāti. Tāpat izglītības kvalitāti raksturojošie rādītāji liecina, ka tie ir būtiski zemāki lauku teritorijās nekā pilsētās, palielinot nevienlīdzības plaisu iegūt kvalitatīvu izglītību.
Pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas valdībā, IZM turpinās sarunas ar katru pašvaldību par turpmākiem izglītības ekosistēmas uzlabojumiem un jaunā finansēšanas modeļa “Programmas skolā” ietekmi uz situāciju konkrētās pašvaldības izglītības iestādēs. Iesaistot sociālos un sadarbības partnerus plānots pilnveidot un detalizēti izstrādāt jauno finansēšanas modeli, kā arī rats risinājumus investīcijām skolēnu mobilitātes nodrošināšanai un izglītības infrastruktūras pilnveidei. Tāpat IZM sagatavos nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas nepieciešami ziņojumā konceptuāli aprakstīto risinājumu ieviešanai.
Informatīvais ziņojums “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā” pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē.
