Pašvaldības varēs saviem iedzīvotājiem vispirms izmaksāt primāro atbalstu mājas jumta un logu atjaunošanai vai nomaiņai. Tas tiks piešķirts visiem iedzīvotājiem, kuru īpašumus (dzīvojamās mājas) ir skārusi vētra, pēc tikšanās un vienošanās ar pašvaldību vadītājiem informēja Finanšu ministrija.
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Pirmdienas postošā negaisa skarto pašvaldību iedzīvotājiem tiks sniegts sākotnējais finansiālais atbalsts līdz 3000 eiro, lai varētu atjaunot mājokļiem norautos jumtus un izsistos logus. Pašvaldībām paredzētas arī citas iespējas sniegt palīdzību. Pēc vētras arī apdrošinātāji saņem lielu skaitu pieteikumu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ir ticies ar pašvaldību, kuru teritorijas visvairāk ir skārusi pirmdienas vētra, vadītājiem, un ir panākta vienošanās par primārās palīdzības sniegšanu cietušajām mājsaimniecībām un iedzīvotājiem, kas pašvaldībām būtu jānodrošina nekavējoties, informē Finanšu ministrija par sanāksmi, kurā piedalījās Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis, Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs un Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins.
Pašvaldības varēs saviem iedzīvotājiem vispirms izmaksāt primāro atbalstu mājas jumta un logu atjaunošanai vai nomaiņai. Tas tiks piešķirts visiem iedzīvotājiem, kuru īpašumus (dzīvojamās mājas) ir skārusi vētra. Individuālām dzīvojamām mājām vienreizējais atbalsts varētu tikt nodrošināts, piešķirot atbalstu līdz 3000 eiro, nepārsniedzot 20 eiro par kvadrātmetru. Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem atbalsts tiktu nodrošināts 20 eiro apmērā par kvadrātmetru. Pašvaldības papildus varēs lemt arī par lielāku atbalstu saviem iedzīvotājiem, izskatot katru gadījumu atsevišķi.
Pašvaldība var pieprasīt līdzekļus to pašvaldības izdevumu kompensēšanai, kas izmaksāti atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dzīvokļu īpašniekiem dzīvojamās mājas renovācijai, lai likvidētu terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Pašvaldība pieprasījumā minētajam infrastruktūras objektam nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 50% apmērā. Patlaban pašvaldības apkopo informāciju un nepieciešamos līdzekļus pieprasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).
Finanšu ministrija norāda, ka pašvaldības līdzekļus var pieprasīt arī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem. Pašvaldībai tikai jānodrošina līdzfinansējums radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30% apmērā.
Ņemot vērā pašvaldībām pieejamos ierobežotos finanšu līdzekļus un nepieciešamību pēc iespējas ātrāk nodrošināt finansiālu atbalstu dabas stihijas radīto zaudējumu novēršanai dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekiem un finanšu līdzekļus iedzīvotājiem dabas katastrofas radīto seku novēršanai, finanšu ministrs ir rosinājis valstij nodrošināt lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus.
Paredzēts, ka valdībā tiks iesniegti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas paredzēs, ka lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, MK varēs pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru – ne mazāk kā 10% apmērā. Tādējādi valsts varētu sniegt palīdzību līdz 90% no izdevumu apjoma.
Ministrs informēja pašvaldību pārstāvjus, ka Publisko iepirkumu likuma normas pieļauj izņēmuma gadījumus, kad pašvaldības jeb pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, ja tām neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai konkursa procedūru ar sarunām (t. sk. paātrinātās procedūras, kad tiek saīsināti pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņi).
Posta apmēru pašvaldības, ministrijas, iestādes, īpašnieki un apdrošinātāji turpina apzināt.
VARAM jau otrdien informēja, ka lūdz pašvaldības sadarbībā ar iedzīvotājiem apzināt zaudējumus savā teritorijā un nepieciešamā darba apjomus, lai novērstu vētras radītās sekas. Tāpat VARAM lūdz apkopot provizorisko būvniecības atkritumu, tostarp bīstamo atkritumu (azbestu saturošo u. c.), apmērus. Ministrija otrdien, 8. augustā, ir nosūtījusi pašvaldībām pieprasījumu apkopot un iesniegt informāciju līdz 10. augusta darba dienas beigām.
AS “Latvijas valsts meži” (LVM), apkopojot operatīvo informāciju, trešdien informēja, ka jau apzinātais postījumu apmērs ir ap 100 000 kubikmetru gāztas vai lauztas koksnes. Vislielākie postījumi fiksēti LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionā. Prioritāri šobrīd no gāztajiem kokiem tiek atbrīvoti meža ceļi, uz kuriem jau sagatavoti kokmateriāli vai strādā meža tehnika.
Lai saņemtu informāciju par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, Lauku atbalsta dienests (LAD) ir izveidojis mobilo lietotni un aicina lauksaimniekus no šī gada 11. līdz 25. augustam LAD mobilās lietotnes autorizētajā versijā (vēstuļu veids “Krusas postījumi”) iesūtīt attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros.
Arī apdrošinātāji informē, ka ir saņemti pirmie simti iesniegumu. Trešdienas rītā apdrošināšanas sabiedrības “Balta” klientiem par vētras nodarītajiem zaudējumiem rezervētā atlīdzību kopsumma sasniegusi jau 1,42 miljonus eiro. Šī summa vairāk nekā divas reizes pārsniedz pēdējo četru gadu laikā visu reģistrēto vētru zaudējumus kopā. Trešdienas rītā reģistrēti 423 atlīdzību pieteikumi, no kuriem 258 ir īpašuma (t. sk. lauksaimniecības tehnika, sējumi), bet 165 – KASKO apdrošināšanā.
Atlīdzībās jau izmaksāti 30 000 eiro. Pārējie zaudējumi tiek vērtēti un administrēti, to kopējās izmaksas paredzot vismaz 1,42 miljonu eiro apmērā. Vislielākā atlīdzību rezerve pagaidām noteikta sējumu apdrošināšanā, kur Dobeles novadā lielā platībā bojāti labības lauki. Citviet atlīdzības pieteikums saņemts par izskalotu ceļu būves objektu. Apdrošināšanas sabiedrībā “Balta” visvairāk atlīdzības pieteikumu – teju puse – saņemts no Dobeles novada, daudz pieteikumu ir arī no Augšdaugavas novada, Talsiem un Tukuma.
Arī apdrošināšanas sabiedrībā “Ergo” jau nākamajā dienā pēc pirmdienas vētras pieteiktas pirmās apdrošināšanas atlīdzības. 58% no tām ir KASKO atlīdzības par auto bojājumiem, savukārt 42% – nekustamā īpašuma apdrošināšanas atlīdzības, liecina informācija apdrošināšanas sabiedrības mājaslapā. Pirmie pieteikumi uzreiz pēc notikušās dabas stihijas “Ergo” saņemti no klientiem Dobeles pusē, tomēr pieteiktie gadījumi liecina, ka gan iedzīvotāju autotransports, gan nekustamais īpašums ir ievērojami cietis arī Rīgā, Daugavpilī un dažādās vietās Ropažu, Saldus, Jelgavas, Tukuma, Augšdaugavas u. c. novados.
