NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Oskars Rekšņa
LV portāls
03. augustā, 2022
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ceļu satiksme
4
4

Skrejriteņu problēma samilst, taču viena risinājuma nav

Šādu skatu pilsētas ielās reti nākas redzēt. Iznomātais braucamrīks biežāk tiek nomests citiem kājāmgājējiem kā traucēklis acīmredzot, neaizdomājoties, kā tam tikt garām ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslā.

FOTO: Evija Trifanova, LETA.

Arvien vairāk Rīgas un citu Latvijas pilsētu iedzīvotāju ikdienā par savu transportlīdzekli izvēlas elektrisko skrejriteni, to iegādājoties pašiem vai izmantojot nomas pakalpojumus. Taču līdz ar mikromobilitātes rīku popularitāti pieaug arī citu satiksmes dalībnieku – gājēju, autovadītāju, arī velosipēdistu – neapmierinātība. Neņemot vērā, ka Ceļu satiksmes likumā ir noteikti ierobežojumi elektroskrejriteņu vadītājiem, ikdienas novērojumi liecina, ka tie itin bieži tiek pārkāpti, apdraudot gan savu, gan citu satiksmes dalībnieku drošību. Papildu problēmas rada nomas skrejriteņi, kas samērā bieži tiek “nomesti, kur pagadās”, tādējādi traucējot citiem iedzīvotājiem, kuri pārvietojas pa ietvi.

Pastiprinātu uzmanību elektrisko skrejriteņu vadītājiem šovasar pievērsusi arī Valsts policija. Ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti skrejriteņi, lielākoties notikuši vadītāju pārgalvības vai bezatbildības dēļ. Traumas galvenokārt gūtas, krītot no braucamrīka, retāk notikušas sadursmes ar citu transportlīdzekli.

Likumsargi secinājuši, ka elektrisko skrejriteņu vadītāji diemžēl bieži vien izvēlas braukt alkohola reibumā. Turklāt veiktajās pārbaudēs secināts, ka liela daļa elektrisko skrejriteņu vadītāju, kuri pieķerti, braucot dzērumā, bijuši pamatīgā alkohola reibumā – virs 1,5 promilēm.

Ceļu satiksmes noteikumi arī elektroskrejriteņu vadītājiem

Tāpat kā jebkuram ceļu satiksmes dalībniekam, arī skrejriteņa vadītājiem ir saistošs Ceļu satiksmes likums un Ceļu satiksmes noteikumi.

Normatīvais regulējums paredz, ka elektroskrejriteņa vadītājs drīkst pārvietoties pa ietvēm, veloceļiem, atsevišķās vietās pa sabiedriskā transporta joslu, ja tas ir atļauts velosipēdistiem, un arī pa brauktuvi, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h.

Ja ar elektroskrejriteni pārvietojas pa ietvi, priekšroka jādod gājējiem.

Tāpat elektrisko skrejriteņu vadītājiem jāievēro vēl citi noteikumi, piemēram, braucamrīkam ir jābūt aprīkotam ar bremzēm, braukšanas laikā priekšpusē ir jādeg baltas, bet aizmugurē – sarkanas krāsas lukturim.

Būtiski ņemt vērā, ka ar elektroskrejriteni aizliegts vest pasažieri, braukt neturoties un pārvadāt kravu, kas apdraud citus.

Skrejriteņa maksimālais ātrums nedrīkst pārsniegt 25 km/h, un ar to drīkst pārvietoties tikai no 14 gadu vecuma. Turklāt nepilngadīgai personai, lai pārvietotos ar elektroskrejriteni, ir nepieciešamas velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Ar elektroskrejriteni nedrīkst braukt, ja tā vadītājam alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles.

Uzzini vairāk >>

Kādi sodi pienākas negodprātīgiem elektrisko skrejriteņu vadītājiem

Atbildība par pārkāpumiem, kas veikti, vadot elektroskrejriteni, noteikta Ceļu satiksmes likumā.

Piemēram, elektriskā skrejriteņa vadītāju var sodīt ar 15 eiro naudas sodu par braukšanu pie sarkanās gaismas signāla. No 10 līdz 30 eiro naudas sods piemērojams par vispārējo elektrisko skrejriteņu noteikumu pārkāpšanu, piemēram, braukšanu pa ietvi tā, ka tas apdraud gājējus, braukšanu, neturot stūri, braukšanu ar pasažieri.

Lielāks sods paredzēts, ja elektriskā skrejriteņa vadītājs tiek pieķerts, braucot alkohola reibumā. Par skrejriteņa vadīšanu alkohola reibumā no 0,5 līdz 1 promilei pienākas 40 eiro naudas sods, savukārt no 1 līdz 1,5 promilēm – 120 eiro sods. Ja alkohola reibums pārsniedz 1,5 promiles vai vadītājs atsakās no pārbaudes, pienākas 170 eiro naudas sods.

Tāpat skrejriteņa vadītāju var sodīt par negadījuma vietas pamešanu, par braukšanu, nerādot brīdinājuma signālus, braukšanu pretējā virziena joslā un citām darbībām, kuras apdraud satiksmes drošību.

Vienlaikus jāpiebilst, ka pašvaldības policija ir tiesīga kontrolēt tikai atsevišķus skrejriteņu vadītāju pārkāpuma veidus, kā, piemēram, braukšanu pie sarkanās gaismas, sarunā ar LV portālu atgādina Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis. Soda piemērošana par braukšanu ar skrejriteni reibumā, braukšanu ar pasažieri vai braukšanu, nesasniedzot 14 gadu vecumu, ir Valsts policijas pārziņā.

Iznomātājiem ir iespēja aktīvāk vērsties pret skrejriteņu “nomešanu, kur pagadās”

Patlaban tiesiskais regulējums neparedz iespēju piemērot sodu par elektroskrejriteņa atstāšanu tam nepiemērotā vietā, piemēram, gājēju ietves vidū. Policija sodu (tautā saukts par “plāksteri”) var uzlikt tikai transportlīdzekļiem ar numura zīmēm – automašīnām, motocikliem, mopēdiem/motorolleriem.

Pilsētvides aktīvists Oto Ozols, vaicāts, kā, viņaprāt, risināt samilzušo problēmu ar nevietā atstātiem skrejriteņiem, vērš uzmanību arī nomas pakalpojumu sniedzēju atbildībai: “Lielākās problēmas rada tieši nomas skrejriteņi. Iespējams, jābūt soda sankcijai pret komersantu, ja tā klienti novietojuši skūteri neatļautā vietā.”

Arī Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis T. Sadovskis piekrīt, ka gājēju satiksmi galvaspilsētā traucē tikai nomas skrejriteņi, jo iedzīvotāji bez pieskatīšanas uz ielas neatstāj privātos skrejriteņus. Tomēr juridiska mehānisma, kā ietekmēt pakalpojuma sniedzēju, šobrīd neesot.

Viņš norāda uz diviem iespējamajiem variantiem – likuma grozījumi, kas radītu iespēju pie atbildības saukt komersantu, kurš iznomā skrejriteņus, vai paša komersanta atbildīga rīcība, stingrāk kontrolējot klientus.

“Pirmajā gadījumā situāciju, uzraugot komersantus, kontrolētu valsts, taču šādā gadījumā būtu jālemj, kāda būtu sodāmā rīcība, piemēram, vai par katru traucējošu skrejriteni būtu jāpiemēro sods?” iespējamos problēmjautājumus iezīmē T. Sadovskis.

Turpretī otrā gadījumā grozījumi normatīvajos aktos nemaz nav nepieciešami, jo komersants jau šobrīd var vērsties pret klientiem, piemērojot līgumsodus, gadījumos, kad tiek pārkāpti līguma nosacījumi. 

Drošības priekšnoteikums – sakārtota vide

“Lai atrastu piemērotu risinājumu, vairāk būtu jāiesaistās arī pilsētai, piemēram, iekārtojot vietas, kurās novietot elektriskos skrejriteņus, lai tie netraucētu citiem satiksmes dalībniekiem, tostarp gājējiem, pārvietoties. Tā varētu būt viena stāvvieta, iezīmēta zona katra kvartāla sākumā, kur varētu novietot skrejriteņus,” spriež Ozols.

Pēc viņa domām, lai panāktu, ka satiksmes dalībnieki ir draudzīgāki viens pret otru, būtiska loma ir attīstītai infrastruktūrai. 

“Tas ir stāsts par nesakārtotu infrastruktūru. Līdz ar to, kamēr mums nebūs atsevišķas velo infrastruktūras, velo joslas, konflikti turpināsies bezgalīgi. Tādēļ pilsētai būtu aktīvāk jāattīsta velo infrastruktūra,” ir pārliecināts Ozols.

Nav iedomājams, ka pa ietvi brauktu automašīna. “Vārda “ietve” izcelsme jau norāda, kam tā ir paredzēta,” piebilst Ozols.

Arī velosipēdiem, skūteriem ir citāds ātrums nekā gājējiem, tādējādi neizbēgami rodas konflikti. Tāpēc nepieciešams veidot drošāku infrastruktūru, lai satiksmes dalībnieki viens otram mazāk traucētu.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU