NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Oskars Rekšņa
LV portāls
05. septembrī, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ceļu satiksme
5
5

Sešos gados par trešdaļu samazināt CSNg upuru un cietušo skaitu

LV portāla infografika.

Nokļūt ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) vai to izraisīt nevēlas neviens, tomēr statistika ir skarba – notiek avārijas, un daļa no tām ir ar letālām sekām vai smagu traumatismu. Gan vadītāju, gan drošības instanču vērtējumā riski ir apzināti – nekritiski braukšanas paradumi, pašpārliecinātība un bravūra, slikta ceļu infrastruktūra un automašīnas tehniskais stāvoklis, laikapstākļu ietekme, pārsniegts atļautais braukšanas ātrums un pieļaujamais alkohola līmenis asinīs, kā arī nepietiekamas prasmes labi vadīt auto ekstremālos apstākļos. Situācija ir jāmaina, un valstī ir izvirzīts mērķis sešos gados būtiski samazināt uz ceļiem bojāgājušo un traumēto cilvēku skaitu, tostarp 16 ceļu posmos uzstādot vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmas.

īsumā
  • Pamazām samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ir bojāgājušie, tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, tas joprojām ir pietiekami liels.
  • Līdzīgi kā citus gadus samērā bieži ceļu satiksmes negadījumos cieš mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – gājēji, velosipēdisti, motociklisti.
  • Valsts policija norāda, ka avāriju iemesli, laikam ritot, ir teju identiski. Vasarā salīdzinoši liels negadījumu skaits ir zaudētas modrības, pārdrošības dēļ, kā arī, vadot auto alkohola reibumā.
  • Lai izvairītos no ceļu satiksmes negadījumiem, vadītājiem vajadzētu apgūt spēkrata vadīšanu ekstremālos apstākļos.
  • Ceļu satiksmes drošību plāno uzlabot, attīstot infrastruktūru. Lai cīnītos ar ātruma pārsniedzējiem, uzstādīs vairākas vidējā ātruma kontroles sistēmas.

Augusts  – “melnais” mēnesis drošībai uz ceļiem

Arī šis gads ceļu satiksmē neiezīmē būtisku uzlabojumu tendenci – gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijā ceļu satiksmes negadījumos kopumā gājuši bojā 66 cilvēki. 

Turklāt jau vairākus gadus viens no “melnākajiem” mēnešiem uz Latvijas ceļiem ir augusts. Statistika liecina, ka aizvadītajā gadā tieši augustā bijis visvairāk bojāgājušo ceļu satiksmes negadījumos – 20 cilvēku. Augusts arī pēc ceļu satiksmes negadījumu skaita ar cietušajiem ierindojas starp “melnākajiem” mēnešiem, norāda Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.

Kaut arī rudens un ziemas mēnešos ir tumšāks, uz ceļiem biežāk veidojas apledojums, līst un snieg, drūmākā ceļu satiksmes negadījumu statistika ir tieši vasarā, konkrēti, augustā, kad viena mēneša laikā negadījumi uz ceļiem paņēmuši 20 cilvēku dzīvību. Vasarā, kad ir sausi ceļi un ilgstoši ir gaišs, vadītāji nereti zaudē modrību, kļūst pārdroši.

Šajā laikā uz ceļiem ir arī vairāk motociklistu, velosipēdistu un tādu autovadītāju, kuriem nav lielas braukšanas pieredzes. Siltie vasaras mēneši ir arī ballīšu un pasākumu laiks, kas nozīmē lielāku iespējamību, ka kāds pie stūres sēdīsies reibumā.

Vainojam citus, bet būtu jāapgūst braukšana ekstrēmos apstākļos

Lai gan liela daļa autovadītāju atzīst, ka riskus rada tieši braukšanas paradumi un kultūra, arvien ir daudzi, kuri meklē vainu ārējos apstākļos. “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka 40% autovadītāju uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada pašu paradumi un braukšanas kultūra, 32% šoferu vaino ceļu stāvokli, vēl 15% norāda, ka riskus rada laikapstākļi. 6% domā, ka riska faktors ir pieļaujamais alkohola līmenis asinīs, bet 4% – automašīnas tehniskais stāvoklis.

“Tendence vainot citus vēl arvien ir ļoti izplatīta, kaut arī patiesībā esam nepietiekami paškritiski, īpaši, runājot par auto vadīšanas prasmēm. Nenoliedzami, ceļi Latvijā nav ideāli, un arī satiksmes organizēšanā ir vieta uzlabojumiem, tomēr, dzīvojot šeit, autovadītājiem būtu jāiemācās braukt atbildīgi arī šādos apstākļos,” norāda J. Vanks.

Viņaprāt, pašpārliecinātība un bravūra uz ceļa mazinātos, ja ikviens autovadītājs būtu apguvis braukšanu ekstremālos apstākļos. Negadījumu statistika gadu no gada apliecina, ka vēl ir jāveic daudz mājasdarbu. Viens no tiem varētu būt obligātas apmācības braukšanā ekstremālos apstākļos, kuras katram autovadītājam būtu jāiziet noteiktā laikā pēc autovadītāja apliecības iegūšanas. “Ja tas netiek izdarīts, atbildīgajām institūcijām būtu tiesības anulēt autovadītāja apliecību,” uzskata Drošas braukšanas skolas vadītājs.

Šāda kārtība ir, piemēram, Slovēnijā, kur 2021. gadā ceļu satiksmes negadījumos bija 54 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju, savukārt Latvijā – 78. Protams, obligātas apmācības radītu papildu izmaksas, tomēr neviena cilvēka dzīvība nav vērtējama naudā.

“Kā galvenos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus joprojām var minēt neuzmanību (vienkārši neuzmanību, vai autovadītāji braukšanas laikā izmanto viedierīces, kas veicina neuzmanību un novēršanos no ceļa), atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, transportlīdzekļu vadītāju pārgalvību un braukšanu alkohola reibumā,” LV portālam norādīja Valsts policijas (VP) pārstāve Līna Bagdone.

Mērķis – par trešdaļu samazināt cietušo un bojāgājušo skaitu

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem pasaulē vidēji katru dienu negadījumos joprojām iet bojā aptuveni 3700 personu, kas nozīmē, ka negadījumi ar letālām sekām vidēji notiek ik pēc 25 sekundēm.

Tādējādi pasaulē katru gadu ceļu satiksmes negadījumos iet bojā vidēji 1,3 miljoni personu, turklāt vēl aptuveni 50 miljoni personu gūst ievainojumus. Risks iet bojā negadījumos ir vairāk nekā 3 reizes lielāks valstīs ar zemiem ienākumiem nekā valstīs ar augstiem ienākumiem.

Valstīs ar mazākiem ienākumiem ir arī lielāks mazaizsargāto satiksmes dalībnieku īpatsvars, tādēļ tie tiek pakļauti lielākam riskam. Jāņem vērā arī aspekts, ka pēdējos gados arvien vairāk palielinās velosipēdu, motociklu un dažādu citu individuālo pārvietošanās līdzekļu, tostarp elektroskrejriteņu, skaits un popularitāte.

Lai gan pēdējos gados bojāgājušo skaits uz ceļiem nedaudz samazinās, to ir veicinājusi plašāka drošības jostu lietošana, vadītāju uzvedības maiņa, arvien modernākas un plašāk izmantojamas drošības sistēmas automašīnās, glābšanas darbu kvalitātes un reaģēšanas ātruma uzlabošanās, tomēr vēl joprojām salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto skaits Latvijā ir ievērojami lielāks.

Laikposmā no 2017. līdz 2021. gadam Latvijā ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā 702 cilvēki, kas ir krietni vairāk nekā citās Eiropas valstīs. Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.–2027. gadam, kas tika apstiprināts iepriekšējā gada izskaņā, minētais mērķis ir sešu gadu laikā samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu par trešdaļu.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ir noteikti trīs rīcības virzieni – drošs ceļu satiksmes dalībnieks, droša vide, drošs transportlīdzeklis, jo visi faktori tiešā mērā ietekmē ceļu satiksmes drošību un statistikas datus, kuri to raksturo, – ceļu satiksmes negadījumu, tajos bojāgājušo un cietušo skaitu.

Vidējā ātruma kontroles sistēmas – ieguldījums satiksmes drošībā

Pasaules valstu, tostarp Latvijas, prakse liecina –, ja sistemātiski tiek veikta ātruma kontrole (atļautā ātruma ievērošana), ievērojami tiek novērsti ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā tādi, kuros ir smagi ievainotie vai bojāgājušie.

Savukārt, palielinoties vidējam ātrumam, pieaug arī negadījumu risks un to sekas. Vidējam ātrumam palielinoties 1% apmērā, letālu negadījumu risks palielinās par 4%.

Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā ceļu satiksmes dalībniekam – gājējam –, kurš ir mazaizsargāts un kuru notriec vieglā automašīna ar ātrumu 65 km/h, ir vairāk nekā 4 reizes lielāks bojāejas risks nekā tad, ja vieglā automašīna brauktu ar ātrumu 50 km/h.

Latvijā ir izvēlēti 16 ceļu posmi, kuros tiks uzstādītas šādas sistēmas. Izvēle izdarīta, ņemot vērā satiksmes intensitāti, ceļu satiksmes negadījumu skaitu, satiksmes organizāciju.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas pilda savas funkcijas, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Sistēmas darbības pamatā ir reģistrācijas iekārtas jeb sensori, proti, numura zīmes atpazīšanas kameras, kas reaģē uz transportlīdzekli un nodrošina tā vidējā braukšanas ātruma mērīšanas aktivizēšanu.

Vidējā ātruma kontroles sistēmas uzdevums arī būs, izmantojot kameru, kontrolēt, vai transportlīdzekļiem ir veikta tehniskā apskate, apmaksāta transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana un ceļu lietošanas nodeva. Sistēma reģistrēs datus, kuri pierāda pārkāpumu, tos apstrādās un nodos Valsts policijai.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU