NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
22. martā, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
6
6

Jaunpienācēji UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā

Publicitātes attēls

Martā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija svinīgi sveic jaunpienācējus – jaunās dokumentārā mantojuma nominācijas – UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Šogad UNESCO programmai “Pasaules atmiņa” tiek atzīmēta 30. gadadiena.

īsumā

UNESCO programmā “Pasaules atmiņa” jauniekļautās nominācijas:

  • Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija;
  • Rīgas rātes protokoli, 1603–1890.

Jau esošo nomināciju papildinājumi ar jaunām liecībām:

  • Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss;
  • Hernhūtiešu rokraksta kolekcija, 18. līdz 19. gadsimts.

2021. gada 14. oktobrī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asamblejas jubilejas sēdē, kas tika veltīta Latvijas trīsdesmitgadei UNESCO, tika pieņemts lēmums UNESCO programmā “Pasaules atmiņa” iekļaut divas jaunas nominācijas, kā arī divu jau esošo nomināciju papildinājumus.

Kā norāda UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika: “Programma “Pasaules atmiņa” ir apliecinājums UNESCO darbības intelektualitātei un ētikai, kā arī UNESCO misijai vairot pasaulē mieru ar izglītības, zinātnes un kultūras starpniecību. Dokumentārais mantojums aicina kopīgi meklēt atbildes, kādā dzīves telpā mēs un mūsu bērni gribētu dzīvot šodien un nākotnē.”

UNESCO programmā “Pasaules atmiņa” jauniekļautās nominācijas

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja struktūrvienības, Latvijas Fotogrāfijas muzeja, krājumā tiek glabāta Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija, kuru veido 13 000 vienības. Šajos foto mirkļos tverta Strenču un tās apkārtnes dzīve no 20. gadsimta 20. līdz 50. gadiem.

Kā vēstīts UNESCO Latvijas dārgumu tīmekļvietnes sadaļā “Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija”, fotogrāfi tolaik bija vieni no svarīgākajiem vietējās dzīves hronistiem, un šī kolekcija veido unikālu stāstu par Strenčiem un to iedzīvotājiem.

Vairākos tūkstošos stikla plašu atainota cilvēka dzīve visā tās daudzveidībā (ģimenes svinības, sportošana, atpūta pie ūdens, ikdienas norises darbā un skolā), Latvijas valsts veidošanās un tās ietekme uz Strenčiem kā pilsētu (jaunu namu celtniecība, ielu labiekārtošana), Gaujas plostnieku tradīcijas (neparasta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma daļa), tehnoloģiskā fotogrāfijas attīstības vēsture (stikla plates bija nozīmīgs pavērsiens fotomākslā).

Fotogrāfijās skatāms, kā tehniskais progress dažās desmitgadēs izmainīja provinces iedzīvotāju ikdienu un pasaules uztveri.

Latvijas Fotogrāfijas muzejs, kas glabā jauniekļauto nomināciju “Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija”, tika sveikts ceturtdien, 17. martā.

Strenču foto darbnīca. Plostnieku grupa ar ķekšiem Gaujas krastā. 1920.–1940. gadi.

Foto: Latvijasdargumi.unesco.lv, Latvijas Fotogrāfijas muzejs

Strenču foto darbnīca. Taksodermijas darbnīcā. 1920.–1930. gadi.

Foto: Latvijasdargumi.unesco.lv, Latvijas Fotogrāfijas muzejs

Latvijas Nacionālais arhīvs glabā 386 Rīgas pilsētas rātes protokolu grāmatas, tā saukto “publicu” jeb publiskos protokolus. Tie dokumentē kādreizējās Rīgas galvenās pārvaldes institūcijas – Rīgas rātes jeb maģistrāta – darbību laikā no 1603. gada līdz tās likvidācijai 1890. gadā. Rāte bija atbildīga par pilsētas dzīves organizēšanu, likumdošanu, naudas sadali, likumu un kārtības uzturēšanu, pilsētas garīgās dzīves pārraudzību un pilsētnieku interešu pārstāvniecību ārpolitiskajos jautājumos. Ar šiem protokoliem iespējams ielūkoties pilsētas pagātnes nozīmīgākajos politiskajos notikumos, ekonomiskajās, sociālajās un kultūras norisēs. Tie spilgti ataino arī Rīgas multikulturālismu.

Rātes protokoli ir piemineklis jauno laiku rakstības kultūrai un lietvedības tradīcijām.

Latvijas Nacionālais arhīvs, kas glabā jauniekļauto nomināciju “Rīgas rātes protokoli, 1603–1890”, tiks sveikts otrdien, 22. martā.

1821. gada II pusgada rātes protokolu sējums. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts vēstures arhīvs (LNA LVVA), 749. f (Rīgas maģistrāta galvenā kanceleja), 6. apr., 250. l.

FOTO: Marika Vanaga, 2021 (Latvijasdargumi.unesco.lv)

Fragments no 1821. gada 28. decembra rātes sēdes protokola. LNA LVVA, 749. f., 6. apr., 250. l., 529. lpp. Rātes sēžu protokolēšana vairākus gadsimtus notika gandrīz nemainīgi. Protokola sākumā tika uzskaitīti visi sēdes dalībnieki. Tālāk tika izvērsti aprakstīts katrs sēdē izskatāmais jautājums un saistībā ar to pieņemtais lēmums. Protokola noslēgumā redzami sēdē dalību ņēmušo rātskungu paraksti.

FOTO: Marika Vanaga, 2021 (Latvijasdargumi.unesco.lv)

UNESCO programmā “Pasaules atmiņa” divu jau esošo nomināciju papildinājumi

UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautas Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāsīm, kuras, tiecoties un ilgojoties pēc mājām un nesaraujot saites ar dzimteni, veidojuši izsūtītie Latvijas iedzīvotāji.

Šīs unikālās bērza tāsis, kurās ar tinti pierakstītas totalitārisma liecības, palīdz labāk izprast Latvijas un bijušās Padomju Savienības vēstures traģiskās lappuses tā sauktā “Staļina kulta” periodā.

Kā norādīts UNESCO Latvijas dārgumu tīmekļvietnes sadaļā “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”, bērza tāsis bija teju vienīgais pieejamais materiāls izsūtījuma vietās Sibīrijā, uz kuru 1941. un 1949. gadā tika deportēti aptuveni 167 000 Latvijas iedzīvotāju. Taču uz kādas vēstules rakstīts: “Rakstu jums uz tāss – nedomājiet, ka man nav papīra. Vienkārši gribējās jums aizsūtīt gabaliņu no taigas, un tas ir viss.”

Vēstules bieži rakstītas krievu valodā, lai cenzūra tās varētu izlasīt un apstiprināt, bet citas ir bez cenzūras ziņas, rakstītas latviešu valodā.

Kopš 2009. gada uz tāsīm rakstītās vēstules iekļautas UNESCO reģistrā, tās ceļojošajā izstādē parādītas sabiedrībai gan Latvijā, gan ārvalstīs, tai skaitā Eiropas Parlamentā Briselē. Tāpat vairākās valodās izveidota virtuālā ekspozīcija “Vēstules nākamībai”. Turklāt, pateicoties aktīvam darbam pie vēstuļu popularizēšanas, muzejos tiek nodotas arvien jaunas vēstules.

Nominācijas “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” papildināšana ar septiņām jaunām vēstulēm no Tukuma muzeja, Latvijas Okupācijas muzeja, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja un muzeja “Ebreji Latvijā”, sveicot nominācijas glabātājus, notiks piektdien, 25. martā, plkst. 15.00 Latvijas Okupācijas muzejā. Svinīgajā sertifikāta pasniegšanas pasākumā ar uzrunām piedalīsies UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidents, kultūras ministrs Nauris Puntulis, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Zināšanu sabiedrības programmu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība.

Apsveikums Sofijai Mildai Melderei (1899-1988) vārda dienā no kaimiņienes Krasnojarskas apgabala Ingašas rajona Zavodovkas mežsaimniecības Novostroikas nometnes Sibīrijā - Gražinas Gaidienes (1911–1989).Vēstule datēta ar 1949. gada 15. maiju.

Tukuma muzejs (TMNM) 21017 (Latvijasdargumi.unesco.lv)

Apsveikuma kartīte uz bērza tāss, ko bijušais Latvijas Centrālās Padomes dalībnieks Voldemārs Mežaks (1914-1985) nosūtījis no ieslodzījuma vietas nometnē Taišetā savai paziņai Teklai Rivarai Rīgā. Apsveikuma kartīte datēta ar 1947. gada 29. jūniju. Voldemārs Mežaks nodarbojies ar bēgļu pārvešanu, arestēts 1945. gada 5. novembrī.

Latvijas Okupācijas muzejs (OMF) 5159 (Latvijasdargumi.unesco.lv)

18. gadsimta 30. gados no Vācijas arī Vidzemē sāka izplatīties hernhūtisma jeb Brāļu draudzes reliģiskās kustības idejas.

Kā lasāms UNESCO Latvijas dārgumu tīmekļvietnes sadaļā “Hernhūtiešu rokraksta kolekcija, 18. līdz 19. gadsimts”, latviešu zemnieki hernhūtisma idejās meklēja atbildes ne tikai uz reliģiskajiem jautājumiem, bet arī saskatīja to kā palīgu cīņā pret muižnieku varu. Tādēļ neilgā laikposmā hernhūtisms pārauga zemnieku kustībā ar sabiedriski politisku ievirzi. Hernhūtisms ienesa jaunas vēsmas gan latviešu reliģiskajā dzīvē, gan bija spēcīgs dzinulis nacionālajai, sociālajai un kultūras atmodai.

Brāļu draudzes Latvijā atstājušas plašu rokraksta literatūras mantojumu – pavisam 425 dažādus latviešu izcelsmes brāļu ar roku rakstītus dokumentus. Tie ir gan tulkojumi, gan vietējo autoru darbi – dažādas runas, pašsacerētu dziesmu teksti, draudzes likumi, kristīgā folklora, dzīvesstāsti un vēsturiski sacerējumi. Darbi, kas iesieti pašu gatavotās grāmatiņās un saglabājušies galvenokārt norakstos, ir vienīgā 18. gadsimta liecība par latviešu zemnieku dzīvi.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā esošajai rokrakstu kolekcijai ir neaizstājama vērtība, jo starp vēsturniekiem valda nedalīts uzskats, ka Brāļu draudze Vidzemes centrālajā un ziemeļrietumu daļās bijusi pirmā nacionālā atmoda. Hernhūtiešu pārliecība, ka katrai cilvēka personībai ir unikāla vērtība, neatkarīgi no sociālās piederības, latviešu zemniekiem deva pirmo impulsu pievērsties rakstīšanai. Rokrakstu kolekcija ir ne tikai saturiski neaizstājama, bet arī sniedz unikālu lasīšanas pieredzi par garīdznieku skatījumu uz savu dzīvi.

Latvijas Nacionālā bibliotēka un Rakstniecības un mūzikas muzejs, kas papildinājuši nomināciju “Hernhūtiešu rokraksta kolekcija, 18. līdz 19. gadsimts”, tiks sveikti trešdien, 30. martā.

Stāsti un notikumi no tā ciešanas un miršanas mūsu Pestītāja Jēzus Kristus. Sarakstīts no tā Jūdu stāstu rakstītāja Nikodemus 50 g. pēc Kr.: hernhūtiešu sacerējumu krājums. Zīvarta rokraksts, b. v., 1888. gads.

Foto: Latvijasdargumi.unesco.lv

Saglabāt vēsturisko mantojumu un veicināt zināšanu pieejamību

Dokumentārā mantojuma liecību piederība UNESCO “Pasaules atmiņas” Latvijas nacionālajam reģistram ir priekšnosacījums, lai pretendētu uz pieteikumu starptautiskajam reģistram, kas nozīmē ne tikai dokumentārā mantojuma vienības augstu novērtējumu un starptautisku atzinību, bet arī valsts pausto atbildību šo mantojumu saglabāt un darīt to pieejamu ikvienam pasaules iedzīvotājam.

UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā no Latvijas iekļauti:

  • Dainu skapis;
  • Baltijas valstu kopīgā nominācija – Baltijas ceļš;
  • Polijas sagatavotā nominācija par Ļubļinas ūnijas noslēgšanas akta dokumentu.

Muzeji, arhīvi, bibliotēkas un citas atmiņu institūcijas un krātuves tika aicinātas apzināt dokumentu oriģinālus vai oriģinālu kolekcijas, kas liecina par kādu nozīmīgu vēsturisku pavērsienu norisi vai ietver būtiskus faktus par kādu notikumu, īpaši Latvijas vēsturē, un izvirzīt tos programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajam reģistram. Programma ir vērsta ne tikai uz mantojuma saglabāšanu, bet arī zināšanu pieejamības veicināšanu.

UZZIŅAI

UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā apvieno 193 valstis visā pasaulē, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību.

Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā. Kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiskajā līmenī.

Plašāka informācija pieejama UNESCO tīmekļvietnē https://www.unesco.lv un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Facebook kontā Facebook.com/UNESCOLNK.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU