Šogad aizsardzības budžets sasniedz 2,2% no iekšzemes kopprodukta jeb 758,35 miljonus eiro.
Kā iepriekš informējusi Aizsardzības ministrija, lielākais finansējums 2022. gadā tiek atvēlēts spēju attīstības projektiem. Tie ir nodrošinājuma spēja (apgāde), netiešās uguns atbalsta spēja, vidējās kapacitātes kājnieku spēja, vieglo kājnieku spēja, taktiskā gaisa transporta spēja, komandvadības spēja, kaujas inženieru spēja, speciālo uzdevumu spēja, kā arī uzņemošās valsts atbalsta spēja. 10 miljoni eiro paredzēti arī pasākumam “Latvijas militārās un aizsardzības industrijas, kas veido vietējo ražošanu, t. sk. piesaistot zinātni un pētniecību, attīstības projektiem”, savukārt 8,67 miljoni eiro – jaunsardzei un valsts aizsardzības mācības īstenošanai.
“Ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas Eiropā, kas saistītas ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, nepieciešams mērķtiecīgi stiprināt Latvijas drošību un aizsardzību. Aizsardzības budžeta palielināšana līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātu attīstību, būtiski palielinot mūsu valsts un NATO aizsardzības spējas,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Budžeta palielinājumu aizsardzības nozare investēs, piemēram, loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai, informē Aizsardzības ministrija.
Papildu finansējums ļaus sasniegt arī Nacionālo bruņoto spēku personāla piesaistes mērķus, kas ir svarīgi katras spējas īstenošanai, kā arī būtiski sekmēs Latvijas aizsardzības industrijas attīstību.
Kā iepriekš plānots, aizsardzības nozare attīstīs Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu no 2020. līdz 2032. gadam, kuru Ministru kabinets apstiprināja 2020. gada 14. decembrī.
Latvijas bruņojums
Pašlaik publiski pieejamā informācija liecina, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos ir 6700 profesionālā dienesta karavīru, 8200 zemessargu, 6000 rezerves karavīru.
Nacionālo bruņoto spēku rīcībā ir dažādu kategoriju apbruņojums, tai skaitā strēlnieku ieroči, prettanku un pretgaisa raķetes, mīnmetēji, artilērijas sistēmas utt.
Apbruņojumā ir pilnīgā kaujas gatavībā esoši ieroči, kā arī vismodernākās ieroču sistēmas, kuras atrodas citu NATO dalībvalstu apbruņojumā. Nacionālo bruņoto spēku apbruņojumā ir vairāku tipu pretgaisa aizsardzības ieroči, un personāla apmācība to lietošanai notiek nepārtraukti. Pašlaik notiek darbs pie Latvijas armijas pretgaisa aizsardzības sistēmas pilnīgas integrācijas NATO vienotajā pretgaisa un pretraķešu sistēmā.
Vienlaikus tiek nodrošināts Nacionālo bruņoto spēku bruņojuma nepārtraukts modernizācijas process atbilstoši Latvijas armijas attīstības plāniem.
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa
No 2017. gada Latvijā darbojas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa. Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no 10 valstīm: Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas.
Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
Ņemot vērā Krievijas militāro spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežām un Krievijas militāro spēku izvietošanu Baltkrievijā, ASV un Kanāda ir paziņojušas par papildu karavīru nosūtīšanu uz Latviju un tuvējām reģiona valstīm.
Aizsardzības ministrija uzsver – sabiedroto vienotība un solidaritāte stiprina Latvijas drošību.
Reaģējot uz Krievijas īstenoto militāro uzbrukumu Ukrainai, iepriekšējā nedēļā pēc Latvijas un citu sabiedroto aicinājuma notika NATO Ziemeļatlantijas padomes ārkārtas sanāksme, pamatojoties uz Vašingtonas līguma 4. pantu.
Līguma 4. pants paredz to, ka alianses dalībvalstis kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras puses uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.
Sanāksmē NATO sabiedrotie vienojās veikt papildu piesardzības pasākumus saskaņā ar alianses aizsardzības plāniem un krīzes reaģēšanas mehānismiem, lai turpinātu stiprināt aizsardzību un atturēšanu visā alianses teritorijā. Sabiedrotie nolēma aktivizēt aizsardzības plānus, kas paredz arī to, ka NATO sabiedrotie austrumu flanga valstīs izvietos papildu pretgaisa, sauszemes spējas un jūras spēku spējas. Alianses spertie soļi ir preventīvi, proporcionāli un eskalāciju neveicinoši.
NATO sabiedroto vienotība un kopīgi spertie soļi apliecina alianses pausto dzelžaino apņemšanos ievērot Vašingtonas līguma 5. pantu, kas paredz visu dalībvalstu teritoriju aizsardzību pret jebkuru militāru uzbrukumu. NATO turpinās veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu visu sabiedroto drošību un aizsardzību.
Mācību mērķis – pilnveidot sabiedroto valstu militāro vienību savietojamību
Latvijas Aizsardzības ministrija uzsver, ka mūsu valstij nav tūlītēju militāru draudu. Vienlaikus Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi reaģēt uz jebkādiem apdraudējuma scenārijiem, ja Latvijas iedzīvotāju drošība un valsts suverenitāte tiks apdraudēta.
Latvija seko līdzi jebkurām militārajām pārmaiņām un ar informāciju apmainās ar sabiedrotajiem.
Februāra sākumā aizsardzības ministrs ir izdevis pavēli Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem plānot un īstenot pastiprinātas drošības situācijas uzraudzības operāciju uz valsts ārējās robežas, kā arī noteikt paaugstinātu gatavības laiku Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tostarp Zemessardzei.
Vienlaikus Nacionālie bruņotie spēki turpina piedalīties iepriekš plānotās, kopīgās militārās mācībās ar sabiedrotajiem. Mācību mērķis ir pilnveidot sabiedroto valstu militāro vienību savietojamību taktisko operāciju laikā, tostarp demonstrējot spējas izpildīt uzdevumus ziemas apstākļos, kā arī trenēt izlūkošanas spējas, pārbaudīt Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūras spēju uzņemt ienākošās vienības un veikt pretgaisa aizsardzības vienību treniņus.
Mācību mērķis ir pilnveidot sabiedroto valstu militāro vienību savietojamību taktisko operāciju laikā.
Uzzini vairāk >>
- Latvijā ierodas ASV militārā tehnika dalībai mācībās “Saber Strike 22”
- Aviācijas bāze Lielvārdē uzņem ASV Bruņoto spēku transporta un kaujas lidaparātus
- Zemessardzes 3. Latgales brigāde piedalās starptautiskajās militārajās mācībās “Saber Strike 22”
- Pabriks: Kanādas militārais atbalsts būtiski stiprinās Latvijas un Eiropas drošību
- Tuvākajā laikā Latvijā būs ievērojama sabiedroto klātbūtne
