NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
sadarbībā ar Eiropas pieaugušo izglītības e-platformu EPALE
19. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
4
4

“Mācītspēks” – izglītības izrāvienam Latvijā

FOTO: Freepik

Pirms šī mācību gada sākuma Rīgas un Pierīgas skolās trūka teju pustūkstotis pedagogu, visā valstī kopumā skaits, protams, bija vēl lielāks. Problēmu spilgtāk izgaismojusi Covid-19 pandēmija un jaunā prasība par obligātu vakcināciju izglītības iestāžu darbiniekiem, kura daudziem nešķiet pieņemama. Kā tādu tukšumu aizpildīt? Kamēr nav saprotams, kā šajā profesijā atgūt augstskolu absolventus, kuri ir ieguvuši skolotāja diplomu, bet karjeru arvien vēlas veidot citās jomās, kopš pērnā gada radies avots, kas pedagogu rindās iepludina jaunus spēkus. Tas ir jauno skolotāju izglītības projekts “Mācītspēks”, kurā dara tieši pretējo, – dažādu profesiju pārstāvjus, kuriem augstākā izglītība ir iegūta citās specialitātēs, aicina atkal kļūt par studentiem, iegūstot pedagoga kvalifikāciju, paralēli jau veicot skolotāja pienākumus.

īsumā
  • Mūsu valstī ir liels skolotāju trūkums – brīvo vakanču skaits ir vairāki simti.
  • Lai papildinātu pedagogu rindas ar jauniem kadriem, kopš pērnā gada ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu tiek īstenots projekts “Mācītspēks”.
  • Šo projektu Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā un ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu īsteno Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte sadarbībā ar nodibinājumu “Iespējamā misija”.
  • “Mācītspēka” būtība – pedagoga darbam piesaistīt augstāko izglītību ieguvušus dažādu jomu speciālistus, kuriem nav skolotāja kvalifikācijas, bet ir vēlme strādāt šo darbu.
  • Projekta dalībnieki skolotāja kvalifikāciju iegūst darba vidē balstītās studijās divu gadu laikā.

Novitāte darba vidē balstītas studijas

Minēto projektu Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā un ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu īsteno Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte sadarbībā ar nodibinājumu “Iespējamā misija”. Tas ilgst divus gadus – pirmajā gadā projekta dalībnieki studē 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā “Skolotājs” kādā no minētajām augstskolām, bet otrajā gadā nostiprina savas zināšanas un prasmes, apgūstot mācību programmu profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestādes “Iespējamā misija” vadībā.

Dr. paed. Ieva Margeviča-Grinberga, Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, programmas “Skolotājs” direktore, projektu raksturo šādiem vārdiem: “Primāri ir jāsaprot, ka “Mācītspēks” ir paredzēts tikai tiem, kuriem jau ir viena augstākā izglītība. Ķīmiķi, fiziķi, inženieri, sportisti un daudzu citu specialitāšu pārstāvji tikai pārkvalificējas, šajās studijās apgūstot pedagoģijas metodiku, psiholoģiju, svarīgākās zināšanas, kas nepieciešamas, lai strādātu skolā. Atšķirībā no citām programmām visi mūsu studenti līdztekus teorijas apguvei jau strādā par skolotājiem, tātad tās ir darba vidē balstītas studijas, šobrīd unikālas Baltijas valstīs.

Lai kļūtu par projekta dalībnieku, obligāts nosacījums ir līgums ar kādu skolu par pedagoga darbu. Jaunie skolotāji saņem trīspusēju dažādu līmeņu atbalstu: no universitātes, “Iespējamās misijas” un mentora skolā. Tas arī nosaka studentu augsto apmierinātības līmeni –, kā liecina aptauja, kopumā ar projekta norisi ir apmierināti 96% visu triju augstskolu studenti. Valsts apmaksā viņu studijas un piešķir stipendiju 200 eiro apmērā. Taču ne mazāk svarīgi, ka 94%—95% darba devēju ir apmierināti ar jaunajiem skolotājiem. Pirmais mācību gads pērn bija kā izmēģinājuma fāze, kuru turpina nākamais, – “Iespējamās misijas” paspārnē.”

Uzsaukumi “Mācītspēkā”, pateicoties projekta komandas neatlaidīgajiem pūliņiem, nesuši bagātus augļus – ik gadu saņemti vairāk nekā 1000 pieteikumu, arī no interesentiem latviešu kopienās ārzemēs, piemēram, Somijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, pretēji izplatītajam priekšstatam apliecinot, ka skolotāja darbs var būt iekārojams un cienīts.

Konkurence liela, atlase stingra

Kļūt par projekta dalībnieku nav vienkārši, latiņa ir ļoti augsta. Kā rakstīts “Mācītspēka” nolikumā, “projekta dalībniekiem ir nepieciešamas ne vien teicamas zināšanas mācību priekšmeta jomā, bet arī mācīšanās, refleksijas un analītiskās prasmes, kā arī mērķtiecība un neatlaidība, lai apgūtu skolotāja profesiju”. Dalībnieku atlase norisinās trijās kārtās, izvēloties 100 piemērotākos kandidātus.

Kā skaidro I. Margeviča-Grinberga, sākotnēji projektā bija paredzēts, ka puse dalībnieku studē LU un 25% katrai pienākas Daugavpilij un Liepājai, taču “īstenošanas gaitā noskaidrojās, ka visvairāk vakanču un iespēju atrast darbu ir Rīgā un arī studentiem mācības galvaspilsētā bija prioritāte. Tāpēc IZM ļāva mainīt procentuālo sadalījumu, un 63% no nākamajiem skolotājiem mācās Latvijas Universitātē. Pērn studijas pabeidza 58 jaunie skolotāji, kas ir ļoti augsts rādītājs, un studiju pārtraukšana saistīta ar objektīviem iemesliem, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumu, tāpēc to nevar uzskatīt par studiju pamešanu, un “atbiruma” faktiski nav. Tagad sācies otrais mācību gads, un situācija ir līdzīga. Studijas intensīvi notika divas nedēļas jūlijā, un turpmāk piektdienās ir attālinātās lekcijas. Tur, kur nepieciešamas nodarbības klātienē, piemēram, dizainā un tehnoloģijās, izmantojam hibrīdmodeli – mācības gan klātienē, gan attālināti. Jaunums ir tas, ka LU ir speciāla profesionālās pilnveides programma mūsu studentu mentoriem darba vidē. Katru gadu augustā ir nodarbības, kurās stāstām gan par saturu, kuru studenti apgūst, gan aplūkojam, kā viņiem skolā un universitātē veicies, gan iesakām labākās stratēģijas, kā jaunos skolotājus atbalstīt darba vidē”.

Jēkabs Krīgerts (26 gadi), kurš studē pirmo gadu un māca fiziku Ādažu vidusskolā, stāsta: “Jau no 1. septembra strādājam trīs, četras dienas nedēļā, bet piektdien pašiem ir mācību diena. Šajā semestrī apgūstam pedagoģijas pamatkursu, psiholoģiju, kā arī papildu zināšanas savā konkrētajā mācību priekšmetā. Vēl katru otro sestdienu nodarbības rīko “Iespējamā misija”. Viņi gan saliedē mūs, gan sniedz dažādas praktiskas, darbam noderīgas dzīves gudrības. Studenti tiek sadalīti četrās grupās, un tad mēs visi draudzējamies. Pagaidām viss notiek attālināti, bet ir plānots, ka, tiklīdz tas būs iespējams, nodarbības būs arī klātienē. Jāveic daudz praktisku uzdevumu, piemēram, jāsagatavo tematiskais plāns nākamajai nodaļai, ko mācīšu 8. klasei fizikā. Pasniedzēji cenšas uzdot tādus darbus, kas izmantojami praktiski. Tālāk apspriežam, kā tas izdevies, ko turpmāk darīt labāk vai citādāk. Tā patiešām ir praksē balstīta izglītība. Iepriekš esmu beidzis Rīgas Tehniskās universitātes Medicīnas iekārtu inženieriju un fiziku, iegūstot profesionālo bakalaura grādu. Tajā laikā līdztekus studijām strādāju mikrobioloģijas zinātnē, bet pēc tam uz diviem gadiem ceļš aizveda uz IT jomu, īstenojot projektus Vācijā.”

Motivācija – profesijas aicinājums

Jēkabs saka – skolotāja darbs aizņem ļoti daudz laika. Zināmas bažas rada attālināto mācību ieviešana atsevišķās klasēs, jo viss darbs jāpārplāno. Taču priekšrocība ir tā, ka, strādājot IT jomā, iegūtas tagadējā pedagoga darbā ļoti noderīgas prasmes, un viņš ar pašreizējo dzīves ritmu ir apmierināts. “Interese par pedagoģiju bija jau skolēna gados, bet studiju laikā sapratu, ka to patiešām vēlētos. No zinātnes aizgāju jau 2018. gada februārī, un tad bija izvēle – pedagogs vai IT speciālists. Izvēlējos pēdējo, izmēģināju, bet tad uzzināju, ka Ādažu vidusskolā nav fizikas skolotāja. Gandrīz joka pēc pieteicos darbā un pēc dažām dienām jau stāvēju klases priekšā. Skolā esmu jau otro gadu, bet pirmais gads bija ar minimālām pedagoģiskām zināšanām, un tieši tāpēc tagad esmu “Mācītspēkā”. Par to varu teikt tikai labus vārdus, un, ja kādam ir ideja, ka viņš vēlētos kļūt par pedagogu, šī ir iespēja, kuru tiešām vajag izmantot.”

Projektā “Mācītspēks” nonāk motivēti cilvēki, tādēļ no studijām izstājas tik niecīgs dalībnieku skaits, uzskata I. Margeviča-Grinberga. “Šajā kovida laikā daudzi cilvēki ir izvēlējušies pārkvalificēties –, ja esi piesaistīts skolai un tev ir garantēts darbs, tas dzīvei dod stabilitāti. Nākamo kategoriju es gribētu nosaukt par nepiepildīto sapņu īstenošanu – cilvēks kādreiz ir vēlējies būt skolotājs, bet, apguvis ko citu, tomēr atgriežas pie šī sapņa. Viņam ir ko teikt, viņš vēlas dalīties savās zināšanās, strādājot ar bērniem un jauniešiem. Tātad kļūšana par skolotāju ir pārdomāta, izsvērta izvēle. Uzņēmēji māca svešvalodas, piemēram, mēbeļu ražošanas uzņēmuma īpašnieks – dizainu un tehnoloģijas. Viņš zina ļoti daudz praktisku iemaņu, un skolas direktore ir sajūsmā, kā viņš strādā ar bērniem. Mums ir diezgan daudz eksakto zinātņu pedagogu – matemātiķu, ķīmiķu, dabaszinātņu jomas speciālistu, tāpat arī valodu, sociālo zinību, vēstures, sporta un veselības speciālistu.” “Mācītspēka” dalībnieku vidū ir arī advokāti, juristi, žurnālisti un daudzu citu profesiju pārstāvji. Vecumā vidēji nedaudz virs 30 gadiem, tātad nobriedušas personības ar izsvērtiem dzīves mērķiem.

Piemēram, Lienes Smirnovas (31 gads) pirmā specialitāte ir agronome ar specializāciju dārzkopībā un vides inženiere. Taču pirmajos darba gados sapratusi, ka dārznieka arods nav bijusi pareizā izvēle visam mūžam. “Mani vienmēr ir saistījis skolotāja darbs, tas šķitis jēgpilns, tāds, kas ļauj pilnveidoties gan pašam, gan dot zināšanas skolēniem.” Mājās, būdama bērniņa kopšanas atvaļinājumā, Liene izdomājusi, ka tomēr jāklausa sirds aicinājumam, un šogad iesniegusi pieteikumu “Mācītspēkam”. Izturējusi konkursu, tagad Aizkraukles profesionālajā vidusskolā māca dabaszinības un attālināti studē pedagoģiju Daugavpils Universitātē. Viss ir sanācis ļoti labi, jo arī Lienes dzīvesvieta ir Aizkrauklē.

Savukārt Artūrs Ausējs (36 gadi) māca datoriku Liepājas 5. vidusskolā. Viņš ir projekta otrā gada dalībnieks, pedagoga kvalifikāciju ieguvis Liepājas Universitātē.

“Līdz maģistra grādam visas manas augstākās izglītības ir saistītas ar IT jomu. Esmu IT projektu vadītājs, datorsistēmu tehniķis, programmētājs, katrā augstskolā kaut kas cits. Šajā jomā strādāju jau daudzus gadus. Vēlējos iegūt skolotāja kvalifikāciju, jo man ļoti patīk dalīties ar savām zināšanām, un redzu, ka skolēni to novērtē. Priecājos, ka esmu kādam parādījis jaunu ceļu, ka manām zināšanām ir turpinājums. Dziļāk iepazīstot šo jomu, vidusskolēni arī paši var novērtēt –, vai tas viņiem der, vai neder. Iespējas, ko varētu darīt, ir ļoti plašas. IT joma prasa lielu darbu, mācīšanos, bet var arī izvēlēties savām spējām un interesēm atbilstošus līmeņus. Man nav liela stundu skaita, bet gribu tajās maksimāli daudz iemācīt skolēniem. Mācu vidusskolēnus, un viņi ir gana ieinteresēti datorzinību apguvē. Grupas nav lielas, ir iespējama individuāla pieeja katram. Tagad ir jaunas programmas, sniedzot dziļāku ieskatu noteiktajā virzienā.”

Artūrs atzīst, ka mācības projektā ir ļoti noderīgas, jo ir iespējams gūt arī vērtīgu informāciju paša personības attīstībai.

Klasē ar “drošības spilvenu”

“Izvēli kļūt par skolotāju nenoliedzami motivē arī projekta labvēlīgie nosacījumi: studijas bez maksas, īss mācību laiks, stipendija un mācības darba vidē,” vērtē I. Margeviča-Grinberga. “Stipendija ir nepieciešama, jo darba sākumā, studiju laikā, mēs neiesakām strādāt lielu slodzi, tas var būt pārāk grūti cilvēkam bez pieredzes, jo ir jāmācās, jāveic mājas darbi, jāraksta diplomdarbs. Jaunie skolotāji paši var regulēt savu slodzi. Tad stipendija aizstāj vismaz daļu no samazinātās slodzes.”

FOTO: Freepik

Par nozīmīgu pārbaudījumu jauno skolotāju pastāvēšanai izvēlētajā profesijā viņa uzsver skolēnu pašdisciplīnu un pienākuma apziņu. “Tā ir galvenā problēma. Pedagoģijā darbu ar skolēniem un klasi apzīmē kā klasvadību. Tas ir liels izaicinājums ne tikai mūsu studentiem, bet arī skolotājiem, kuriem ir vairāku gadu pieredze. Gandrīz visi mūsu studenti norāda, ka skolēnu uzvedība ir izaicinoša, daudziem nav cieņas nedz citam pret citu, nedz pret skolotājiem. Šo grūtību pārvarēšanā studentus cenšamies īpaši atbalstīt gan universitātē, gan “Iespējamajā misijā”. Cenšas palīdzēt arī mentori. Jaunie skolotāji skolā nav bijuši kopš saviem skolas gadiem, un pašreizējā situācija viņiem ir patiešām liels pārbaudījums.”

L. Smirnova šajā ziņā ir optimistiska: “Ar prieku eju uz skolu un ceru, ka šī laimes sajūta paliks. Skolotāju kolektīvs ir ļoti labs, jūtos gaidīta, un man patīk, ka varu bērniem iemācīt kaut ko jaunu. Ir aizraujoši, ka viņi man uzdod dažādus jautājumus, un es saprotu, ka viņiem interesē tēmas, par kurām mācu. Mācu pirmā un otrā kursa audzēkņus, kas faktiski ir 10.—11. klase, un esam atraduši kopīgu valodu, labi saprotamies.”

J. Krīgerts: “Fiziku mācu 8. un 9. klasei, jauniešiem 14—15 gadu vecumā, kuri stundu laikā ļoti vēlas savstarpēji komunicēt, un arī interese par fiziku visiem nav milzīga. Taču pamatzināšanas ir jāapgūst, kaut vai tādēļ, lai izprastu mūsu pasaules būtību. Man ir 13 klašu, apmēram 320 bērnu, klasvadības problēmas ir tādēļ, ka viņi grib pļāpāt. Pēc jaunā mācību satura paredzēts, ka skolēni savā starpā daudz komunicē mācību procesā un skolotājs kļūst par tādu kā mācību konsultantu. Tas nav vienkārši, bet tikt galā var.”

Gan jau kādam klasē klājas grūtāk, bet ir jācer uz labāko. Kā saka I. Margeviča-Grinberga: “Nezinu, kā ir Liepājā un Daugavpilī, bet mums Rīgā “atbirums” šī iemesla dēļ nav bijis, neviens nav nobijies un aizmucis. Liela nozīme ir vispusīgajam jauno skolotāju atbalstam, kas ir kā drošības spilvens.”

Nepilns simts jaunu skolotāju ik gadu – tas pašreizējā pedagogu deficīta aizpildīšanai nav daudz. Ja vēl ņem vērā, ka saspringtajos pandēmijas un kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanas apstākļos, kas līdzi nes paaugstinātas prasības, daudzi pensijas vecuma skolotāji pošas atpūtā (kā liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības šogad veiktā skolotāju aptauja, 46% skolotāju apsver iespēju pamest darbu tuvākajā nākotnē), tas ir kā piliens jūrā. Taču zelta piliens, kas veicina izglītības izrāvienu spēcīgākai Latvijai.

Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas pieaugušo izglītības e-platformā “EPALE”.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU