Covid-19 vakcīnas. Zinātnieki pret maldiem

Jaunie zinātnieki no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā tiešsaistes pasākumā “Vakcīnu un vīrusu sacīkstes” atspēkoja izplatītākos  maldus jeb aplamos pieņēmumus par vakcīnu pret Covid-19 drošumu un izskaidroja patlaban pieejamo un nākotnē vēl tikai gaidāmo vakcīnu darbību mehānismus.   

Aplams pieņēmums: vakcīnas pret Covid-19 nemaz nav vakcīnas

Skaidrojums: visas reģistrētās un Latvijā pieejamās vakcīnas pret jauno, Covid-19 saslimšanu izraisošo koronavīrusu SARS-CoV-2 (no angļu Severe acute respiratory syndrome coronavirus), atbilst vakcīnas galvenajam uzdevumam, ko ietver arī vakcīnas definīcija. Vakcīna nodrošina aizsardzību pret konkrētiem patogēniem, izraisot antivielu rašanos. Vakcīnas pret Covid-19 nobloķē vīrusa S jeb pīķa proteīna spēju saistīties ar cilvēka šūnām, skaidro zinātniskā asistente Laura Ansone. Proti, vakcīna iemāca cilvēka imūnsistēmu atpazīt svešos vīrusa proteīnus un ražot antivielas un imūnšūnas, lai tiem uzbruktu.

Aplams pieņēmums: vakcīnas pret Covid-19 ir eksperimentālas un nav pietiekami pārbaudītas

Skaidrojums: kā skaidro pētniece Ilze Elbere, Visas Latvijā pieejamās vakcīnas pret jauno koronavīrusu, ir izgājušas visiem medikamentiem paredzēto drošības un efektivitātes pārbaudes ciklu, kuru veido:

• priekšizpēte/farmaceitiskā kvalitāte zinātniskajās laboratorijās. Tieši šis vakcīnu izstrādes posms atspēko aplamo pieņēmumu, ka vakcīnas nav pietiekami izpētītas, jo priekšizpēte ar mRNS un citām tehnoloģijām notiek vairākus gadu desmitus pat tad, ja nav zināms konkrēts potenciālais vīruss vai cits patogēns, ar kuru jācīnās;
• pirmsklīniskā izpēte – kad veikta vakcīnas priekšizpēte, ir nepieciešams testēt, vai tajā atlasītās tehnoloģijas ir efektīvas un sasniedz vēlamo mērķi, respektīvi, vai veidojas imūnā atbilde saimniekorganismā. Visbiežāk to dara in vitro – mēģenē ar šūnu kultūrām vai in vivo jeb dzīvā organismā, kas visbiežāk ir peles. Svarīgi, ka šādos šūnu un dzīvo organismu pētījumos ir iespējams īsā laikposmā izvērtēt vakcīnas ietekmi uz vairākām paaudzēm. Tikai tad, ja ir pārliecība, ka viss ir droši, var virzīties tālāk, skaidro pētniece;
• klīniskā izpēte cilvēkos. Tās pirmajā fāzē iesaista vien dažus desmitus brīvprātīgo, lai novērtētu vakcīnas drošumu un devas atbilstību cilvēkam, kā arī pārliecinās, vai vakcīna nerada dzīvībai bīstamas reakcijas. Otrajā fāzē iesaista dažus simtus brīvprātīgo. Tajā, līdztekus vakcīnas drošuma izvērtēšanai, notiek devas pielāgošana, to novērojot jau lielākā populācijā. Trešajā izpētes fāzē, kurā nepieciešams liels datu apjoms, iesaista vairākus tūkstošus vai pat desmitus tūkstošu cilvēku, kā tas ir noticis arī Covid-19 vakcīnu izstrādē, skaidro pētniece. Papildus vakcīnas drošuma pārbaudei, kura notiek visās fāzēs, vērtē arī efektivitāti – kā vakcīna spēj pasargāt no vīrusa;
• izvērtēšana un reģistrēšana – iepriekšējos vakcīnas izstrādes datus nodod kontrolējošajām iestādēm, kā piemēram, Eiropas Zāļu aģentūrai. Covid-19 vakcīnu izstrādē vairākas no izpētes fāzēm tika uzsāktas paralēli, kā arī datus par drošumu, efektivitāti un citiem novērojumiem, kontrolējošajām iestādēm iesniedza paralēli klīniskās izpētes fāžu norisei. Proti, dati visu laiku tika papildināti, skaidro pētniece;
• ražošana un izplatīšana sākas, kad kontrolējošās institūcijas ir saņēmušas nepieciešamo informāciju par vakcīnas drošumu un efektivitāti un atzinušas to par pietiekamu. Covid-19 vakcīnas gadījumā to izstrādātāji uzņēmās risku un sāka ražošanu vēl pirms kontrolējošo iestāžu gala atzinuma saņemšanas. Ja iepriekšējās fāzēs būtu novēroti kaut nelieli riski, viss saražotais būtu jāiznīcina, norāda pētniece, skaidrojot vēl vienu apstākli, kas ļāva vakcīnām pret jauno koronavīrusu ātrāk nonākt līdz patērētājiem;
• papildu drošības pētījumi/pēcreģistrācijas pētījumi notiek ne tikai ar vakcīnu pret Covid-19, bet ar visām vakcīnām, lai novērtētu to drošumu ilgtermiņā (pat gadu desmitiem), jo laika gaitā mainās cilvēku dzīvesveids, paradumi un citi faktori, kas var ietekmēt bioloģiskos procesus mūsu organismā, skaidro pētniece.

Visos vakcīnu izveides posmos drošība ir viens no svarīgākajiem aspektiem. Tikai tad, kad zinātnieki, kontrolējošās iestādes un ārsti ir guvuši pārliecību par vakcīnas drošumu, tā nonāk pie patērētājiem, rezumē. I. Elbere.   

Aplams pieņēmums: nav jēgas vakcinēties, jo arī vakcinētie slimo. Labāk paļauties uz dabisko imunitāti

Skaidrojums: arī vakcinētie var saslimt – neviens medikaments nav 100% efektīvs, katra cilvēka organisms, tā imūnsistēma ir unikāla. Kādam vakcīna iedarbojas efektīvāk, bet kādam citam – mazāk efektīvi. Nozīme ir arī tam, ar cik lielu vīrusa daudzumu cilvēks saskāries. Taču ir vairāki iemesli, kāpēc labāk tomēr vakcinēties, norāda I. Elbere.

Iegūtā jeb adaptīvā imūnsistēma, cilvēkam nonākot saskarsmē ar jaunu patogēnu, antivielas jeb atbildes reakciju veido nedēļu un vēl ilgāk. Savukārt vakcinācija nodrošina nepieciešamās antivielas jau pirms nonākšanas saskarsmē ar patogēnu. Nav jāgaida vairākas dienas, līdz organisms antivielas saražos pats, skaidro L. Ansone.

No tā, vai cilvēks ir vakcinēts, atkarīgs arī tas, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai organisms uzveiktu slimību. “Bez vakcīnas organismam ir vajadzīgas 7-14 dienas, lai izstrādātu antivielas. Pa to laiku vīruss jau ir nonācis orgānos un dažādās šūnās, ir parādījušies simptomi, šķaudām, klepojam, tādā veidā šo vīrusu izplatām apkārtējā vidē. Turpretī vakcinētajiem, ja patiešām notiek inficēšanās ar vīrusu, imūnā atbilde veidojas dažu dienu laikā. Cilvēks slimo ļoti neilgi vai pat bez simptomiem. Viņš neklepo un vīrusa daudzums, ko šis cilvēks izplata, ir būtiski mazāks, ” norāda I. Elbere.

To apliecina statistika. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina – no jūlijā ar Covid-19 saslimušajiem 1293 bija nevakcinēti, bet 141 vakcinēts. Slimnīcā nonāca 314 nevakcinētie un tikai četri vakcinētie. Savukārt jūlijā starp mirušajiem, no jaunā koronavīrusa, nebija neviena vakcinētā. 

Jaunais koronavīruss mutē, radot arvien bīstamākus paveidus, un nav pamata domāt, ka tas drīz izzudīs pats no sevis. Lai apturētu vīrusu līdz tas, iespējams, būs kļuvis vēl bīstamāks, vienīgie līdzekļi ir vakcinēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi. Jo mazāk slimnieku, jo labākas izredzes pārspēt vīrusu, skaidro zinātnieki. Attēlā – Stradiņa slimnīcas reanimācijas Covid-19 bokss 2021. gada martā.

FOTO: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja

Aplams pieņēmums: vakcīnas pret Covid-19 negatīvi ietekmē reproduktīvo veselību

Skaidrojums: vakcīnas klīniskajos pētījumos iekļautajām vairāk nekā 200 000 grūtniecēm ASV un Lielbritānijā nav konstatētas nopietnas blaknes. Klīniskajā un pirmsklīniskajā izpētē nav arī pierādīta negatīva vakcīnas ietekme uz jaundzimušo, skaidro L. Ansone. Grūtniecēm rekomendē vakcinēties pret Covid-19, jo grūtniecība ir viens no smagas slimības norises riska faktoriem, kas nozīmē arī lielāku iespējamību nokļūt intensīvajā aprūpē, kā arī lielāku priekšlaicīgu dzemdību, ķeizargrieziena un pārtrauktas grūtniecības risku. Pētījumos jau ir pierādīts – Covid-19 pārslimošana negatīvi ietekmē vīriešu spermas kvalitāti.

Lasot komentārus sociālajos tīklos un citās elektroniskajās platformās, varētu rasties iespaids, ka Covid-19 vakcīnu blakusparādības ir trakākas par pašu slimību. “Lūgšu atcerēties, ka šos komentārus, visticamāk, raksta vakcīnu pretinieki, kas aktīvi komentē katru ar vakcināciju saistīto ierakstu, kamēr intensīvās terapijas pacienti, un to ir vairāk nekā 2500 cilvēku, kas diemžēl Latvijā ir miruši no Covid-19, šādus komentārus “Facebook” neraksta,” norāda pētniece Anna Kiršteina.

Aplams pieņēmums: vakcīna pret Covid-19 var izmainīt cilvēka gēnus, radot būtiskas ilgtermiņa blaknes

Skaidrojums: Latvijā pieejamajām mRNS vakcīnām, kas ir Pfizer-BioNTech un Modrerna, aktīvā viela ir mRNS (matrices ribonukleīnskābe). Tā satur informāciju par to, kā ražot Covid-19 izraisošā vīrusa S jeb pīķa proteīnu.

Šādas mRNS vakcīnas lietošanai cilvēkiem tiešām ir apstiprinātas pirmo reizi (saistībā ar Covid-19 saslimšanu), taču šī tehnoloģija ir pētīta jau gadiem, tostarp cilvēkos, un nekas neliecina, ka tā varētu modificēt mūsu organismu, skaidro pētniece A. Kiršteina.

Saslimstot ar Covid-19, cilvēka šūnās nonāk un vairojas vesels vīruss ar pilnu genomu. Savukārt vakcīnās esošā mRNS satur instrukciju tikai par vienu konkrētu vīrusa proteīnu, un šūnās mRNS molekula netiek pavairota, respektīvi, nav pamata domāt, ka mRNS molekula varētu nonākt šūnas kodolā, nemaz nerunājot par to, ka tā varētu modificēt mūsu organismu, skaidro pētniece. Turklāt mRNS molekula ir nestabila un ātri noārdās.

“AstraZeneca” vakcīna satur vīrusa vektoru, kas veidots no šimpanzes adenovīrusa, savukārt “Johnson & Johnson” vakcīnā ir vīrusa vektors, kas veidots no cilvēka adenovīrusa. Abi ir cilvēkam nekaitīgi. Pēc vakcīnas saņemšanas šis adenovīrusa vektors iekļūst cilvēka šūnā, kura izmanto tā nesto materiālu, lai sāktu ražot imūnatbildes veidošanai nepieciešamo S proteīnu. “Zinātnē vīrusa vektorus pēta un pielieto jau 50 gadu, it īpaši adenovīrusa, vektorus. Tie ir ļoti labi izpētīti,” skaidro pētniece E. Černooka. Adenovīrusa vektora vakcīnas izmantotas, piemēram, pret ebolas vīrusslimību.

Pētījumu stadijā ir arī vakcīnas pret Covid-19, kas veidotas uz proteīna bāzes. Priekšplānā ir ASV uzņēmuma “Novavax” vakcīna, kura satur jau gatavu S proteīnu. Vakcīnai ir pievienota imūnsistēmu aktivējoša viela – no augiem izdalīts savienojums. Salīdzinot ar iepriekš aplūkotajām vakcīnām, proteīna vakcīnas ir senāka tehnoloģija. Pirmā proteīna vakcīna – pret B hepatītu – apstiprināta jau iepriekšējā gadsimta 80. gados. “Arī šīs vakcīnas kontekstā pastāv mīti par gēnu terapiju, bet šajā gadījumā šāda veida apgalvojumi ir vēl absurdāki, jo vakcīnas sastāvā nav nekāda veida nukleīnskābes, ne RNS, ne DNS, ne vīrusa vektoru, ” skaidro E. Černooka. “Novavax” vakcīna klīniskajos pētījumos jau ir izgājusi trīs fāzes, kurās piedalījušies vairāk kā 50 000 cilvēku dažādās valstīs.

Aplams pieņēmums: vakcīnas pret Covid-19 ir gēnu terapija

Skaidrojums: gēnu terapijas uzdevums ir aizvietot defektīvu gēnu ar funkcionālu gēnu, tādā veidā izārstējot slimību. Tam nav saistības ar vakcīnām – vakcīna iepazīstina cilvēka imūnsistēmu ar slimības izraisītāju, lai tai iemācītu radīt aizsargreakciju pret šo slimības izraisītāju, skaidro E. Černooka.

Aplams pieņēmums: vakcīnās ir dažādas bīstamas vielas, piemēram, grafēna oksīds un smagie metāli

Skaidrojums: visu Latvijā reģistrēto Covid-19 vakcīnu sastāvs ir publiski pieejams Eiropas Zāļu aģentūras mājaslapā. Nukleozīdu modificētās mRNS vakcīnas bez to aktīvās vielas – mRNS (matrices ribonukleīnskābes) – satur arī lipīdus, kuri pēc uzbūves ir līdzīgi cilvēka šūnu membrānām. Papildu iepriekš minētajām divām galvenajām sastāvdaļām, mRNS vakcīnas satur dažus stabilizatorus – vienkāršus sāļus un cukurus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu veiksmīgu vakcīnas uzglabāšanu un vakcīnas vidi padarītu līdzīgu cilvēka iekšējai videi, skaidro A. Kiršteina.

Vīruss tik ātri neizzudīs

Līdz šim Covid-19 saslimšanu izraisošais vīruss ir spējis mainīties. Patlaban pasaulē izplatītākais SARS-CoV-2 paveids ir tā dēvējamais delta variants. Latvijā šī gada februārī figurēja vairāki jaunā koronavīrusa paveidi, bet, sākot ar martu, strauji izplatījās (tolaik) lipīgākais alfa paveids. Tomēr jau jūnija beigās to izkonkurēja delta variants, stāsta pētniece Monta Brīvība. Delta paveids ir 60% lipīgāks par alfa paveidu un divas reizes lipīgāks par klasisko jeb vīrusa sākotnējo variantu, kuru pirmo reizi konstatēja Ķīnas pilsētā Uhaņā 2019. gadā. Saslimstot ar klasisko Covid-19 variantu, viena persona inficēja trīs citas, bet delta paveida gadījumā – jau septiņas. Salīdzinājumam – saslimstot ar ebolas vīrusu, cilvēks parasti inficē vēl divas citas personas. “Delta paveids arī ātrāk pavairojas, un tam ir īsāks inkubācijas periods. Klasiskajam paveidam inkubācijas periods ir līdz sešām dienām, bet delta paveidam – tikai četras dienas. Pierādīta ir arī smagāka slimības gaita un lielāks hospitalizācijas risks. Tas ir divas reizes lielāks nekā alfa paveidam, ” skaidro M. Brīvība.

Kamēr ir kaut viens inficētais saimnieks, vīruss evolucionē un cenšas aplipināt citus saimniekus, vai pat šķērsot sugu barjeru, Covid-19 izplatības perspektīvu skaidro pētnieks Ņikita Zrelovs. Jo mazāk slimnieku, jo labākas izredzes apturēt vīrusu. “Tāpēc ir jāvakcinējas un jāveic epidemioloģiskās drošības pasākumi. Jebkādā veidā jāmēģina samazināt iespējas vīrusam tikt nodotam tālāk, lai tas neevolucionētu par kaut ko vēl bīstamāku, ” norāda pētnieks. Nav iespējams precīzi paredzēt, kādā virzienā Covid-19 izraisītājs attīstīsies. Ņ. Zrelovs uzsver: “Pat ja infekcijas radītā saslimšana ar laiku kļūtu mazāk smaga, virulences (mikroorganisma spēja izraisīt slimību) samazināšanās tendence ir ļoti ilgstoša. Nav iespējams, ka gada laikā Covid-19 kļūs par parastu saaukstēšanos. Vīruss prasīs vēl daudz dzīvību.”