NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
04. augustā, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Vide
7
7

Trūkst salīdzināmu datu par pesticīdu ietekmi uz vidi

FOTO: Freepik

Cik daudz pesticīdu tiek izmantoti lauksaimniecībā, un cik kaitīgi tie ir videi un cilvēkiem? Kādas toksiskas vielas un cik lielā apjomā nokļūst vidē? Uz šiem jautājumiem patlaban nav precīzu, datos pamatotu atbilžu. Tuvākajos gados Eiropā paredzēts pārskatīt statistikas regulējumu augu aizsardzības līdzekļu lietošanā lauksaimniecībā. Tad arī būs pieejama objektīva informācija, kas ļaus pesticīdu izmantošanu salīdzināt starp dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

īsumā
  • Latvijā laika posmā no 2011. līdz 2019. gadam tirgotais pesticīdu apjoms pieaudzis vairāk nekā par pusi (par 54%).
  • Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijā arī pieaug lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.
  • Eiropas Savienība pesticīdu reģistrācijai un to ietekmes pārbaudei ir sadalīta trīs klimatiskajās zonās. Latvija ir iekļauta Ziemeļu zonā.
  • Permakultūras biedrībai bažas dara tas, ka nav informācijas, kas īsti notiek, pesticīdu monitorings dabā netiek veikts tādā apmērā, lai to varētu saukt par aktuālo vielu monitoringu.
  • Eiropas Savienības regulējums neļauj atklāt daļu informācijas par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu.
  • Pērn Eiropas Komisija publicēja stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt pesticīdu lietošanu par 50%.
  • Nākamgad Eiropas Padome ir paredzējusi pārskatīt augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgas lietošanas direktīvu.

Šobrīd lauksaimniecībā Latvijā nodarbināti 6% no visiem strādājošajiem, tā ir kļuvusi par profesionālu nodarbi, akcentē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers. Lai nodrošinātu ar pārtiku pārējos iedzīvotājus, nepieciešams izaudzēt labu ražu. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, tas ir iespējams.

Kaitēkļu un nezāļu apkarošanai – ražas apjomam un drošībai – tiek lietoti pesticīdi, kas ir nedaudz plašāks jēdziens nekā augu aizsardzības līdzekļi. Pesticīdi ir arī ķīmiskas vielas, kuras izmanto sadzīvē.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati liecina – kaitīgo organismu dēļ pasaulē ik gadu tiek zaudēti 40% ražas. Arī Latvijā ir daudzas slimības un kaitēkļi, kas var nodarīt lielu postu, ja pret tiem necīnās. Tāpēc uz lauka arī tiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi – fungicīdi pret patogēnajām sēnītēm, insekticīdi pret kukaiņiem un herbicīdi, lai apkarotu nezāles, skaidro VAAD vadītājs.

Savukārt Permakultūras biedrības biedrei Ilzei Mežniecei ir cits viedoklis. Viņa ir pārliecināta, ka labu ražu var izaudzēt, arī nelietojot pesticīdus, – to pierādot bioloģiskie lauksaimnieki, kuri apsaimnieko 15% lauksaimniecības zemju teritorijas. “Latvijā un visā pasaulē pret pesticīdiem izturas diezgan vieglprātīgi, neizmantojot integrētās un vēl jo vairāk bioloģiskās lauksaimniecības principus. Līdz zināmai robežai bez augu aizsardzības līdzekļiem var iztikt,” uzskata I. Mežniece.  

Pesticīdu apjoms pieaudzis par 54%

“Eurostat” publicētie dati par pesticīdu lietošanu 2019. gadā rāda, ka Latvija pieauguma ziņā ir otrajā vietā. Proti, Latvijā laika posmā no 2011. līdz 2019. gadam tirgotais pesticīdu apjoms pieaudzis vairāk nekā par pusi (par 54%).

Tomēr V. Ezers norāda, ka šobrīd Eiropā nav precīzas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas statistikas. Tuvākajos gados situāciju ir plānots mainīt, ir paredzēts pārskatīt statistikas regulējumu lauksaimniecības jomā. Līdz ar to būs pieejami objektīvi dati, kas ļaus tos salīdzināt starp dažādām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ņemot vērā dažādas lauksaimniecības kultūras.

Dati – diezgan aptuveni

VAAD direktors aicina “Eurostat” datus vērtēt plašāk. Pirmkārt, ES dalībvalstīs atšķiras lauksaimniecības attīstības tendences – citviet ražojošās platības nepieaug vai samazinās, piemēram, kā tas ir Skandināvijā. Taču ir arī tādas valstis, kurās aramzemes un kopējās lauksaimniecībā izmantojamās platības pieaug. Latvija ir to vidū, un šis faktors arī būtu jāņem vērā, salīdzinot pesticīdu izmantošanas apjomu.

Otrs aspekts ir tas, ka “Eurostat” uzskaita kopējo pesticīdu izplatīto apjomu, taču tos lieto ne tikai lauksaimniecībā, bet arī mežsaimniecībā un citur.

“Eurostat” uzskaita kopējo pesticīdu izplatīto apjomu, taču tos lieto ne tikai lauksaimniecībā, bet arī mežsaimniecībā un citur.

Līdz ar to “Eurostat” rādītājs ir diezgan aptuvens, uzsver V. Ezers, piebilstot: pat ja tas būtu izplatītais apjoms uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi vai aramzemi, Latvijā tas ir līdz pat trīs reizēm mazāks nekā vidēji Eiropā. “Jāņem vērā, ka Latvija ir sākusi no ļoti zema starta un jebkurš uz Eiropas fona pieticīgs pieaugums procentuāli izskatās diezgan liels,” tā V. Ezers.

Pieaugums neproporcionāls

V. Mežniece piekrīt, ka ir augušas apstrādājamās zemes platības Latvijā, bet tomēr neproporcionāli izmantotā pesticīdu apjoma pieaugumam. Piemēram, aramzeme Latvijā desmit gados ir pieaugusi par 14%, savukārt pesticīdu lietojums ir palielinājies par 54%.

“Nevar visu pesticīdu pieaugumu tikai norakstīt uz vairāk apstrādāto zemju rēķina. Tas arvien nozīmē, ka uz vienu hektāru izmanto daudz vairāk nekā iepriekš,” saka I. Mežniece.

Permakultūras biedrības pārstāve pauž viedokli, ka nevar visu vērtēt tikai pēc vidējā pesticīdu izmantošanas apjoma. Kā piemēru viņa min Francijas pieredzi: tur augu aizsardzības līdzekļu izmantošana ir vidējā, nevis augstā apmērā. Neskatoties uz to, Francijā arī vistālākajās dabas teritorijās esot konstatēti pesticīdi, ir problēmas ar apputeksnētājiem un kukaiņu kopējās biomasas krasu samazināšanos pat aizsargājamās teritorijās. “Vai Latvijā ir vajadzīgas šādas problēmas?” retoriski jautā I. Mežniece.

Ziemeļu zona

Eiropas Savienība pesticīdu reģistrācijai un to ietekmes pārbaudei ir sadalīta trīs klimatiskajās zonās. Latvija kopā ar Igauniju, Lietuvu, Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju un Somiju ir iekļauta Ziemeļu zonā.

I. Mežniece uzsver: analizējot vidējo pesticīdu lietošanas lielumu Latvijā, būtu jāpievērš uzmanība citām šīs zonas valstīm, jo valstīs ar siltāku klimatu pesticīdu atliekvielas sadalās ātrāk, bet aukstā un mitrā klimatā – pat vairākas reizes lēnāk.

Salīdzinot tikai Ziemeļu zonas valstis, Latvija ir otrs lielākais pesticīdu lietotājs aiz Somijas. “Desmit gados esam apsteiguši Dāniju, kura ir panākusi 40% kritumu,” tā I. Mežniece.

Dānija un Zviedrija šobrīd samazina ražojošās platības, un tas ir jāņem vērā “Eurostat” salīdzinājumā, argumentē V. Ezers. Viņš uzsver, ka būtiskas atšķirības augu aizsardzības līdzekļu lietošanā Skandināvijā un Baltijā nav.

“Prasības attiecībā uz pesticīdu lietošanu ES dalībvalstīs ir vienādas, taču attiecībā uz atliekvielām un sadalīšanos, ja salīdzina dienvidu un ziemeļu valstis, situācija nav simtprocentīgi viennozīmīga,” atzīst VAAD vadītājs. “Ja paskatās individuālas vielas, tad dažkārt ir citi apstākļi, kas ietekmē to sadalīšanos. Ja analizējam atliekvielu statistiku gatavajā produkcijā Ziemeļeiropā, tad Latvija izskatās diezgan labi. Līdz ar to nevar teikt, ka Latvijā būtu lielāki riski videi, jo tas tiek ņemts vērā vielu reģistrācijas procesā.”

Nav informācijas par to, kas īsti notiek

I. Mežniece uzsver: vislielākās bažas ir tās, ka nav informācijas par to, kas īsti notiek, pesticīdu monitorings dabā netiek veikts tādā apmērā, lai to varētu saukt par aktuālu.

Latvijas rīcības plānā augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2019.–2023. gadam bija paredzēts, ka šajā sakarā notiks uzlabojumi, ka tiks monitorētas bīstamās un visvairāk izmantojamās vielas, bet pērn šādi dati neparādījās. Kur tās paliek – augsnē, gruntsūdeņos, ūdenstilpnēs? Šāda monitoringa nav, tāpēc nevaram droši teikt, ka viss ir kārtībā,” tā I. Mežniece.

Savukārt V. Ezers argumentē: “Pirms augu aizsardzības līdzeklis nonāk pie lauksaimnieka, ir jāizpilda striktas prasības – jābūt veiktiem pētījumiem par vielu apriti vidē, par iespējamo ietekmi uz vidi, notiek arī modelēšana, lai vērtētu, kāda varētu būt ietekme, uzkrāšanās [vidē] nākotnē. Otrs solis – par kaitīgo vielu monitoringu ūdenī ir atbildīgs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Monitorings tiek veikts. Protams, var runāt par tā apmēru. Nākotnē tas ir jāstiprina, tam varu piekrist.”

Monitorings tiek veikts. Protams, var runāt par tā apmēru. Nākotnē tas ir jāstiprina.

Arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte veic pētījumus par apputeksnētāju daudzveidību, apputeksnētāju barības vidi un iespējamajām atliekvielām, kas rodas no augu aizsardzības līdzekļu lietošanas.

Regulējums neļauj atklāt informāciju

I. Mežniece atklāj, ka pērn vides organizācijas trīs reizes rakstīja vēstuli VAAD ar lūgumu sniegt sabiedrībai informāciju par tām aktīvajām vielām un to pārdošanas apjomu, kas Latvijā tiek izmantotas un kas ir klasificētas kā bīstamas videi vai cilvēkiem. Visos gadījumos saņemta noraidoša atbilde, skaidrojot to ar komercnoslēpumu.

V. Ezers apstiprina, ka “šībrīža ES statistikas regulējums neļauj atklāt šādu informāciju, tāpēc tiek cerēts uz izmaiņām regulējumā”.

I. Mežniece, piekrīt, ka, patiesi, ES regulējums par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu daļu informācijas atklāt neļauj, tomēr liela daļa informācijas par pesticīdu aktīvajām vielām, piemēram, Igaunijā tiek publicēta. Vācijā tas panākts ar tiesas lēmumu.

Pesticīdu lietošanu plāno samazināt līdz 50%

Pērn Eiropas Komisija publicēja stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt pesticīdu lietošanu par 50%. Virzieni, kā tas būtu sasniedzams, ir stiprināt integrētās augu aizsardzības principu piemērošanu saimniecībās, ieviest jaunas tehnoloģijas lauksaimniecībā, kā arī laist tirgū zemāka riska produktus un veicināt to izmantošanu.

Pagājušā gada 22. janvārī valdība apstiprināja Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2019.–2023. gadam, kas nosaka samazināt augu aizsardzības līdzekļu radītos riskus cilvēka veselībai un videi.

V. Ezers skaidro, ka augu aizsardzības līdzekļu radītos riskus var samazināt, ja lietotājs ir zinošs un apmācīts, tostarp izglītojot arī par dažādu alternatīvu izmantošanu. Jau šobrīd spēkā ir prasība, ka jebkuram profesionālam augu aizsardzības līdzekļu lietotājam ir jāiziet apmācība. Liela nozīme vides risku samazināšanā ir arī tehnikai – visām iekārtām ir jābūt darba kārtībā un pārbaudītām.

VAAD vadītājs norāda, ka risks ir nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatība, jo arvien vairāk lauksaimnieku un mazdārziņu īpašnieku izjūt šo līdzekļu trūkumu. Protams, aktuāls ir arī vides monitorings.

Risks ir nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatība, jo arvien vairāk lauksaimnieku un mazdārziņu īpašnieku izjūt šo līdzekļu trūkumu.

Savukārt Permakultūras biedrības pārstāve norāda: plānā ir iekļauts punkts, ka ir jāsamazina augu aizsardzības līdzekļu radītie riski, bet nav noteikts neviens kvantitatīvais rādītājs. “Plāns vairāk izskatās pēc augu aizsardzības līdzekļu lietošanas labākas apmācības, kā to pareizāk darīt,” kritiska ir I. Mežniece.

Eiropa pārskatīs direktīvu

Šobrīd Eiropā no atļauto augu aizsardzības līdzekļu saraksta izņem vairāk vielu, nekā nāk klāt jaunas, tas tuvākajos gados var ietekmēt izplatīšanas statistiku, secina V. Ezers. Taču VAAD direktoru bažīgu dara tas, ka alternatīviem līdzekļiem dažkārt patēriņš uz hektāru ir vairākas reizes lielāks nekā sintētiskajiem līdzekļiem.

“Par kopējo statistiku runājot – ir nenoteiktība, ir jāpaiet vismaz pāris gadiem, lai redzētu, kā ilgtspējas pūles atspoguļosies ciparos. Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas tendences ir jāskata daudz plašākā griezienā,” saka V. Ezers.

Turklāt nākamgad Eiropas Padome ir paredzējusi pārskatīt augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgas lietošanas direktīvu. Uz šī dokumenta pamata dalībvalstis izstrādās savus nacionālos rīcības plānus.

Savukārt Permakultūras biedrība tuvākajos gados cer sagaidīt no valsts iestādēm informāciju par to, kādas toksiskas vielas un cik lielā apjomā tiek palaistas vidē, kur tās nokļūst. Augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem būtu jābūt atbildīgiem un jāsaprot, kādi ir šo vielu riski un kaitējums, ko tie var nodarīt videi un cilvēkiem.

Plašāku sarunu par pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā var klausīties raidierakstā “Pesticīdi lauksaimniecībā – vai ir pamats uztraukumam, viedokļi dalās”.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU