Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
LV portāla infografika
Bērniem veltīta diena dažādās valstīs tiek atzīmēta dažādos datumos. Tās aizsākumi meklējami 1925. gadā, kad Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai. Kopš 1950. gada Starptautisko bērnu aizsardzības dienu lielā daļā pasaules valstu, arī Latvijā, atzīmē 1. jūnijā.
Mēdz teikt, ka sabiedrība ir tik stipra, cik pasargāti un droši jūtas tās vājākie pārstāvji. “Bērni ir mūsu valsts stūrakmens – nacionāla ilgtermiņa vērtība. Tā ir pieaugušo kopīgā atbildība, lai ikviens bērns šajā valstī justos mīlēts, vajadzīgs un aprūpēts – un primāri tam pamatā ir stabila, sociāli un ekonomiski neatkarīga ģimene,” sagaidot Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.
|
Bērns, kuru nepamanījām Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas kolektīva aicinājums sabiedrībai Šodien, 1. jūnijā, mēs atzīmējam Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Ar to saprotot katra bērna tiesības dzīvot mierīgā un atbalstošā vidē, kas veicina viņa attīstību un izaugsmi atbilstoši spējām un interesēm. Un, protams, tiesības dzīvot drošībā, tātad – būt aizsargātam, kā jau to saka pats šīs dienas nosaukums. Lielai daļai Latvijas bērnu ir šāda privilēģija (tam gan nebūtu jābūt kaut kam īpašam, bet gan pašsaprotamai lietu kārtībai), tomēr joprojām nepieņemami būtiskai daļai mūsu bērnu šādas iespējas nav. Tie ir bērni, kuri izrādījušies negribēti vai lieki savās ģimenēs, bērni, kuru dzīvi izmainījusi traģiska notikumu sakritība, tādēļ šo ģimeņu vairs nav, arī bērni, kuri dzīvo pārticībā, bet saviem vecākiem ir traucējoši. Un viņi meklē kompensāciju citur. Un tad ir bērni, kurus mēs vienkārši nepamanām. Vienus pašus uz ielas straujas satiksmes plūsmas malā, uz plāna ezera ledus, jūras vai upes krastā, pamestā jaunceltnē, reisa autobusā, mežmalā un daudz kur citur. Mēs visi atceramies šausminošos gadījumus ar bojā gājušiem bērniem, ko sabiedrība pārspriež un iztirzā gana ilgi, bet vai mēs izdarām secinājumus? Vai mēs šo kopējo atbildību attiecinām arī uz sevi? Vai apzināmies, ka būtībā visi bērni ir mūsējie, svešo te nav? Mēs gribētu teikt, ka situācija uzlabojas un sabiedrības kopatbildība pieaug. Mēs ļoti ceram, ka tā ir un neviens bērns vairs viens pats ilgstoši nevarēs vienatnē atrasties iespējami apdraudošā situācijā. Mēs ticam, ka arī parasts garāmgājējs ja ne iejauksies un atturēs bērnu no neapdomīga soļa, tad vismaz paziņos policijai vai Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunim 116111. Mēs patiešām ļoti, ļoti gribam tam ticēt, bet nezinām, no cik traģiskiem scenārijiem līdz šim mums izvairīties palīdzējis vienkārši gadījums un laimīga apstākļu sakritība. Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā mēs aicinām visus nevis mesties cīņā par bērnu tiesībām un politiskajā diskusijā aizsargāt augstas tēzes un ideālus, bet gan vienkārši paraudzīties sev apkārt un mirkli padomāt – vai es nevaru kaut nedaudz palīdzēt kādam bērnam, kam tas ir nepieciešams? Dot mirkli sava laika un pieredzes. Sniegt nedaudz uzmanības, paveroties apkārt un neesot vienaldzīgam situācijā, kurā visvienkāršāk ir aizgriezties un doties savās gaitās, jo “tas taču nav mans bērns”. Reizi par visām reizēm mainīt dzīves uztveri vismaz attiecībā uz bērniem un saprast, ka viņi ir visu mūsu kopējā atbildība. Jā, frāze “bērni ir mūsu nākotne” ir nodrillēta līdz pēdējam un labākajā gadījumā var izraisīt saprotošu smaidu. Taču tā nu tas ir – bez bērniem nākotnes nebūs. Un, ja bērni būs pamesti novārtā, nevajadzīgi un nesaprasti, nu – tad tāda diemžēl būs arī mūsu visu kopīgā nākotne.
|
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmā daļa nosaka: katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt ne tikai savu, bet arī citu bērnu drošību.
Cilvēkiem nevajadzētu palikt vienaldzīgiem un paturēt prātā, ka likums paredz pienākumu ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai:
Labklājības ministrija atgādina, ka bērniem, kuri ir nonākuši grūtībās, ir iespējams bez maksas sazināties ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 psihologiem un saņemt konsultāciju. Ja ērtāk šķiet savu problēmu izklāstīt rakstiski, sazināties ar speciālistiem var arī elektroniski. Plašāk – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājaslapas sadaļā “Uzticības tālrunis 116111”.
