Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šogad Datu valsts inspekcija saņēmusi vairāk nekā 180 iesniegumus ar lūgumu palīdzēt dzēst datus, kurus par personu internetā ievietojis kāds cits. Visbiežāk tie ir gadījumi, kas saistīti ar videonovērošanas kamerās fiksētu informāciju, privātu fotogrāfiju publiskošanu vai nepatiesu, aizskarošu apgalvojumu izvietošanu sociālajos tīklos.
“Sabiedrība vieglprātīgi izturas pret informācijas ievietošanu internetā. Publicējot informāciju vai fotogrāfijas, kurās redzama cita persona, ir būtiski palūgt atļauju. Lai arī var šķist, ka dzīvojam laikmetā un valstī, kur vārda brīvība ir pašsaprotama, tomēr nepārdomātas darbības interneta vidē – neglaimojoša fotogrāfija, subjektīvs vai nepatiess ieraksts par kādu konkrētu personu, ļauns komentārs – var neatgriezeniski ietekmēt cita cilvēka dzīvi un iedragāt reputāciju. Tas, kas vienam šķiet nieks, kādam citam var nozīmēt ļoti daudz,” norāda Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.
Ja neesat gatavi fotogrāfiju piespraust skolā vai pilsētā pie ziņojumu dēļa, nedariet to arī internetā.
Viņas viedoklim pievienojas arī vietnes drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska: “Internets kļūdas nepiedod – viss, kas nonācis tīmeklī, tur arī paliek, un no nevēlamas informācijas atbrīvoties ir gandrīz neiespējami. Ja neesat gatavi fotogrāfiju piespraust skolā vai pilsētā pie ziņojumu dēļa, nedariet to arī internetā. Ja skolā vai pilsētā to redzēs tikai daži, internetā šī fotogrāfija būs pieejama ikvienam visā pasaulē. Ne tikai neapdomīgi izvietotas fotogrāfijas, bet arī naidīgi komentāri, kas noniecina kādu citu vai rosina uz naidu, paliek internetā un ir vienkārši atrodami vēl ilgi pēc to publiskošanas.”
Datu aizsardzības regulas prasības attiecas arī uz privātpersonām, tādēļ Datu valsts inspekcija atgādina, ka ikvienam ir tiesības vērsties pie sociālo tīklu administrācijas un lūgt dzēst informāciju par sevi, ja tā izvietota nesaskaņoti. Lai atpazītu situācijas, kuras klasificējamas kā citas personas privātuma pārkāpums, Datu valsts inspekcija piedāvā trīs ilustratīvus piemērus.
Piemērs: Aizdomīgas personas foto publicēšana mājas iedzīvotāju “Facebook” grupā
Situācijas apraksts: Raitis ir aktīvs Rīgas piepilsētas privātmāju ciemata iedzīvotājs, kurš izveidojis atvērto “Facebook” grupu visiem ciemata iedzīvotājiem. Pēdējā laikā Raitis ir ievērojis, ka pa ielu, kurā atrodas Raita privātmāja, bieži pastaigājas nepazīstams vīrietis, kurš izturas noslēpumaini un aizdomīgi, uzkrītoši apskata mājas. Lai brīdinātu ciemata iedzīvotājus par iespējamo ļaundari, katru reizi, kad svešinieks tiek pamanīts uz viņa ielas, Raitis uzņem vairākas fotogrāfijas un video, kuros redzama arī vīrieša seja. Fotogrāfijas un video Raitis ievieto ciemata “Facebook” grupā ar aicinājumu būt uzmanīgiem.
Svešinieka fotogrāfijas un video, ja tajos identificējama konkrēta persona, ir personas dati. Lai arī Raitis drīkst uzņemt fotogrāfijas un video, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams drošības nolūkos, šo fotogrāfiju un video publicēšana ir uzskatāma par personas datu apstrādi. Tā kā ciemata grupā ir liels skaits dalībnieku un grupa ir atvērta un apskatāma ikvienam lietotājam, fotogrāfiju un video ievietošana tajā ir salīdzināma ar izvietošanu publiskai apskatei un uzskatāma par personas datu apstrādi, uz ko attiecas Datu aizsardzības regulas noteikumi.
Vārda brīvība vai tiesības uz privātumu (datu aizsardzību)?
Publicējot fotogrāfijas un video, Raitis ir izmantojis savas tiesības uz vārda brīvību. Lai gan Raitim nebija ļaunprātīga nolūka, tomēr publikācija nesatur tādu informāciju, kuras uzzināšana būtu sabiedrībai nozīmīga vai kura papildinātu vai izraisītu sabiedrībai nozīmīgu diskusiju vārda brīvības ietvaros. Objektīvi vērtējot, svešinieka fotogrāfiju un video publicēšana ciemata iedzīvotāju grupā nepaaugstina drošību ciematā un nedod iespēju ciemata iedzīvotājiem rīkoties šajā sakarā. Turpretī ar fotogrāfiju un video publicēšanu ir notikusi iejaukšanās svešinieka privātajā dzīvē. Nav pierādījumu tam, ka svešinieks vēlējas kaitēt kādai personai. Var būt dažādi iemesli, kāpēc cilvēks izvēlējas iet pa šo ceļu, – iespējams, šis ir ātrākais veids, kā viņš var nokļūt mājās. Varbūt svešinieks nekad neuzzinās, ka nokļuvis ciemata “Facebook” grupā, taču šāda personas datu apstrāde ir nepamatota, pārmērīga un neatbilstoša regulai.
Piemērs: Bijušais draugs publicē pikantas fotogrāfijas
Situācijas apraksts: Gundars un Estere pārtrauca attiecības pēc divu gadu kopā būšanas. Gundars ir sarūgtināts un greizsirdīgs. Viņš sociālajā tīklā “Facebook” publicē vienu no pikantākajām Esteres fotogrāfijām no kopā būšanas laika ar tekstu: “Neiesaistieties nekādos sakaros ar Esteri Zariņu! Šī čūska tikai grib naudu.”
Esteres vārds, uzvārds un fotogrāfija ir personas dati, bet to ievietošana sociālajā tīklā “Facebook” ir personas datu apstrāde.
Vārda brīvība vai tiesības uz privātumu (datu aizsardzību)?
Gundars, ievietojot publikāciju, ir izmantojis savas tiesības uz vārda brīvību. Tomēr publikācija nesatur tādu informāciju, kuras uzzināšana būtu sabiedrībai nozīmīga vai kura papildinātu vai izraisītu sabiedrībai nozīmīgu diskusiju. Publikācijas mērķis ir tikai Gundara vēlme nodarīt kaitējumu Esteres reputācijai. Tajā pašā laikā ir notikusi nopietna iejaukšanās Esteres privātajā dzīvē, īpaši ņemot vērā fotogrāfijas sensitīvo raksturu. Esteres tiesības uz privātumu šajā gadījumā ir pārākas par Gundara tiesībām uz vārda brīvību. Esteres personas datu publicēšana varēja notikt tikai tad, ja Estere tam būtu devusi piekrišanu. Tā kā Estere piekrišanu nebija devusi, publikācijas ievietošana sociālajā tīklā “Facebook” un personas datu publicēšana ir prettiesiska.
Piemērs: tante publicē bērna personiskas fotogrāfijas sociālā portālā
Situācijas apraksts: Smiltēnu ģimene un tante Liene dzīvo kaimiņos kādā Latvijas mazpilsētā. Kad Smiltēnu dēls bija mazs, tante Liene nereti viņu veda uz bērnudārzu, ļāva spēlēties savā dārzā un cienāja ar saldumiem. Nu Smiltēnu dēls ir tikko uzsācis skolas gaitas un atnācis pie tantes Lienes pastāstīt par jaunajiem iespaidiem. Tante ir ļoti priecīga un nofotografē Smiltēnu dēlu skolas formā. Priekā par zēna izdošanos un pārdomās, cik ātri gan izaug bērni, tante Liene izmanto apgūtās datorprasmes un sociālajā tīklā “Facebook” ievieto vairākas zēna bērnības fotogrāfijas no bērna autiņiem līdz jaunajai fotogrāfijai skolas formā. Vakarā to pamana zēna vecāki, kuri nevēlas sava dēla fotogrāfijas demonstrēt sociālajos tīklos.
Smiltēnu dēla fotogrāfija ir viņa personas dati, bet to publicēšana ir šo datu apstrāde.
Vārda brīvība vai tiesības uz privātumu (datu aizsardzību)?
Tante Liene, publicējot fotogrāfijas, ir izmantojusi savas tiesības uz vārda brīvību. Lai gan tantei Lienei nebija ļaunprātīga nolūka, tomēr publikācija nesatur tādu informāciju, kuras uzzināšana būtu sabiedrībai nozīmīga vai kura papildinātu vai izraisītu sabiedrībai nozīmīgu diskusiju. Turpretī ar fotogrāfiju publicēšanu ir notikusi iejaukšanās Smiltēnu dēla privātajā dzīvē.
Līdz pilngadības sasniegšanai bērnu pārstāv tā vecāki vai aizbildnis. Arī piekrišanu bērna personas datu apstrādei līdz 13 gadu vecumam sniedz bērna vecāki. Dēla fotogrāfiju publicēšanai bija nepieciešama Smiltēnu vecāku piekrišana. Tā kā šāda piekrišana netika sniegta, Smiltēnu vecāki var prasīt, lai tante Liene viņu dēla fotogrāfijas no sociālā tīkla “Facebook” izņem.
