Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Pirms ikvienas publikācijas, kurā redzama kāda cita persona, ir vērts padomāt par to, kā tu justos, ja kāds par tevi publicētu šādu informāciju vai attēlu. Satraucošu, smieklīgu vai pikantu situāciju atspoguļojums sociālajos tīklos izplatās zibenīgi un var pievērst plašu sabiedrības uzmanību. Tomēr vērts atcerēties par informācijas nezūdamību internetā un paša atbildību, to izplatot. Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka skaidro, kas jāņem vērā ikvienam interneta lietotājam.
Viena no izplatītākajām privātpersonu kļūdām, darbojoties sociālās tīklošanas vietnēs, ir pieņēmums, ka uz viņu darbībām neattiecas Datu aizsardzības regulas prasības.
Zināmā mērā tā patiešām ir – citu cilvēku adrešu un fotogrāfiju glabāšana, lietošana privātā sarakstē vai darbības sociālajos tīklos personiskos nolūkos neiekļaujas šajā tvērumā. Regulas izpratnē ar personiskiem pasākumiem saprotama personas datu apstrāde noteiktā, samērā šaurā personu lokā, ko vieno kāda kopīga interese, piemēram, ģimene, vienas mājsaimniecības locekļi vai draugi.
Personas dati ir jebkura informācija, tostarp attēls, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu: tas nozīmē, ka šo personu var tieši vai netieši atpazīt pēc vārda, uzvārda, identifikācijas numura, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatora, fiziskajiem, fizioloģiskajiem, ģenētiskajiem, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.
Attēlu publicēšana, padarot tos redzamus un pieejamus nenoteiktam personu skaitam sociālās tīklošanas vietnē, ir uzskatāma par personas datu apstrādi, tādēļ uz to attieksies regulas prasības. Tātad, lai šādu darbību veiktu, ir jābūt labam pamatojumam. Viens šāds pamatojums var būt personas piekrišana, tomēr bez tā pastāv arī pamatojums publicēt informāciju, ja tā skar kādas paša publicētāja tiesiskās intereses vai sabiedrībai nozīmīgu tēmu. Pat ja nolem veikt citas personas datu apstrādi, tas jādara likumīgi, godprātīgi un šai personai pārredzamā veidā.
Publicitātes attēls
Publicējot attēlus sociālajos tīklos, mums bieži šķiet, ka darām labu darbu, ka šis attēls noteikti visiem jāredz. Tomēr nezinot iespējams pārkāpt dažādas personas noteiktās tiesības, nepamatoti diskriminēt personu vai to apmelot, tostarp pārkāpt tiesības uz privātumu, bet nezināšana neatbrīvo no atbildības. Neapdomīga attēlu publicēšana var sagādāt pamatīgas nepatikšanas: vēstuli no Datu valsts inspekcijas, kurā tā pieprasa paskaidrojumus par veiktajām darbībām, sliktākajā gadījumā – arī naudas sodu vai cita veida sodu. Cietusī persona var vērsties tiesā, ja uzskata, ka viņai nodarīts kaitējums.
Saprast, kurā brīdī fotogrāfiju un citu datu publicēšana sociālajos tīklos būs regulas pārkāpums, bet kuros – ne, palīdzēs dažu aspektu novērtēšana pirms publicēšanas.
Neviens no šiem apstākļiem nav svarīgāks par citu, un jāizvērtē, vai sociālajos tīklos veiktās darbības attieksies uz personiskiem gadījumiem. Jāņem vērā, ka publikācijas feisbukā, instagramā un līdzīgās platformās pārsvarā ir redzamas nenoteiktam skaitam vietnes lietotāju, ja vien pats publicētājs iestatījumos nav norādījis ierobežojumu, ka viņa publicētos fotoattēlus redzēs tikai draugu loks.
Vienmēr ir vērts paturēt prātā – nedari otram to, ko nevēlies, lai kāds nodara tev. Diez vai tu gribētu, lai tava fotogrāfija izsmejošā, aizskarošā vai kādā citā negatīvā veidā tiktu publicēta sociālajos tīklos. Tādēļ vienmēr pirms foto publicēšanas padomā – varbūt par šo smieklīgo attēlu labāk uzrakstīt stāstu vai vismaz attēlā aizklāj personas seju, lai persona nebūtu atpazīstama.
