NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
09. novembrī, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Atkritumi
13
13

Kur liksim olu čaumalas un kartupeļu mizas

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

No nākamā gada Rīgā – un citviet Latvijā no 2024. gada – obligāti būs jāsāk šķirot bioloģiski noārdāmie atkritumi, kas veido vairāk nekā 40% no kopējās sadzīves atkritumu masas. Tiesa, šādas šķirošanas iespējas atkritumu apsaimniekotāji galvaspilsētā sākuši piedāvāt jau šogad. Pirmā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca Latvijā, kas atradīsies Getliņos, sāks darboties nākampavasar, atsevišķos atkritumu poligonos reģionos ir izveidoti bioloģiski noārdāmo atkritumu komposta laukumi.

īsumā
  • Latvijā pieaug ne tikai kopējais atkritumu daudzums, bet arī bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoms.
  • Rīgas un Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībām, kuru sadzīves atkritumi nonāk Getliņos, līdz 2020. gada 31. decembrim jāizveido dalītas savākšanas sistēma bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem.
  • Grozījumi “Noteikumos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju” paredz ieviest obligātu bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu visās Latvijas pašvaldībās līdz 2023. gadam.
  • Bioloģisko noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca Getliņos ir būvniecības stadijā, un pavasarī tajā ir plānots ievietot pirmās kravas.
  • Tiklīdz sāks darboties jaunā rūpnīca Getliņos, bioloģiski noārdāmo atkritumu nodošana kļūs daudz dārgāka.
  • Galvaspilsētā ir izveidota bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas sistēma.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē 3. novembrī tika diskutēts par gatavību no 2021. gada šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus Latvijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola skaidroja, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana ir nozīmīgs jautājums, kam ministrija ir pievērsusi uzmanību, izstrādājot jauno projektu “Atkritumu apsaimniekošanas plāna 2021.–2028. gadam”, kas 29. oktobrī ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un nodots sabiedriskajai apspriešanai līdz 21. novembrim.

Kas ir bioloģiski noārdāmie atkritumi

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. pantā noteikts, ka bioloģiskie atkritumi ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, biroju, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu (restorānu, ēdnīcu u. c.), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi.

Latvijā pieaug ne tikai kopējais radītais atkritumu daudzums, bet arī bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoms, tāpēc ir jāstrādā, lai veicinātu gan to dalītu vākšanu, gan pārstrādi un lai samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, norādīja A. Ozola.

LV portāls jau rakstīja, ka kopējais sadzīvē radītais atkritumu apjoms Latvijā vidēji gadā ir 850 000 tonnu, no kurām lielāko īpatsvaru veido tieši nešķirotie sadzīves atkritumi. Eiropas Savienības prasības noteic, ka Latvijā līdz 2020. gadam ir jāsamazina bioloģiski noārdāmo atkritumu veida noglabātais apjoms līdz 35% no 1995. gada līmeņa.

Avots: pilnsabiedrība „Lautus Vide”. LV portāla infografika

Pārstrāde tikai Getliņos

Bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīca patlaban tiek būvēta tikai Getliņu poligonā, bet citviet Latvijā šādu atkritumu pārstrādes iespējas vēl nav, zināja teikt A. Ozola. 2020. gada pirmajā pusē VARAM, veicot aptauju pašvaldībās par aktuālo situāciju un plānotajiem pasākumiem saistībā ar bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās savākšanas sistēmas izveidošanu, atklāja, ka tikai mazliet vairāk nekā puse Latvijas pašvaldību spētu nodrošināt šo atkritumu dalītu vākšanu no 2021. gada. Galvenais iemesls, kādēļ tas nav iespējams, – poligonos nav izveidotas atbilstošas iekārtas, lai nodrošinātu nepieciešamo bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes jaudu, kā arī ir nepietiekams finansējums infrastruktūras izveidei.

Tā kā nav iespēju bioloģiski noārdāmos atkritumus pārstrādāt, ir ieviesti diferencēti termiņi – Rīgas un Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībām, kuru sadzīves atkritumi nonāk Getliņos, jāizveido dalītas savākšanas sistēma bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem līdz 2020. gada 31. decembrim. Savukārt citviet Latvijā tas jāizdara līdz 2023. gada 31. decembrim, akcentēja A. Ozola.

Šādu prasību paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 184 “Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju”, kas stājās spēkā 11. septembrī. Līdz šim spēkā bija prasība, ka obligāta dalītā vākšana bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem visā Latvijā būtu jāuzsāk no 2021. gada 1. janvāra.

Tomēr VARAM bažījas par Rīgas un citu Pierīgas pašvaldību gatavību bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanā. “No 28 Pierīgas pašvaldībām desmit vēl tikai domās, kā to risināt,” atzina A. Ozola.

Getliņu jauda – ap 125 00 tonnu

Tiesa, bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu izveidei bija pieejams finansējums no Eiropas Savenības (ES) fondiem divās kārtās. Pirmajā kārtā atbalstu saņēma SIA “Getliņi Eko” atkritumu poligons. “Getliņi Eko”projektu vadītāja Baiba Rosicka minēja, ka bioloģisko noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca ir būvniecības stadijā un pavasarī tajā plānots ievietot pirmās kravas.

Taču bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde Getliņos notiek jau vairākus gadus, ir atsevišķs bioreaktors, kurā tiek novietoti mehāniski atdalītie bioloģiski noārdāmie atkritumi. Paralēli tiek pieņemtas bioloģiski noārdāmo atkritumu kravas no citiem komersantiem, kas var izpildīt kritērijus – vākt atkritumus dalīti, bez piemaisījumiem.

Jaunās rūpnīcas pārstrādes jauda būs 125 00 tonnu, pirmajos gados, kamēr tā iestrādāsies, – ap 80 000 tonnu.

Augs tarifs

Patlaban Getliņos bioloģiski noārdāmie atkritumi bez piemaisījumiem tiek pieņemti par pieciem eiro tonnā, kas ir lētāk nekā nešķiroti sadzīves atkritumi – 60,81 eiro tonnā (bez pievienotās vērtības nodokļa). B. Rosicka atzina, ka jaunās rūpnīcas tarifi būs lielāki – bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem tie varētu būt 20–30 eiro par tonnu.

“Lai šķirotu atkritumus, tam ir jābūt finansiāli izdevīgi. Tiklīdz sāks darboties jaunā rūpnīca Getliņos, bioloģiski noārdāmo atkritumu nodošana kļūs daudz dārgāka,” norādīja Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvis Jānis Aizbalts. “Tiklīdz pazudīs maksa pieci eiro tonnā, bioloģiski dalīto atkritumu izvešana Rīgā kļūs dārgāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu izvešana.  Šķirot un par to piemaksāt ir bezjēdzīgi. Šobrīd ir būtiski rast risinājumu tam, kā izmaksas, kas ir vajadzīgas par bioloģiski noārdāmo atkritumu apstrādi poligonos, pārcelt uz noglabāšanas tarifu, bet nepārcelt uz atkritumu savākšanu.”

VARAM valsts sekretāra vietniece atzina, ka ministrija apzinās šo probēmu. “Ir jārada finansiāli motivējošs mehānisms, lai iedzīvotāji šķirotu bioloģiski noārdāmos atkritumus. Katrā ziņā nevar būt tā, ka nešķirot ir lētāk nekā šķirot. Ir jāpalielina izmaksas par nešķirotu atkritumu apsaimniekošanu, bet par šķirotiem atkritumiem izmaksām ir jābūt mazākām,” atbildēja A. Ozola. Ministrijā spriedīs, kādi grozījumi nepieciešami Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai būtu izdevīgi šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus.

Pieejams arī finansējums

Pašreiz notiek bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu izveides otrās kārtas projektu vērtēšana, kas noslēgsies šī gada beigās. Ar ES fondu līdzfinansējumu varētu tikt īstenoti divi vai trīs projekti, atklāja A. Ozola.

Otrajā kārtā bija pieejams arī finansējums kompostēšanas laukumu izveidei atsevišķiem atkritumu veidiem. VARAM ir saņemti trīs projektu pieteikumi, kuru vērtēšana vēl nav pabeigta.

Iepriekš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce bija izteicies, ka tiks sniegts papildu atbalsts atkritumu poligoniem bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu būvniecībai, nodrošinot ES fondu finansējuma pieejamību vairāk nekā 14 miljonu eiro apmērā.

Ko darīt ar materiālu

Saeimas apakškomisijā A. Ozola uzsvēra, ka ir jādomā, ko darīt ar materiālu, kas radīsies bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtās. Ministrija aktīvi strādā pie Ministru kabineta noteikumiem, kuros tiks definēts, kāda veida sastāvs ir atbilstošs, lai šo materiālu vairs neuzskatītu par atkritumu un pēc sastāva gradācijas varētu pateikt, kur tas būtu izmantojams, aizstājot no dabas paņemto smilti, granti vai kaut ko tamlīdzīgu.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Sniedze Sproģe arī akcentēja, ka ir vajadzīgs saprast, “kur to mantu likt”. Pašvaldības atkritumu poligonos jau veido kompostu, bet savām vajadzībām. Jaunie administratīvie reģioni, jauni attīstības plāni, jauna investīciju plānu programma būs tā, kas virzīs šķiroto atkritumu savākšanas sistēmu uz priekšu, piebilda S. Sproģe.

Avots: pilnsabiedrība „Lautus Vide”. LV portāla infografika

Rīgā bioloģiski noārdāmos atkritumus jau savāc

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāvis Gints Brunovkis deputātiem apliecināja, ka galvaspilsētā ir izveidota bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas sistēma. Rīdziniekiem ir iespēja privātmājās gan veidot kompostu no bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, gan arī daudzdzīvokļu mājām pasūtīt atkritumu savākšanas konteinerus, tiek piedāvāti priekšapmaksas maisi.

LV portāls jau rakstīja, Rīgā atkritumu apsaimniekotāji izvēlēti nesen – no šā gada 20. maija Rīgā ir jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība: pilsēta sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošina uzņēmumi SIA “Clean R”, SIA “Eco Baltia vide” un pilnsabiedrība “Lautus vide”. Atkritumu apsaimniekotāji tika izvēlēti atklātā konkursā. 1. zonu (Centra rajons un Latgales priekšpilsēta) un 2. zonu (Kurzemes rajons) apkalpo SIA “Clean R”, 3. zonu (Zemgales priekšpilsēta) – pilnsabiedrība “Lautus vide” un 4. zonu (Vidzemes priekšpilsēta un Ziemeļu rajons) – SIA “Eco Baltia vide”.

Visi atkritumu apsaimniekotāji nodrošina arī bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīto vākšanu par atsevišķu maksu, kas ir zemāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanai:

1. zona – 7,74 EUR (bez PVN) jeb 9,36 EUR (ar PVN) par 1 m3;

2. zona – 8,00 EUR (bez PVN) jeb 9,68 EUR (ar PVN) par 1 m3;

3. zona – 6,00 EUR (bez PVN) jeb 7,26 EUR (ar PVN) par 1 m3;

4. zona – 10,39 EUR (bez PVN) jeb 12,57 EUR (ar PVN) par 1 m3.

Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levits akcentēja, ka būtiski ir ne tikai nodrošināt bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas konceptu, bet arī veicināt iedzīvotāju iesaisti. “Cilvēku vēlme šķirot nav ļoti liela, tas iedzīvotājiem nav pašsaprotami,” tā G. Levits.

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI