NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
26. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Valsts pārvalde
5
5

Anotācija izsaka likuma būtību, taču var arī maldināt

Lai arī anotācijām ir būtiska loma tiesību aktu izskaidrošanā un nav pieļaujams, ka tie viens ar otru nonāk pretrunā, šāda situācija ir iespējama, ja likumdošanas procesā tiesību akta projektā radušās nozīmīgas izmaiņas.

FOTO: Freepik

Vai sejas aizsegs var būt, piemēram, viduslaiku bruņinieka ķivere? Jautājums varētu šķist absurds, taču valdības noteikumos iepriekš paustais traktējums devis pamatu dažādām to interpretācijām, tā aktualizējot faktu, ka likumprojektu anotācijās sniegtie skaidrojumi ir svarīgi, lai izprastu normatīvā akta būtību. Pareizi nolasīt likuma vai valdības noteikumu jēgu ir nozīmīgi gan tiesību normu piemērotājiem, gan iedzīvotājiem, taču ne vienmēr sākotnējais tiesību akta projekta novērtējums jeb anotācija atbilst tālākajā likumdošanas procesā veiktajām izmaiņām.

īsumā
  • Anotācija ir tiesību akta būtību paskaidrojošs tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums.
  • Tiesību aktu anotācijas ir viens no informācijas avotiem, ko strīdīgos normu interpretācijas gadījumos var izmantot, lai veiktu tiesību normas vēsturisko iztulkošanas metodi.
  • Likumdošanas procesā nereti tiesību aktu projektā tiek veiktas nozīmīgas izmaiņas, kas neatspoguļojas projekta anotācijā.
  • Problēmu, ko rada tiesību aktu un to anotāciju savstarpējā neatbilstība, varētu risināt, veidojot paskaidrojuma rakstu.

Valdības 5. oktobrī izdarītie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteica, ka pretpandēmijas pasākumu ietvaros jālieto mutes un deguna aizsegs, piemēram, sabiedriskajā transportā. Taču līdz pat 21. oktobrim vienīgi šī tiesību akta anotācijā bija paskaidrots, kādi aizsarglīdzekļi var būt sejas aizsegi. Šī situācija publiskajā telpā radīja neizpratni, līdz valdība noteikumos ietvēra nepārprotamu norādi, ka mutes un deguna aizsegi var būt medicīniskās sejas maskas, nemedicīniskās (higiēniskās vai auduma) sejas maskas vai sejas vairogi.

Anotācija – lai saprastu tiesību akta būtību

Tiesību akta projekta anotācija, kā to nosaka Ministru kabineta instrukcija Nr. 19 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība”, ir paredzētā tiesiskā regulējuma iespējamās sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums, kas tiek pievienots tiesību akta projektam. Anotācijas mērķis, ir apzināt sekas un ietekmi, ko projekts radīs. Savukārt anotācijas uzdevums ir informēt gan lēmuma pieņēmējus, gan iedzīvotājus par ierosināto regulējumu pamatojumu, lietderīgumu un ietekmi. Tiesību aktu projektu anotācijas galvenokārt sagatavo nozaru ministrijas, kuras attiecīgo projektu virza saskaņā ar noteiktu kārtību, kuru reglamentē minētā instrukcija.

“Anotācija ir tiesību palīgavots – tās uzdevums ir palīdzēt saprast, ko likumdevējs ir domājis, rakstot normatīvā akta tekstu. Un var būt gadījumi, kad kāds specifisks jautājumus vai jēdziens tiek atrunāts tikai anotācijā. Ar to likumdevējs parāda savu domu gaitu, virzienu, kā tiesību aktu ņemt vērā,” skaidro valststiesību eksperts, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps.

Anotācija nav instrukcija

“Anotācija ir neatņemama tiesību akta projekta paketes daļa, kas domāta tam, lai sniegtu detalizētāku informāciju labākai izpratnei par tiesību akta ietekmi, izstrādi un piemērošanu – ko visu nevar un nevajag iekļaut tiesību akta normās,” skaidro Valsts kancelejā (VK), kas nodrošina Ministru kabineta dokumentu sagatavošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai procesuālajai kārtībai. “Ja normatīvajā aktā viss būtu detalizēti uzrakstīts, nebūtu jēgas no anotācijas. Otrkārt, normatīvajā aktā nav iespējams detalizēti un konkrēti ierakstīt visu, ko vien uz to varētu attiecināt, jo nevar paredzēt, piemēram, visus veidus, kā var vai varēs izskatīties sejas aizsegi. Līdz ar to normatīvajā aktā parasti tiek lietots kāds virsjēdziens, piemēram, “sejas aizsegs”. Satversmes tiesa uzsver, ka tiesību akti nedrīkst būt instrukcijas. Respektīvi, tiem ir jāsatur abstrakti jēdzieni un tiesību piemērotājam jāspēj pašam objektīvi saprast būtību, ko paredz anotācija,” papildina J. Pleps.

Administratīvā procesa likums būtībā norāda, ka tiesību normas ir jāpiemēro pēc to mērķa un jēgas, objektīvi saprotot, ko ar to vēlējies sasniegt likumdevējs, un atrodot saprātīgu risinājumu, norāda J. Pleps. “Pat ja likumprojektam nebūtu anotācijas, nekāda skaidrojuma, visdrīzāk ir saprotams, ka viduslaiku bruņinieka sejas aizsargs vīrusa izplatības ierobežošanas nolūkam neder – tas gan ir sejas aizsegs, bet nekalpos mērķim: nepasargās no pilienu apmaiņas runāšanas, šķaudīšanas vai elpošanas laikā,” nepamatotas tiesību akta interpretācijas piemēru min eksperts.

Anotācijas neatspoguļo likumprojekta izmaiņas

Lai gan likumprojektu anotācijas ir viens no nozīmīgākajiem informācijas avotiem par tiesību aktu nepieciešamību, piemērošanu un ietekmi uz dažādām jomām, joprojām nav laba risinājuma problēmai, ko rada fakts, ka likumdošanas procesā nereti tiesību aktu projektā tiek veiktas nozīmīgas izmaiņas, kas neatspoguļojas projekta anotācijā. Proti, sākotnējais tiesību akta projekta novērtējums vairs nav aktuāls un neatbilst tā būtībai. Tādējādi likumu piemērotājiem un iedzīvotājiem ir apgrūtināta pieeja izsmeļošiem un saprotamiem likumdevēja skaidrojumiem par likumu pamatojumu, jēgu un praktisku piemērošanu. Otrkārt, kā norāda J. Pleps, tiesību aktu anotācijas ir viens no informācijas avotiem, ko strīdīgos normu interpretācijas gadījumos, piemēram, izskatot lietas tiesā, var izmantot, lai veiktu tiesību normas vēsturisko iztulkošanas metodi – pētot normas sagatavošanas materiālus, kuros pausta likumdevēja griba.

Līdzīgu izklāstu sniedz arī VK – anotāciju kā tiesību normas būtību skaidrojošu avotu pēta, ja likuma izpratnē ir domstarpības. Anotācijā nevar būt savstarpēji izslēdzoša ar pašu tiesību akta tekstu, tikai papildinoša. “Ministru kabinets kā izpildvara iesniedz likumprojektu Saeimai tādā versijā, kādā to ir pieņēmis, taču Saeimai kā likumdevējam ir savs diskusiju un lēmumu pieņemšanas process un pamatojums, kas var arī kardināli mainīties un rezultātā atšķirties no tā, ko anotācijā iesniedza Ministru kabinets,” atzīst VK, norādot: anotācija nevar būt pretrunā ar paša tiesību akta tekstu, tā var tikai papildināt šo tekstu. 

Problēmas risinājums – paskaidrojuma raksts

Secinot, ka anotāciju papildināšana jeb aktualizēšana likumprojektu virzības gaitā, sevišķi, ja izmaiņas ir būtiskas, nebūtu produktīva procedūras sarežģītības un laikietilpības dēļ, kā viens no līdz šim piedāvātajiem risinājumiem iezīmējies priekšlikums veidot likuma paskaidrojuma rakstu, kurš būtu jāpublicē vienlaikus ar pieņemto likumu. 2019. gadā toreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis nāca klajā ar iniciatīvu papildināt Saeimas kārtības ruļļa 106. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Sagatavojot likumprojektu pieņemšanai galīgajā lasījumā, atbildīgā komisija Prezidija noteiktajā kārtībā izstrādā ziņojumu par likumprojektu. Ziņojumā ietver informāciju par likumprojekta mērķiem, tā pamatojumu, būtiskākajiem priekšlikumiem, to atbalstīšanas vai noraidīšanas apsvērumiem.”

Grozījumi, kas paredzētu tiesību aktu projektu izmaiņas atspoguļojošu ziņojumu sagatavošanu, ko veiktu atbildīgā Saeimas komisija, tiek virzīti kopā ar apjomīgiem Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem un ir iestrēguši Juridiskajā komisijā pirms otrā lasījuma, informē Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.

Lai gan likumprojektu izmaiņas to virzības gaitā vienkopus vienā dokumentā patlaban nav rodamas, interesentiem tās ir pieejamas, sekojot līdzi Saeimas komisiju sēžu ierakstiem un Saeimas sēžu stenogrammām, skaidro D. Meistere. Parlamenta komisiju sēžu audioieraksti ir pieejami Saeimas mājaslapā ievietotajā kalendārā – interesentam jāatrod datums, kurā konkrētā sēde notikusi.  

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU