Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa Eiropas Savienības (ES) mājas 16. jūnijā rīkotajā tiešsaistes seminārā par ceļošanu šovasar atzina, ka globālās pandēmijas dēļ uz ceļošanu ir jāskatās citādi un tā tas, visticamāk, būs ilgi. Savukārt Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa aicināja padomāt, ar kādām problēmām, iespējams, būs jārēķinās, dodoties uz ārzemēm. Ceļotājs svešā valstī var nokļūt karantīnā, tāpat jārēķinās, ka var būt problemātiski atgriezties Latvijā.
Tāpēc visu atbildīgo iestāžu eksperti cilvēkus aicina rūpīgi apsvērt, vai ir nepieciešama došanās ārpus Latvijas, un, ja tas nav akūti vajadzīgs, labāk iesaka to nedarīt. Epidemioloģiskā realitāte pierāda, ka vīruss ne Latvijā, ne pasaulē nav beidzies un pret Covid-19 ir jāattiecas nopietni, uzsvēra E. Dimiņa.
E. Dimiņa Covid-19 ierobežošanai aicināja lietot mobilo lietotni “Apturi Covid”, kas Latvijā ir pieejama no 29. maija un radīta, lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā. Izmantot lietotni aicināts ikviens iedzīvotājs, lejupielādējot to savā telefonā no “App Store” vai “Google Play”. Tā ir droša un neizseko iedzīvotāju personas datus, uzsver Datu valsts inspekcija.
Trausla stabilitāte
SPKC apkopo statistiku, cik daudz cilvēku inficējušies kopš pandēmijas sākuma. Dati liecina, ka marta otrajā pusē, kad bija spēkā stingri vīrusa ierobežošanas pasākumi, nedēļā inficējās ap 200 cilvēku. Salīdzinot ar citām valstīm, tas bija ļoti maz, atgādina E. Dimiņa.
Savukārt pagājušajā nedēļā, jūnija pirmajā pusē, ir bijuši tikai 10 inficēšanās gadījumi. “No epiodemioloģijas viedokļa šī situācija liekas kā svētki, kā miera laiks, kurā dzīvojam. Bet tāpēc nevajadzētu kļūt vieglprātīgiem un bezatbildīgiem,” brīdināja SPKC pārstāve.
“Latvijā testu izmeklējumu skaits ir stabils un pietiekams. To apstiprina arī tas, ka liela daļa saslimšanas gadījumu, kurus atklājam, ir bez simptomiem. Nav tā, ka ir milzīgs skaits inficēto, par kuriem nezinām,” apgalvoja E. Dimiņa. “Pašreizējā tendence liek domāt, ka patlaban iestājusies zināma stabilitāte.”
Taču pasaulē vīruss vēl aktīvi plosās. Rūpju bērns ir Dienvidamerika un Āfrika, brīdina SPKC pārstāve, norādot: “Neizbēgsim no tā, ka ik pa laikam gan pasaulē, gan Latvijā saskarsimies ar lielākiem vai mazākiem vīrusa uzliesmojumiem. Pasaules kontekstā pandēmija turpinās. Tiesa, Eiropā “pīķis” ir pāri, bet vēl tālu līdz pandēmijas beigām. Jāsāk ar šo situāciju sadzīvot.”
Aicina nedoties uz riska valstīm
SPKC aicina izmantot 14 dienu kumulatīvās incidences rādītāju – tas atspoguļo, cik daudz valstī ir aktīvo infekcijas gadījumu. SPKC mājaslapā atrodama tabula, kura tiek aktualizēta katru piektdienu un rāda Eiropas un Eiropas Ekonomiskā zonas (EEZ) valstu saslimstības rādītājus. Centrs nerekomendē doties uz tām valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 15.
Tabulā ir vairākas valstis – Zviedrija, Portugāle un Apvienotā Karaliste –, kurās 14 dienu kumulatīvie rādītāji raksta tapšanas brīdī, 19. jūnijā, bija virs 25, un trīs valstis – Rumānija, Polija un Bulgārija –, kur tie bija virs 15.
Iebraucot Latvijā, pašizolācija 14 dienas jāievēro:
- ja būts valstī ārpus ES vai EEZ;
- ja būts valstī ar augstu saslimstību – 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 25.
Ceļojot risks inficēties palielinās
“Tomēr arvien biežāk cilvēki ceļo,” uzsver E. Dimiņa. “Taču Krievijā, Ukrainā, Zviedrijā un citviet ir pietiekami augsti saslimšanas rādītāji.”
“Kad esam ārzemēs, mūsu paradumi mēdz atšķirties no paradumiem mājās. Kontaktu loks ārzemēs mēdz būt ļoti plašs, jo apmeklējam tūrisma objektus, publiskus pasākumus. Ir liela iespēja satikt cilvēkus, kuri inficējušies ar Covid-19. Tāpēc ir svarīgi ievērot distancēšanās principus, jo tā ir gaisa pilienu infekcija,” skaidroja SPKC pārstāve.
Viņa brīdināja, ka ārzemēs var arī nonākt neparedzētā situācijā, piemēram, karantīnā, vai arī tur var pastāvēt ierobežojumi, kas var apturēt ceļojumu plānus. Tāpēc obligāti vajadzētu pārliecināties par noteikumiem valstī, uz kuru plānots doties. Turklāt ārzemēs cilvēks var arī saslimt ar Covid-19 vai ar kādu citu slimību, kas var radīt jaunus apgrūtinājumus.
|
SPKC ceļojuma laikā aicina ievērot šādus pasākumus:
|
Atgriežoties no jebkuras ārvalsts, pat ja uz to neattiecas pašizolācijas pasākumi, E. Dimiņa iesaka ierobežot jebkurus kontaktus un, ja ir problēmas ar veselību – klepus, paaugstināta temperatūra u. c. –, vērsties pie ģimenes ārsta un veikt Covid-19 testu.
Atgriežoties no ceļojuma, SPKC aicina:
- ievērot pašizolāciju, īpaši atgriežoties no augsta riska valstīm;
- sekot savai veselībai, rūpīgi ievērot piesardzības pasākumus;
- nekontaktēties ar cilvēkiem no riska grupām.
Kā nokļūt atpakaļ mājās
Ārlietu ministrijas pārstāve G. Japiņa skaidroja, ka ceļošana ārpus Latvijas ir katra individuāla atbildība un vajadzētu rūpīgi pārdomāt ceļojuma nepieciešamību. Krīzes sākumā ārpus ES bijuši apmēram 600 000 pilsoņu, lielākā daļa ir atgriezusies ar repatriācijas reisiem.
“Tagad personai par atgriešanās iespējām būs jāgādā pašai. Piemēram, Nīderlande un Vācija ir skaidri pateikušas: ja pandēmijas otrā viļņa laikā cilvēki neņems vērā ieteikumus būt piesardzīgiem un ar braukšanu uz ārvalstīm, īpaši uz trešajām valstīm, tad atgriešanās ir viņu pašu atbildība,” klāstīja G. Japiņa, piebilstot – ja ceļotājs izmanto tūrisma operatoru vai aģentūras pakalpojumus, tad par atgādāšanu mājup ir jārūpējas tūroperatoriem.
Svarīgi zināt uzņemošās valsts prasības
Ceļotājam, ir svarīgi zināt, kas viņu sagaida konkrētajā zemē, arī tranzītvalstīs. “Šajā gadījumā nedomāju vispārējos saslimstības rādītājus, bet to, kādi ieceļošanas, distancēšanas, transporta, karantīnas u. c. noteikumi pastāv katrā valstī,” akcentēja G. Japiņa.
Viņa atklāja – kopš 16. jūnija ES darbojas jauna oficiāla vietne reopen.europa.eu, kurā ceļotāji var noskaidrot informāciju par noteiktajiem ierobežojumiem katrā ES valstī. Ziņu aģentūra “Leta” raksta, ka vietne šobrīd ir pieejama 24 valodās un aptver 27 ES dalībvalstis: tajā nav informācijas par Lielbritāniju un Šengenas zonas valstīm, kuras neietilpst ES. Vietne un topošā lietotne tiks atjauninātas, situācijai attīstoties.
Liela daļa ES dalībvalstu ir atvērušas savas robežas ceļotājiem no citām bloka valstīm, taču atsevišķās valstīs sociālās distancēšanās noteikumi var ievērojami atšķirties un dažas dalībvalstis turpina ierobežot iebraukšanu no augsta riska valstīm.
Ar nepatīkamiem pārsteigumiem jārēķinās arī ES
G. Japiņa ceļotājiem iesaka vēl vienu informācijas avotu: ministrijas mājaslapu www.mfa.gov.lv, kurā apkopoti ieceļošanas noteikumi pasaules un ES valstīs. Tomēr viņa akcentēja, ka šīs publikācijas ir informatīvas, tāpēc par informācijas patiesumu ceļotājiem vajadzētu pārliecināties attiecīgās valsts oficiālajos avotos.
Katrā valstī lokālie nosacījumi var atšķirties. “Piemēram, Bulgārija ir noteikusi, ka šajā valstī šobrīd drīkst ieceļot tikai ES pilsoņi. Tas nozīmē, ka nepilsoņi uz Bulgāriju braukt nevar, patlaban šo jautājumu risinām. Bet tas nozīmē, ka ar dažādiem pārsteigumiem ir jārēķinās arī ES robežās,” atkāja G. Japiņa.
Piemēram, ieceļojot Kiprā, ir jāuzrāda izziņa par negatīvu Covid-19 testu, tai jābūt izdotai pēdējo trīs dienu laikā.
Populārajā vasaras galamērķi Grieķijā ir iecerēts starp atpūtnieku vietām pludmalēs ierīkot norobežojošas sienas, restorānos jāietur distance, izklaides vietās apmeklētāju skaits ir ierobežots, sabiedriskajā transportā un taksometros jālieto sejas maska.
Ja persona ar Covid-19 inficējas Itālijā vai Turcijā, ārstēties drīkst tikai uz vietas.
Ceļošana pa Baltiju un Latviju
Savukārt pasākuma moderators, piedzīvojumu organizācijas “Lūzumpunkts” treneris Māris Resnis, iedzīvotājus aicināja apmeklēt viesu namus, kempingus Latvijā un Baltijā, doties dabā un izmantot vietējā tūrisma sniegtās iespējas. Viņš zināja teikt, ka šogad vairāk cilvēku dodas laivu braucienos.
Atbildot uz klausītāja jautājumu, vai pa Latviju un Baltiju drīkst ceļot grupās, SPKC pārstāve E. Dimiņa norādīja: nevar teikt, ka šāda ceļošana nav riskanta. Jāievēro visi piesardzības pasākumi, un labāk ir, ja kopā ceļo mazāk cilvēku.
INFORMĀCIJAI
Baltijas valstu iekšējās robežas ir atvērtas ceļojumiem no 15. maija. Šobrīd ES ārējā robeža nav atvērta ceļojumiem, tādēļ nenotiek ceļojumi uz trešajām valstīm. Nenotiek arī ceļojumi uz ES un EEZ valstīm, kas SPKC mājaslapā ir norādītas kā valstis ar augstu risku sabiedrības veselībai. SPKC apkopotie valstu saslimstības rādītāji ir pieejami šeit.
Ārlietu ministrijas informācija par starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem uz Latviju un došanos uz ārvalstīm ir pieejama šeit.
Eiropas Komisijas norādījumi par to, kā droši atsākt ceļošanu un atjaunot Eiropas tūrisma nozari 2020. gadā un pēc tam, ir pieejami šeit.
