Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Starptautiskā drošības vide kopš 2015. gada nav uzlabojusies, turklāt tai klāt nākuši jauni apdraudējumi, īpaši saistībā ar pieaugošajiem hibrīddraudiem, arī kiberdrošības riskiem.
FOTO: Freepik
Atšķirībā no 2015. gada Nacionālās drošības koncepcijas nule izstrādātajā dokumentā apdraudējuma jomas ir aplūkotas detalizētāk, izvērsti atspoguļojot prioritāros virzienus apdraudējuma novēršanai. Jauno Nacionālās drošības koncepciju Saeima apstiprināja 26. septembrī.
Iepriekšējā Nacionālās drošības koncepcija tika izstrādāta un apstiprināta 2015. gadā. Kā norāda Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, jaunajā Nacionālās drošības koncepcijā (turpmāk tekstā – koncepcija) uzsvērts, ka starptautiskā drošības vide kopš 2015. gada nav uzlabojusies, turklāt tai klāt nākuši jauni apdraudējumi, īpaši saistībā ar pieaugošajiem hibrīddraudiem, arī kiberdrošības riskiem.
2019. gada apstiprinātajā koncepcijā skaidrots, ka Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā. Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 27. panta otro daļu Nacionālās drošības koncepciju sagatavo Ministru kabinets (MK), izskata Nacionālās drošības padome un apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava pirmā darbības gada 1. oktobrim.
Valsts apdraudējuma analīzē un koncepcijā tiek aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību. Kā skaidrots koncepcijā, draudi Latvijas nacionālajai drošībai ir saistīti ar:
Papildus koncepcijā norādīts, ka draudus rada arī atsevišķu ārvalstu centieni ar politiskiem, humanitāriem, informatīviem un ekonomiskiem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti.
Tāpat koncepcijā atbilstoši katrai apdraudējuma jomai noteiktas vispārējās prioritātes šo apdraudējumu novēršanai. Proti, valsts pārvaldes institūciju izstrādātajai politikai, plānotajiem un īstenotajiem pasākumiem, kā arī savstarpējai sadarbībai nacionālās drošības jomā ir jābalstās uz koncepcijā noteiktajām prioritātēm. Saskaņā ar tām jaunajā koncepcijā MK izstrādās jaunu Nacionālās drošības plānu, kurā tiks ietverti jau konkrēti valsts apdraudējuma novēršanas pasākumi un līdzekļi.
Jaunajā koncepcijā skaidrots, ka starptautiskās drošības vides izmaiņu un norišu ietekmē Latvijas apdraudējuma līmenis ir sasniedzis tādu sarežģītības pakāpi, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama, jo neaptver visas hibrīddraudu šķautnes. Reaģējot uz starptautiskajiem un nacionālajiem drošības vides izaicinājumiem, Latvijas atbildei jābūt visaptverošai, tai jābalstās iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējā uzticībā un partnerībā.
Turpmākajā tekstā aplūkoti būtiskākie apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas ietverti koncepcijā.
Militārā apdraudējuma novēršana – Latvijas drošības vidi raksturo vairāku militāru un nemilitāru faktoru savstarpējā mijiedarbība. Ārējo drošības risku un apdraudējumu nozīme Latvijas nacionālās drošības kontekstā ir saglabājusies augstā līmenī. Krievijai turpinot uzturēt konfrontāciju ar rietumvalstīm, tās īstenotā agresīvā drošības politika Baltijas reģionā ir uzskatāma par galveno apdraudējuma avotu Latvijas nacionālajai drošībai.
Prioritātes militārā apdraudējuma novēršanai:
Ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršana – darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienesti (specdienesti). Būtiskāko apdraudējumu NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kolektīvajai drošībai, kā arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai un interesēm rada Krievijas specdienesti. Krievijas Bruņotie spēki un militārā infrastruktūra, kas izvietota Eiropas stratēģiskajā virzienā, paredz arī veikt militārajiem mērķiem pieskaņotu izlūkošanu un īstenot speciālos uzdevumus, kas vērsti pret Latviju. Krievijas specdienestu darbība pret Latviju iekļaujas pret rietumvalstīm vērstajā aktivitāšu kopumā.
Prioritātes ārvalstu specdienestu radītā apdraudējuma novēršanai:
Kiberapdraudējuma novēršana – kiberapdraudējums Latvijai ir uzskatāms par būtisku nacionālās drošības apdraudējumu, kas sistemātiski pieaugs, jo interneta tehnoloģiju (IT) nozīme arvien palielinās, tām ir būtiska loma arī valsts pārvaldes, sabiedrības un ekonomikas funkcionēšanā. Valsts un sabiedrības izdzīvotspēja kļūst aizvien vairāk atkarīga no IT. Lai īstenotu valsts pamatfunkcijas, ir nepieciešami risinājumi, kas nodrošina valsts kontroli pār svarīgo IT infrastruktūru.
Prioritātes kiberapdraudējuma novēršanai:
Iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršana – iekšējā drošība ir saistīta ar Latvijas iedzīvotāju drošības sajūtu ikdienā, sociālekonomisko situāciju valstī, tiesiskuma ievērošanu, kā arī valsts robežas drošību. Tā ir atkarīga arī no ārējiem faktoriem, piemēram, starptautiskās drošības vides un atsevišķu valstu īstenotās ārpolitikas. Valsts konstitucionālā iekārta ir daļa no iekšējās drošības jēdziena, kas ir cieši saistīta ar Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām pamatvērtībām: valstisko neatkarību, demokrātiju un teritoriālo integritāti.
Prioritātes iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanai:
Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana – viens no nacionālās drošības sistēmas stūrakmeņiem ir demokrātijas nosargāšana. Demokrātija spēj darboties, ja pilsoņi pieņem lēmumus, balstoties uz informāciju, ko nodrošina mediju plurālisms un daudzveidība. Tas vienlīdz attiecas uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un drukāto presi. Tāpēc Latvijas informatīvo telpu raksturo tādi demokrātijas principi kā preses brīvība un cenzūras aizliegums. Latvijas mediju tirgū pastāv brīvā tirgus un konkurences nosacījumi, kas iedzīvotājiem dod rīcības brīvību izvēlēties sev tīkamu informācijas avotu. Vienlaikus Latvijas un Eiropas drukāto un elektronisko mediju pieejamība nacionālā un reģionālā līmenī ir būtisks informatīvās telpas drošības elements.
Prioritātes informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanai:
Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana – Latvija ar mazu iekšējo tirgu un patēriņu, kā arī atvērtu un uz eksportu orientētu ekonomiku ir pakļauta izmaiņām ārējā vidē. Līdz ar to Latvijas ekonomisko drošību kopumā ietekmē nestabilā ģeopolitiskā situācija. Tas attiecas gan uz lēnāku ekonomiskās izaugsmes tempu eirozonā, arī neskaidrību par Apvienotās Karalistes turpmāko rīcību saistībā ar izstāšanos no ES, gan uz starptautiskajām sankcijām, kā arī naftas cenu svārstībām. Latvijā ir ekonomikas nozares, kas vairāk pakļautas ārējās vides ietekmei un atkarīgas no ģeopolitiskās situācijas, bet vienlaikus ir būtiskas nacionālās drošības kontekstā. Starp tām ir enerģētikas, tranzīta, kā arī finanšu nozare.
Prioritātes ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanai:
Starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršana – starptautiskais terorisms joprojām ir viens no galvenajiem apdraudējumiem Eiropas un arī citu pasaules valstu drošībai. Šobrīd divi nozīmīgākie teroristu grupējumi ir “Daesh” un “Al-Qaeda”, kā arī ar tiem saistītās kaujinieku grupas dažādās pasaules valstīs. “Daesh” un “Al-Qaeda” kaujinieku kontrolē ir teritorijas vairākās pasaules valstīs, kurās notiek bruņotie konflikti (Sīrijā, Irākā, Afganistānā, Pakistānā, Jemenā, Ēģiptē, Lībijā, Nigērijā, Somālijā un Mali). Šajās teritorijās islāmistu teroristi plāno uzbrukumus, sagatavo kaujiniekus, slēpj līderus un veic nelikumīgas darbības finansējuma iegūšanai.
Prioritātes starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršanai:
Plašāku informāciju par jauno koncepciju un tajā iestrādātajiem pamatprincipiem un prioritātēm var meklēt Saeimas paziņojumā “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu” (Nacionālās drošības koncepcija).
“Atšķirībā no 2015. gadā apstiprinātās koncepcijas šajā koncepcijā apdraudējuma jomas ir aplūkotas detalizētāk, izvērsti atspoguļojot prioritāros virzienus apdraudējuma novēršanai,” skaidro M. Kučisnkis. Īpaši tas ir attiecināms uz sadaļām, kas veltītas kibertelpai un informatīvajai telpai.
Kā norāda M. Kučinskis, domājot par mūsu valsts nacionālo drošību, papildus šībrīža konfliktiem un nesaskaņām jābūt gataviem stāties pretī aizvien jauniem apdraudējumiem. Tādējādi Latvijas nacionālās drošības plānošanas dokumentos jāietver ne tikai tradicionālie apdraudējuma veidi, bet arī jāpievērš uzmanība jaunām nākotnes apdraudējuma tendencēm, ar kurām jārēķinās un kuru novēršanai jābūt gataviem jau tagad.
Viens no šādiem globāliem riskiem, kurš pieminēts arī jaunajā nacionālās drošības plānošanas dokumentā, ir klimata pārmaiņu starptautiskā drošības dimensija. “Klimata pārmaiņas jau šobrīd ES valstīm, tostarp Latvijai, ir radījušas sociāli ekonomiskos zaudējumus, taču nākotnē tos papildinās arī jauni drošības izaicinājumi,” tā M. Kučinskis.
