NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
25. septembrī, 2019
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Dienas fakts
TĒMA: Finanses
8
8

Viena un divu centu monētas – smagi gan makam, gan kasierim

FOTO: LB infografika

Jaunākais Latvijas Bankas (LB) “Maksājumu radars” liecina, ka bezskaidrās naudas norēķinu apjoms Latvijā turpina augt, bet vienlaikus pozīcijas saglabā arī skaidrā nauda.

Septembra “Maksājumu radars” rāda, ka:

  • viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 44% un 56% (pēc veikto maksājumu skaita);
  • prognozējot, cik bieži pēc 10 gadiem ikdienas norēķinos tiks izmantota skaidrā nauda, 37% iedzīvotāju paredz, ka tas būs aptuveni tikpat, cik pašlaik, 29% domā, ka mazāk nekā pašlaik, 11% prognozē, ka skaidro naudu pēc 10 gadiem nemaz nelietos, bet 5% uzskata, ka tās īpatsvars tikai kāps;
  • 2019. gada 1. pusgadā veikts 262,1 miljons bezskaidrās naudas maksājumu 92,8 miljardu eiro apjomā;
  • vairāk nekā 60% bezskaidrās naudas maksājumu veikti ar norēķinu kartēm;
  • 2019. gada 1. pusgadā tika veikti 2,6 miljoni zibmaksājumu 477,2 miljonu eiro apmērā;
  • iedzīvotāju viedoklis par 1 centa un 2 centu monētu nākotni dalās: 50% iedzīvotāju uzskata, ka 1 centa un 2 centu monētas atstājamas apgrozībā, bet 41% – ka izņemamas no apgrozības.

“Prognozēs par skaidrās naudas izmantošanu 10 gadu tālā nākotnē respondenti dalās divās grupās ar pretējiem viedokļiem, bet abām būtisks arguments ir tehnoloģiju attīstība.” uzsver SIA “Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis.

Augusta pētījuma dati atklāj – katrs pieaugušais Latvijas iedzīvotājs septiņu dienu laikā veic vidēji 13,7 maksājumus, no tiem vairāk nekā puse tiek veikta bezskaidrā naudā. Turpina strauji augt zibmaksājumu skaits: augustā 28% respondentu apgalvoja, ka ikdienā lieto zibmaksājumus, bet pirms pusgada, 2019. gada februārī, apstiprinošu atbildi sniedza vien 19% aptaujas dalībnieku, ziņo Latvijas Banka.

Vairākās eirozonas valstīs – Somijā, Nīderlandē, Beļģijā, Īrijā – ieviesti pirkumu gala summas noapaļošanas noteikumi, tādējādi samazinot 1 centa un 2 centu monētu skaitu apgrozībā. Tas nenozīmē, ka cenas veikalos tiek paaugstinātas, noapaļojot tās līdz summai, kas dalās ar pieci. Noapaļota tiek cenuzīmē norādītā pirkuma gala summa. Ja summa beidzas ar 1 vai 2, 6 vai 7, tā tiek noapaļota uz leju, ja ar 3 vai 4, vai 8 vai 9 – uz augšu.

Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāju viedoklis par 1 centa un 2 eiro centu monētu nepieciešamību apgrozībā vienmēr ir dalījies un ir pienācis laiks plašākai diskusijai par šo jautājumu, iesaistoties gan patērētājiem, gan tirgotājiem.

Ģ. Jansons: "Latvijā 1 centa un 2 centu monētas ir visvairāk kaltās monētu nominālvērtības. Ko tas nozīmē? Centrālā banka patērē daudz laika, organizējot šo monētu kalšanu, piegādi, uzglabāšanu, apriti un nolietotās un bojātās naudas nomaiņu. Un, līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā tās cilvēkiem padara smagākus makus, bet kasieriem liek vairāk laika pavadīt, skaitot saņemto naudu."

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU