Latvijas Banka aprēķinājusi, ka pērn vidēji dienā notika 1,3 miljoni maksājumu 556,2 miljonu eiro apjomā.
Visbiežāk lietotie klientu bezskaidras naudas maksājumi bija karšu maksājumi, kas sasniedza 63,8% no kopējā bezskaidras naudas maksājumu skaita. Savukārt klientu kredīta pārvedumi veidoja 36% no kopējā bezskaidras naudas maksājumu skaita. Karšu maksājumu apjoms pēdējo gadu laikā ir tikai audzis, piemēram, 2015. gadā tas veidoja 59,4%, bet klientu kredīta pārvedumi – 40,6%.
Lai gan internetā veikto karšu maksājumu skaits pērn auga par 26%, tomēr klātienes karšu maksājumi joprojām veido vairāk nekā 90%.
Lai nodrošinātu iespēju veikt karšu maksājumus, 2018. gada beigās Latvijā bija izdoti 2,2 miljoni maksājumu karšu, t.i., 1,2 kartes uz vienu iedzīvotāju. No tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.
Katru gadu Latvijā aug maksājumu karšu pieņemšanas vietu (POS) skaits. 2015. gadā to bija 30 973, bet pērn – jau 42 712. Savukārt sarūk iedzīvotājiem pieejamo bankomātu skaits. 2015. gadā to bija 1058, bet pērn – 993.
Kopumā Latvijā 2018. gada beigās bija 3,6 miljoni klientu norēķinu kontu jeb 1,9 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju.
Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, tostarp divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. Turpinot maksājumu infrastruktūras attīstību, elektroniskā klīringa sistēmā 2017. gada vasarā tika ieviests ātro maksājumu jeb zibmaksājumu serviss, kas ir nozīmīgs stimuls inovatīvo maksājumu instrumentu attīstībai Latvijā, skaidro Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. 2018. gadā apstrādāti 2,4 miljoni zibmaksājumu 494 miljonu eiro apmērā.
LV portāls jau rakstīja, ka pērnruden zibmaksājumi bija pieejami vairāk nekā 90% komercbanku klientu.
