NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
06. augustā, 2019
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts pārvalde
1
2
1
2

Palielinās valsts finansējumu partijām

Ieviešot valsts atbalstu politiskajām partijām, likumdevējam bija divi galvenie mērķi: nepieciešamība samazināt politisko partiju atkarību no privātajiem ziedotājiem, kā arī padarīt to darbību profesionālāku.

FOTO: Freepik

Tieslietu ministrija sākusi apkopot politisko partiju viedokļus par modeli turpmākai to finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem. Politiķi un eksperti ir vienisprātis – dotācija jāpalielina. Taču domas dalās par dotācijas apmēru un piešķiršanas nosacījumiem.

īsumā
  • Valsts budžeta finansējums samazina partiju atkarību no ziedotājiem un ļauj tām darboties profesionālāk.
  • Latvijas politiskās partijas no valsts budžeta saņem ievērojami mazāk līdzekļu nekā Lietuvā un Igaunijā.
  • Valsts budžeta finansējuma modeļa maiņa notiek saskaņā ar valdības rīcības plānu.
  • Lielāku finansējumu politisko partiju darbības nodrošināšanai atbalsta gan koalīcijas politiķi, gan eksperti.

Apstākļos, kad ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās demokrātiskajās valstīs politiskās partijas vairs nespēj piesaistīt lielu biedru skaitu un zaudē masu organizāciju raksturu, tās kļūst arvien atkarīgākas no ziedojumiem, jo ar biedru naudas ieņēmumiem nevar nodrošināt pilnvērtīgu politiskās organizācijas darbību. Lai mazinātu partiju atkarību no lielajiem sponsoriem, galvenokārt uzņēmējiem, tās noteiktos gadījumos un noteiktā apmērā arī citās valstīs saņem valsts budžeta līdzekļus. Valsts finansējums politisko partiju darbības nodrošināšanai, paredzot to Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, Latvijā tika ieviests 2012. gadā. Patlaban šī finansējuma apmērs vairākkārt atpaliek no līdzekļiem, kurus valsts partijām atvēl Igaunijā un Lietuvā. Valsts finansējuma īpatsvars 13. Saeimā pārstāvētajām partijām to kopējos ienākumos ir aptuveni 20%. Attīstītajās valstīs šis rādītājs vidēji ir 60–80%.

Krišjāņa Kariņa valdības rīcības plānā noteikts: Tieslietu ministrijai (TM) kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) līdz 2020. gada 31. martam jāizstrādā grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, lai palielinātu valsts finansējumu politiskajām partijām līdz Baltijas valstu vidējam līmenim, no kura tas patlaban ievērojami atpaliek. TM 24. jūlijā sarīkoja sanāksmi viedokļu izteikšanai par iespējamām izmaiņām partiju finansēšanas regulējumā ar mērķi panākt konceptuālu vienošanos par nākamo finansēšanas modeli.

Birojam, pētniecībai, komunikācijai

Valsts garantēti piešķir 190 000 eiro gadā katrai partijai, kas pārvarējusi 2% barjeru Saeimas vēlēšanās. Ar šādu priekšlikumu februārī nāca klajā TM vadītā darba grupa, kura izvērtēja politisko organizāciju finansēšanas modeļa maiņu. Papildus partijas saņemtu vismaz divus eiro par katru vēlēšanās iegūto balsi un 10 eiro par katru partijas biedru.

Atzinumā par valsts budžeta finansējuma iespējamo palielinājumu politiskajām organizācijām, kuru sagatavojusi TM vadītā darba grupa, norādīts: “Aptuvens modelējums liecina, ka 2018. gadā politiskai partijai, kurai ir vismaz 500 biedru (lai gan nenoliedzami politiskai partijai var būt dažāds teritoriālās darbības pārklājums, dažādas nozaru prioritātes utt.), varētu būtu nepieciešami aptuveni 190 000 eiro tam, lai nodrošinātu savu pamatdarbību gadā, kad nav vēlēšanu.”

Līdzekļus, kā aplēsusi darba grupa, varētu iedalīt šādās kategorijās:

1) biroja uzturēšanas izdevumi (īre, komunālie maksājumi, kancelejas preces) – aptuveni 40 000 eiro;

2) trīs pilna laika darbinieki – aptuveni 45 000 eiro;

3) darbs ar biedriem (izglītošana, kopīgi pasākumi, semināri) – aptuveni 40 000 eiro;

4) pētniecība un programmas pilnveide – aptuveni 15 000 eiro;

5) komunikācija ar vēlētājiem tajos gados, kad nav vēlēšanu, – aptuveni 50 000 eiro.

Patlaban 2% slieksni pārvarējušās partijas no valsts gadā saņem 0,71 eiro par katru vēlēšanās iegūto balsi. Valsts budžeta finansējumu piešķir uz četriem gadiem un izmaksā, sākot ar nākamo kalendāra gadu pēc Saeimas vēlēšanām.

Valsts budžeta dotācijas palielinājumu partijām, ko paredz TM iecere, atbalsta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš kontrolē politisko organizāciju finanšu atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Papildus birojs vēlas kontrolēt partiju saņemtā finansējuma izlietojumu, kā arī samazināt fiziskām personām atļauto maksimālo ziedojumu limitu partijām. KNAB piedāvā topošajā politisko partiju finansēšanas modelī noteikt: ja partija Saeimas vēlēšanās ir ieguvusi virs 2% balsu, taču zem 5%, tad tā katru gadu no valsts līdzekļiem saņemtu trīs eiro par katru derīgu vēlēšanu zīmi. Ja partija vēlēšanās ieguvusi virs 5% balsu, bet zem 10% – divus eiro. Partijas, kuras ieguvušas vairāk nekā 10% vēlētāju balsu, par katru derīgo vēlēšanu zīmi saņemtu vienu eiro. Abi piedāvātie varianti varētu izmaksāt no 3 līdz 5 miljoniem eiro gadā.

Samazināt pieļaujamo ziedojumu griestus un palielināt kontroli

“Kopumā atbalstām valsts finansējuma palielināšanu partijām, jo disproporcija starp valsts finansējuma daļu un privātajiem ziedojumiem Latvijā joprojām ir liela. Valsts finansējumu vajadzētu pat lielāku, nekā paredzēts abos modeļos, kuru piedāvātais apjoms vienalga atpaliek no Lietuvas un Igaunijas,” atzīst biedrības “Sabiedrība par atklātību – “Delna”” direktore Liene Gātere. Abās kaimiņvalstīs tas attiecīgi ir 5,8 un 5,4 miljoni eiro gadā.

Finansējuma palielinājumam jāietver vairāki nosacījumi – pieļaujamo ziedojumu griestu samazināšana apmēram vidējās mēnešalgas apmērā, kā arī strikti noteikumi, kam valsts piešķirtā finansējuma līdzekļus partija drīkst izlietot, un šo noteikumu kontrole, skaidro “Delnas” vadītāja.

Svarīgākais – samazināt atkarību no lielajiem privātajiem ziedotājiem, skaidro L. Gārete. Samazinot atļauto ziedojumu apmēru, pieaugs partiju vajadzība pēc nelielajiem ziedojumiem, kas savukārt liks partijām vairāk reaģēt uz sabiedrības kā šādu ziedojumu avota interesēm.

Lai gan valsts budžeta līdzekļu palielināšana varētu būt sabiedrībā nepopulārs lēmums, salīdzinoši nelielā summa, ko šim nolūkam nāktos atvēlēt, atmaksātos, skaidro domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka. Proti, līdzekļu apjoms, kas partijām ļautu ne tikai nodrošināt pastāvēšanas minimumu, bet arī kādu daļu veltīt pētniecībai un ekspertīzei, sniegtu iespēju atbrīvoties no lielo sponsoru ietekmes, kā arī pieņemt kvalitatīvākus, sabiedrības interesēm vairāk atbilstošus lēmumus. “Sabiedrība patiesībā samaksā daudz vairāk par nekompetentiem vai korumpētiem lēmumiem, kurus partijas pieņem, atstrādājot no uzņēmējiem saņemto finansējumu,” rezumē I. Kažoka.

Tieslietu ministrija ar konkrētiem jaunā partiju finansēšanas modeļa priekšlikumiem sola iepazīstināt pēc visu viedokļu apkopošanas. Likumprojekta izstrādei līdzi sekos arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš, uzskatot, ka tas sekmēs demokrātijas attīstību Latvijā, atbalsta valsts finansējuma palielināšanu politiskajām partijām vismaz līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim, informē valsts galvas padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU