NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
19. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tieslietas
3
3

Bērni atkārtotus noziegumus izdara biežāk nekā pieaugušie

Pilngadīgo probācijas klientu grupā recidīva rādītāji ir zemāki.

LV portāla infografika

Nepilngadīgo noziedzības cēloņi tiek pētīti jau vairākus gadu desmitus, taču joprojām nav skaidras atbildes, kāpēc bērni un jaunieši izdara noziedzīgus nodarījumus. Bērnu un jauniešu attīstību spēcīgi ietekmē vides, sociālie un bioloģiskie faktori, kā arī negatīva bērnības pieredze, norāda Tieslietu ministrija. Arī pēdējais Valsts probācijas dienesta veiktais recidīva pētījums liecina, ka nepilngadīgas personas biežāk izdara atkārtotus noziedzīgus nodarījumus nekā pilngadību sasniegušās personas.

īsumā
  • Bērni un jaunieši pieņem lēmumus negatīvas bērnības pieredzes, vides, sociālo un bioloģisko faktoru ietekmē, turklāt bez spējas tos mērķtiecīgi izanalizēt.
  • Bērni un jaunieši nevis mazāk zina par potenciālo risku, bet gan piešķir tā sniegtajai atlīdzībai vai ieguvumam citu vērtību.
  • Visbiežāk bērns un jaunietis, kas pārkāpj noteikumus un likumus, pieaugot nekļūst par krimināli sodāmu pieaugušo.
  • Jauniešu vecuma grupa joprojām ir brīdis, kad tiek veikts vislielākais pārkāpumu – arī atkārtoto pārkāpumu – skaits.
  • Nepilngadīgajam jānodrošina tāda vide, kas novērstu antisociālas uzvedības cēloņus, veicinātu nepieciešamo prasmju attīstību un sociāli atbildīgu uzvedību.

Negatīvas bērnības pieredzes, vides, sociālo un bioloģisko faktoru ietekmē bērni un jaunieši pieņem lēmumus bez spējas tos mērķtiecīgi izanalizēt, skaidro Tieslietu ministrija (TM). Savukārt tas nepilngadīgos var novest pie aplamu un riskantu lēmumu pieņemšanas. Bērnu un jauniešu domāšana, smadzeņu funkcijas un pieredze šajā vecuma posmā tikai veidojas. Minēto procesu nobriešana notiek līdz pat 25 gadu vecumam.

“Vienlaikus pieaugušie prasa no bērniem un jauniešiem spēju kontrolēt savu uzvedību un uzņemties atbildību līdzvērtīgi tam, kādu ir spējīgi uzņemties paši ar savām jau nobriedušajām smadzenēm un pilnvērtīgo domāšanas procesu,” turpina TM. Taču lietās, kuras ir saistītas ar nepilngadīgo uzvedības izvēlēm, bērni un jaunieši ir mazāk spējīgi lēmumu pieņēmēji nekā pieaugušie. Viņi vairāk fokusējas uz tagadni un mazāk apsver savas rīcības un izvēles sekas.

Nepilngadīgie riskē biežāk

Būtiska bērnu un jauniešu domāšanas īpatnība ir risku un ieguvumu novērtēšanas process. “Nepilngadīgie riskē daudz biežāk nekā pieaugušie, viņi vairāk fokusējas uz potenciālajiem ieguvumiem, mazāk uz zaudējumiem,” norāda TM. Bērni un jaunieši nevis zina mazāk par potenciālo risku, bet gan piešķir tā sniegtajai atlīdzībai vai ieguvumam citu vērtību. Līdz ar to bērnam un jaunietim ir jāpiedāvā alternatīvas, lai viņš varētu mācīties un izvēlēties citus uzvedības veidus, kas dod iespēju turpmāk dzīvē izvēlēties drošu uzvedību.

“Pieaugušie nevar ignorēt bērnu un jauniešu vecumposma īpatnības: spēju kontrolēt jeb regulēt savas izvēles, garastāvokli un impulsīvo uzvedību,” tā TM. Proti, pieaugušo rīcībai ir jābūt elastīgai un atbilstošai, ņemot vērā bērniem un jauniešiem raksturīgo un straujo garastāvokļa maiņu, ko saista arī ar nepilngadīgo grūtībām kontrolēt sevi. Bērnam un jaunietim, kurš ir jūtīgs pret vienaudžu ietekmi, ir zema spēja novērtēt risku, kā arī grūtības kontrolēt impulsus, kuriem raksturīga asu sajūtu meklēšana un tendence piešķirt lielāku nozīmi īsā laikā iegūstamam labumam. Savukārt minētais ir būtisks cēlonis, kāpēc nepilngadīgie nonāk pie lēmuma iesaistīties kriminālās darbībās.

Izaugot nostiprinās vērtības

Saskaņā ar TM sniegto informāciju pētījumi liecina, ka visbiežāk bērns un jaunietis, kas pārkāpj noteikumus un likumus, pieaugot nekļūst par krimināli sodāmu pieaugušo. Proti, pētījumos tiek secināts, ka vislielāko skaitu noziegumu izdara jaunieši vecumā ap 17–22 gadiem, tomēr ar laiku izdarīto noziegumu skaits sarūk. “Lielākajai daļai jauniešu pieaugot stabilizējas identitāte, viņi atrod darbu, mīlestību un nostiprina dzīvē jaunas vērtības,” skaidro TM.

Pieaugušai personai izvēles un vērtības kā personiskās identitātes elementi ir pārdomātas, kamēr tipisks jaunietis, kas pārkāpj likumu, savas izvēles bieži izdara ārējo faktoru – vides vai dažādu attiecību – ietekmē. Tāpat pētījumu dati liecina, ka zēnus vairāk ietekmē vienaudži, savukārt uz meitenēm lielāku iespaidu atstāj tuvas, intīmas attiecības, mātes atbalsts, vispārīgs sociāls atbalsts vai visa nosauktā neesamība.

Noziedzīgas uzvedības cēloņi

Tieslietu ministrija min šādus galvenos agras noziedzīgas uzvedības riska cēloņus:

  • individuālie faktori – zems intelekta līmenis, zemi sasniegumi skolā, hiperaktivitāte, impulsivitāte un riskēšana, agresija un huligānisms;
  • ģimenes faktori – vecāku nespēja kontrolēt bērna uzvedību, skarba, pretrunīga vai nekonsekventa disciplīna, bērna fiziska iespaidošana, vēsa vecāku attieksme un nolaidība, vecāku konflikti, šķiršanās, vecāku kriminalitāte;
  • sociālekonomiskie faktori – zemi ģimenes ienākumi, liela ģimene;
  • vienaudžu faktori – draugi, kas pārkāpj likumu, noraidījums no vienaudžu puses, zema popularitāte;
  • apkaimes faktori – augsti kriminalitātes rādītāji apkaimē.

“Cieša sakarība starp personas vecumu un noziedzību ir viena no visagrāk empīriski pierādītajām sakarībām kriminoloģijā, kas zinātniskā literatūrā pazīstama kā vecuma un noziedzības līkne (age-crime curve),” stāsta TM. Minēto sakarību jau 1831. gadā pirmais konstatēja un aprakstīja beļģu statistiķis Ādolfs Kitēls (Adolphe Quetelet). Tieši viņš, apkopojot datus par noziegumiem un personu, kas tos veica, kā arī vecumu, konstatēja, ka noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu skaits strauji pieaug pusaudžu vecumā un augstāko punktu vecuma un noziedzības līkne sasniedz 17–22 gadus vecu jauniešu grupā, t. i., šajā vecuma grupā ir lielākais likumpārkāpumus izdarījušo personu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu konkrētajā vecuma grupā.

Jauniešiem, kļūstot vecākiem un nobriestot, vecuma un noziedzības līkne lēnām krītas jeb samazinās noziegumus izdarījušo personu īpatsvars konkrētajā vecuma grupā, skaidro TM. Proti, zemākie noziedzības rādītāji ir senioru vecuma grupā.

“Kopš Ādolfs Kitēls aprakstīja vecuma un noziedzības līkni, pētījumi par sakarību starp personas vecumu un noziedzību ir veikti dažādos laikos un dažādās valstīs, un tajos konstatētais atkal un atkal atklāj līdzīgu vecuma un noziedzības līkni,” skaidro TM. Jauniešu vecuma grupa joprojām ir brīdis, kad tiek veikts vislielākais pārkāpumu – arī atkārtoto pārkāpumu – skaits, un šo līkni pavisam mēs izmainīt nevaram: “Nodrošinot prevenciju un skaidrus atbalsta pasākumus un saprotot, ka sods nav efektīvs līdzeklis bērna un jaunieša uzvedības mainīšanai, varam ietekmēt to, cik daudz bērnu nonāk soda izpildes sistēmā, jo faktori, kas ietekmē uzvedību, ir kompleksi un nav atkarīgi tikai no paša bērna.”

Jo vecāks, jo zemāka recidīva varbūtība

Sakarību starp vecumu un noziedzību parāda arī Valsts probācijas dienesta (VPD) gan 2012. gadā un 2018.–2019. gadā veiktie recidīva pētījumi, gan riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu pētījumi. Kā skaidro TM, tie atklāj sakarību starp vecumu un jauna nozieguma izdarīšanas risku – jo vecāka persona ir notiesāšanas vai atbrīvošanas no ieslodzījuma brīdī, jo zemāka ir varbūtība, ka persona izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu.

Saskaņā ar TM sniegto informāciju pēdējā VPD pētījumā analizēti dati par 2484 (119 personas notiesāšanas brīdī bija nepilngadīgas) VPD klientiem, kas uzsāka izciest sodu sabiedrībā 2016. gadā. No 119 pētījumā iekļautajiem nepilngadīgiem jauns kriminālprocess tika ierosināts:

  • pirmajos sešos mēnešos (recidīvs tika mērīts no brīža, kad persona nonāca probācijas sistēmā) – 36 nepilngadīgajiem (30,3%);
  • pirmajos divpadsmit mēnešos – 51 nepilngadīgajam (42,9%);
  • visā recidīva mērīšanas periodā – 65 nepilngadīgajiem (54,6%).

Pilngadīgo probācijas klientu grupā jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rādītāji bija zemāki, proti, no 2365 pilngadīgajiem probācijas klientiem jauns kriminālprocess tika ierosināts:

  • pirmajos sešos mēnešos – 359 pilngadīgiem probācijas klientiem (15,25%);
  • pirmajos divpadsmit mēnešos – 568 pilngadīgiem probācijas klientiem (24%);
  • visā recidīva mērīšanas periodā – 766 pieaugušajiem (32%);

“Šie pētījuma rezultāti ir svarīgi, plānojot noziedzības kontroles politiku, jo, atzīstot bērnus un jauniešus par prioritāru mērķa grupu un attīstot efektīvu praksi darbam ar bērniem un jauniešiem, iespējams panākt daudz būtiskāku recidīvās noziedzības samazināšanos, nekā novirzot papildu resursus uz gados vecāku notiesāto personu mērķa grupu,” skaidro TM.

Uzreiz pēc soda izciešanas vai tā laikā

Kā norāda TM, nepilngadīgie, kuri izdarījuši noziegumu, nereti to izdara atkārtoti pēc soda izciešanas vai pat tā laikā. Ministrija skaidro, ka nepilngadīgajiem ir nepieciešama individuāla pieeja, kas atbilst nepilngadīgā vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim, ko attiecīgi tradicionālās kriminālās justīcijas principi nevar nodrošināt.

Vienlaikus TM ieskatā nepilngadīgajam jānodrošina tāda vide, kas novērstu antisociālas uzvedības cēloņus, veicinātu nepieciešamo prasmju attīstīšanu un sociāli atbildīgas uzvedības veicināšanu. Nepilngadīgajiem, tāpat kā pieaugušajiem, piemērojamo sodu klāsts ir nepietiekams. “Trūkst tāda soda, kas būtu vērsts uz personas uzvedības un domāšanas maiņu, bet reizē būtu izciešams sabiedrībā, proti, probācijas uzraudzībā kā pamatsods, un ļautu nesagraut bērna sociālās saites ar ģimeni, skolu un draugiem,” skaidro TM. Šobrīd nepilngadīgajiem pamatā piemēro tādu soda veidu kā piespiedu darbs, smagākajos gadījumos – brīvības atņemšana.

LV portāls iepriekš jau rakstīja, ka Saeimas Juridiskajai komisijai nodoti grozījumi Krimināllikumā, kas turpmāk paredz nodrošināt nepilngadīgo interešu aizsardzību, iespēju attīstīties un kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Likumprojektā “Grozījumi Krimināllikumā” ietvertas arī tādas izmaiņas, kas vērstas uz kriminālsodu sistēmas pilnveidošanu kopumā, paredzot probācijas uzraudzību noteikt kā pamatsodu, savukārt piespiedu darbu aizstāt ar sabiedrisko darbu. Plānots, ka izmaiņas Krimināllikumā stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU