Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Labklājības ministrija
Labklājības ministrija sagatavojusi vairākus priekšlikumus asistenta pakalpojuma saņemšanas vienkāršošanai, gan lai mazinātu cilvēkiem ar smagu invaliditāti un viņu atbalsta personām pašreiz apgrūtinošo uzskaiti, gan novērstu nereti neizprotamo pieļaujamo aktivitāšu strikto un nepārkāpjamo dalījumu. Ieviešot jauno sistēmu, būs nepieciešami arī papildu līdzekļi no budžeta.
Asistents sniedz atbalstu personai ar ļoti smagas vai smagas funkcionēšanas ierobežojumiem aktivitātēm ārpus mājas, kad invaliditātes dēļ cilvēks to nevar patstāvīgi. No valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā pašvaldībā var pieprasīt personas ar I vai II grupas invaliditāti, kurām Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem fukcionālajiem traucējumiem.
Iepriekšējos gados ir bijis daudz pārmetumu par asistenta pakalpojuma saņemšanas apgrūtinājumiem, sarežģīto atskaitīšanās sistēmu, ne vienmēr iespējamo iekļaušanos aktivitāšu pieļaujamajās stundu normās, kas, protams, saistīts ar nepieciešamību sekot naudas piešķīruma atbilstošam izlietojumam. Jo asistenta pakalpojums nav domāts kā papildu ienākums (tam paredzētas pensijas un pabalsti), bet gan tam, lai cilvēkam ar invaliditāti būtu iespēja doties ārpus mājas. To valsts apmaksā – noteiktu stundu skaitu nedēļā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 942 nosaka kārtību, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā.
Asistenta pakalpojumu paredzēts mainīt radikāli – Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, izklāstot priekšlikumus asistenta pakalpojuma pašvaldībās pilnveidošanai, uzsvēra Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
LM pie asistenta pakalpojuma pilnveidošanas ir strādājusi kopā ar nevalstiskajām organizācijām un citām iesaistītajām pusēm. Pašreiz ir sagatavoti pieci dažādi risinājumi, lai mainītu situāciju, turpmākajās diskusijās būs jāvienojas par kādu no tiem.
Spēkā esošā asistenta pakalpojuma kārtība paredz, ka vispirms tiek izsniegts VDEĀVK atzinums – personām ar invaliditātes I grupu un redzes traucējumiem, personām ar I un II invaliditātes grupu, kurām ir indikācijas, lai saņemtu transporta pabalstu, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Pašvaldības sociālais dienests, balstoties uz VDEĀVK atzinumu, individuāli vērtē, uz kurieni un cik bieži persona dosies, un tad saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem [Nr. 942 „Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā”] nosaka personai piešķirto asistenta stundu skaitu. Atbilstoši MK noteikumiem nedēļai tiek sadalīti aktivitāšu mērķi un katram mērķim maksimālais asistenta pakalpojuma stundu skaits.
Pašreiz stundu skaits tiek noteikts nedēļai. Katra pašvaldība šo piešķīrumu vērtē pēc saviem ieskatiem, pēc savām profesionālajām zināšanām un prasmēm. Sociālajiem dienestiem nav noteikti vienoti kritēriji. Atbilstoši MK noteikumu kritērijiem sociālais dienests nosaka aktivitāšu mērķus (pasākumus) un maksimālo stundu apjomu katram mērķim. Pašreiz noteikumi paredz, ka persona piešķirtās stundas var izmantot tikai piešķirtajam mērķim. Cilvēks pats nevar mainīt ne mērķus, ne pārsniegt dokumentos nedēļai paredzēto fiksēto stundu skaitu. Ja cilvēkam nav mērķu (pasākumā), ko norādīt, tad šajā pozīcijā pakalpojums nevar tikt piešķirts.
Tāpēc statistikā redzama situācija, ka gandrīz visi cilvēki ar invaliditāti izmanto MK noteikumos atvēlētās stundas brīvajam laikam, sociālajiem pasākumiem un iestāžu apmeklējumiem, bet daudz mazāk ir to, kuri izmanto asistenta pakalpojumu, lai nokļūtu izglītības iestādē, darba vietā, regulāri apmeklētu dienas centru.
Praksē mēdz būt situācijas, ka prevalē VDEĀVK atzinums un sociālajiem dienestiem ir salīdzinoši grūti tikt galā ar individuālo izvērtējumu, atzīst E. Celmiņa.
Pašreiz no visām personām, kurām izsniegts VDEĀVK atzinums, asistenta pakalpojumu saņem no 60 līdz 70%. Tas varētu liecināt gan par to, ka cilvēkam nav aktivitāšu, pasākumu, uz kuriem doties asistenta pavadībā un kur var saņemt apliecinājumu, ka tādā viņš ir bijis, vai arī viņam nav vajadzīgs pārvietošanās atbalsts un viņu šis pakalpojums neinteresē, spriež E. Celmiņa.
LM jau pagājušā gada sākumā kopā ar nevalstiskajām organizācijām vienojusies, ka ir nepieciešams vienots personas izvērtējums, lai noteiktu cilvēka ar invaliditāti vajadzības pēc asistenta atbalsta.
Lai mērķētāk noteiktu atbalsta nepieciešamību, LM kopā ar Samariešu apvienību ir izstrādājusi anketu ar 12 jautājumiem, uz kuriem atbildot atbilstoši punktu summai tiks sniegts vērtējums, vai cilvēkam ar invaliditāti ir nepieciešams liels atbalsts vai ļoti liels atbalsts. Atkarībā no vērtējuma (punktu summas) noteiks mēnesī (ne vairs nedēļā, kā līdz šim) piešķiramo asistenta pakalpojuma stundu skaitu.
Cilvēks ar invaliditāti pats varēs lemt par asistenta nodarbināšanu – kurā dienas laikā asistents nepieciešams, kurām darbībām, cik ilgu laiku un kad – brīvdienās, vairākas dienas pēc kārtas vai katru dienu īsu laiku, vai tikai vienreiz mēnesī.
Asistenta pakalpojumam paredzēts piešķirt konstantu stundu skaitu, kuru cilvēks varēs izmantot pēc saviem ieskatiem. Lielāks stundu skaits tiks piešķirts tiem, kuri strādā, mācās, iesaistās brīvprātīgajā darbā uz līguma pamata, regulāri apmeklē dienas centru vai kuriem nepieciešamas regulāras medicīniskās procedūras, kuras nozīmējis ārsts.
Kopumā jaunā koncepcija paredz mazāku stundu skaitu neregulāriem pasākumiem, jo valsts sniegtā pakalpojuma mērķis ir aktivitāšu atbalstīšana ar noteiktu nolūku.
Protams, arī turpmāk tiks noteikts stundu skaits, par kurām valsts apmaksās asistenta pakalpojumu (maksimālais – 160 stundas mēnesī). Tāpat tiks definēti arī mērķi (pasākumi), nokļūšanai uz kuriem asistenta atbalsts paredzēts:
LM gatavoto izmaiņu izstrādātajos variantos katrai no šīm aktivitātēm ir paredzēts stundu skaits, piemērojamie koeficienti, ir aprēķināts, cik papildu līdzekļu būs nepieciešams. Pašreiz asistenta pakalpojumu nodrošināšanai valsts gadā izdod 15,8 miljonus eiro. Ieviešot jauno kārtību, šī summa pieaugs par vairākiem miljoniem. Paredzēts, ka asistenta pakalpojumu saņems apmēram 10 tūkstoši personu ar invaliditāti (tajā skaitā bērni).
Bērnu iesaiste pasākumos vairs netiks vērtēta, pieņemot, ka jebkurā gadījumā vecāks ir atbildīgs par sava bērna pavadīšanu neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav invaliditāte, skaidro LM pārstāve. Taču, ņemot vērā, ka bērns ar invaliditāti rada papildu rūpes un raizes saskaņot darbu un ģimenes dzīvi, paredzēts piešķirt asistentu no 65 līdz 80 stundām mēnesī.
Anketas jautājumi izveidoti, balstoties uz starptautiskām atziņām. Anketēšanas piedāvājums ir izskatīts un pārbaudīts piecās pašvaldībās. Tās šādu pieeju atzinušas par praksē izmantojamu.
Anketēšanas ieviešana paredz, ka to veic vienu reizi pirms asistenta pakalpojuma piešķiršanas. Asistenta pakalpojumu piešķir uz invaliditātes periodu vai pieciem gadiem, ja invaliditāte noteikta bez atkārtota termiņa noteikšanas. Atkārtotu izvērtēšanu var veikt agrāk nekā šajos termiņos, ja ir mainījusies situācija.
Ieviešot asistenta pakalpojuma saņemšanai vērtējuma anketu, tiek prognozēts, ka pakalpojumu skaits varētu samazināties par apmēram 10 procentiem, taču vienlaikus pieaugs cilvēku skaits, kuri pieprasīs pakalpojumu un to izmantos. Jo vairs nebūs apgrūtinājuma ar darbību un stundu pierādījumu. Tas nozīmē, ka visi, kam pienāksies pakalpojums, to varēs izmantot, norāda E. Celmiņa.
Anketas testēšanas rezultāti pašvaldībās liecina, ka 22% no pašreizējiem pakalpojuma saņēmējiem pakalpojums nepienāktos, taču jāņem vērā, ka pakalpojumu varēs pieprasīt arī tās personas, kuras līdz šim sarežģītās administrēšanas un asistenta zemās atlīdzības dēļ izvēlējās pakalpojumu nepieprasīt, norādīts LM informācijā.
Savukārt bērniem asistenta pakalpojuma piešķiršanai anketēšana nav paredzēta. Kā deputātiem skaidroja E. Celmiņa, pilotprojektā pierādījies, ka bērniem šis novērtējums nav piemērots arī tāpēc, ka bērnu vajadzības tik plašā vecuma diapazonā – no maza līdz 18 gadiem – ir ļoti atšķirīgas. Un tās vienā anketas novērtējumā nav iespējams ietvert. Arī diskusijās ar bērnus invalīdus pārstāvošajām organizācijām ir secināts, ka bērniem pakalpojums piešķirams, ja viņiem tiek noteikta īpašas kopšanas indikācija.
LM prognozē, ka pakalpojumu skaits bērniem pieaugs. Pašreiz no tiem, kam ir izsniegts šāds VDEĀVK atzinums, pakalpojumu saņem tikai aptuveni 35% bērnu. Pēc LM aplēsēm, asistenta pakalpojuma saņēmēju skaits bērnu ar invaliditāti grupā var palielināties apmēram par 40%.
Pašreizējais normatīvais regulējums nosaka pienākumu reizi mēnesī atskaitīties par asistenta pakalpojumiem, par to, kādus pasākumus ārpus mājas cilvēks apmeklējis. Sociālais dienests var pieprasīt citu personu apliecinājumus, ka persona ir bijusi noteiktajā vietā noteiktu stundu skaitu, jo arī tādā veidā tiek apstiprināts, ka ir saņemts asistenta pakalpojums.
Topošās izmaiņas paredz, ka pakalpojuma sniegšana un saņemšana būs jāapliecina tikai pašam pakalpojuma saņēmējam un viņa asistentam.
Jāpiebilst, ka asistenta atlīdzības apmēru ar topošo regulējumu nav paredzēts mainīt. Samaksa asistentam ir noteikta atbilstoši valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei, kopā – ne vairāk par 40 stundām nedēļā vienam asistentam. 2019. gadā stundas tarifa likme vidēji ir 3,23 eiro (bruto).
No asistentiem 72 procenti ir cilvēka ar invaliditāti radinieki.
