NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
12. martā, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Īpašumtiesības
13
13

Diskusijā par dalītā īpašuma izbeigšanu jauni argumenti un priekšlikumi

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana un vienota nekustamā īpašuma izveidošana jau šobrīd ir iespējama, taču, tā kā tajā ir iesaistīts liels personu skaits, dzīvē nerealizējama. Tādēļ ir nepieciešami risinājumi, kā šādās situācijās izbeigt piespiedu dalīto īpašumu. Diskusija par to, kā tiesiski izbeigt dalītā īpašuma pastāvēšanu, ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. 13. Saeima ir pārņēmusi iepriekšējā Saeimā konceptuāli atbalstīto dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas rīkotajā diskusijā par dalītā īpašuma un zemes piespiedu nomas attiecībām plašākā lokā tika apspriesta dalītā īpašuma izbeigšanas problemātika, lai deputātiem būtu pamats lemt, kādu risinājumu izvēlēties.

īsumā
  • Diskusija par to, kā tiesiski izbeigt dalītā īpašuma pastāvēšanu, ilgst vairāk nekā desmit gadus.
  • Dalītā īpašuma problēma, kas lielākoties attiecas uz daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašumiem, skar vairāk nekā 110 000 dzīvokļu īpašnieku.
  • Pašreizējā likumprojektā piedāvātais zemes izpirkuma process dzīvokļu īpašniekiem varētu izmaksāt no 130 līdz 240 miljoniem eiro.
  • Piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir gandrīz 3,7 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu 13. Saeima ir pārņēmusi iepriekšējā sasaukuma daļēji izskatīto likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”. Tas paredz iespēju dzīvojamās mājas īpašniekiem atpirkt mājai funkcionāli nepieciešamo zemi no zemes īpašniekiem, regulē zemes izpirkšanas procesu, paredz valsts un pašvaldības atbalstu administratīvo procedūru kārtošanai.

Pagājušā gada 13. decembrī jaunā Saeima nobalsoja par likumprojekta pārņemšanu. Taču, pirms darbu turpināt, atbildīgā komisija nolēma organizēt plašāku apspriedi, lai rastu vislabākos un neapstrīdamus risinājumus joprojām problemātiskajiem jautājumiem.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs atgādināja, ka diskusija par to, kā tiesiski izbeigt dalītā īpašuma pastāvēšanu, ilgst vairāk nekā desmit gadus. Tā aizsākās laikā, kad būtiski pieauga zemes kadastrālā vērtība un iedzīvotājiem radās grūtības samaksāt nomas maksu par zemi zem mājas.

Dalītā īpašuma problēma, kas lielākoties attiecas uz daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašumiem, skar vairāk nekā 110 000 dzīvokļu īpašnieku.

Pašreizējā likumprojektā piedāvātais zemes izpirkuma process dzīvokļu īpašniekiem varētu izmaksāt no 130 līdz 240 miljoniem eiro.

Tieslietu ministrijas informācija liecina, ka piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir gandrīz 3,7 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām.

Likumprojektā ir definēts: piespiedu dalītā īpašuma ēka ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kura ir patstāvīgs īpašuma objekts, atrodas uz citai personai piederošas zemes un ir privatizēta saskaņā ar likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” vai likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteikto kārtību, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta tās sadale dzīvokļu īpašumos.

Arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina atzina, ka likumdevējs savulaik ir “iebūvējis” konfliktu, pieļaujot atkāpi no Civillikumā noteiktā zemes un ēkas vienotības principa. Kamēr tas bija finansiāli maznozīmīgi, problēma netika cilāta. Līdz ar finansiālā sloga pieaugumu tā kļuva par sociāli akūtu problēmu.

Lai līdzsvarotu zemes un ēku īpašnieku intereses, kā risinājumu likumdevējs izvēlējās piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Šis regulējums ir daudzkārt grozīts Saeimā, ir izvērtēts Satversmes tiesā un trīs reizes atzīts par prettiesisku, kas norāda, ka līdzšinējie mēģinājumi saglabāt dalīto īpašumu un mēģināt to risināt ar piespiedu nomas attiecībām, nav veids, kā efektīvi atrast kopsaucēju starp abiem – ēku un zemes – īpašniekiem. Tāpēc nepieciešams meklēt risinājumus, lai dalīto īpašumu būtu pēc iespējas mazāk, uzsvēra L. Medina.

Dalītā īpašuma izbeigšanas veidus izraugoties, tiek akcentētas vairākas problēmas. Tā kā zemes izpirkuma maksu paredzēts piesaistīt kadastrālajai vērtībai, eksperti norāda uz kadastrālās vērtības noteikšanas neatbilstībām.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa informēja, ka metodika ir jāpilnveido un pašreiz šis darbs notiek.

Tāpat kā iepriekš Saeimas komisijā, arī šajā diskusijā šaubas tika izteiktas par likumprojektā paredzēto mājas kopības lēmuma pieņemšanai vajadzīgo balsu skaitu – 50+1. Tas nozīmē, ka tiem, kas šādam lēmumam nepiekrīt, nevēlas zemi izpirkt, tas būs jādara piespiedu kārtā. Savukārt šim argumentam pretī ir cits – ja mazākums neko nevēlas darīt, lai risinātu dalītā īpašuma problēmu, tas nozīmē, ka tieši mazākums liek šķēršļus tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlas sakārtot tiesiskās attiecības, izbeigt dalītā īpašuma situāciju.

Diskusijā tika prezentēti arī citi dalītā īpašuma izbeigšanas modeļi, tostarp risinājums, ka valsts izpērk zemes īpašumu zem daudzdzīvokļu mājas. Tas būtu izdarāms, kā starpnieku izmantojot finanšu institūciju “Altum”.

Kā uzsvēra diskusijas vadītājs deputāts Viktors Valainis, domu apmaiņā nav paredzēts lemt par viena vai kāda cita modeļa izvēli. Lēmumu pieņems deputāti.

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU