Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Starptautiskā Valūtas fonda veiktā Latvijas maksātnespējas nozares novērtējuma rezultāti ir pozitīvi – līdzšinējais izvēlētais ceļš jomas sakārtošanā ir bijis pareizs. Iepazīstinot plašāku sabiedrību ar ārvalstu ekspertu sagatavotajā ziņojumā iekļautajām rekomendācijām, tieslietu ministrs Jānis Bordāns iezīmēja, kādas varētu būt turpmākās prioritātes maksātnespējas nozares attīstībā.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pētījums ir veikts projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros un ir daļa no visaptveroša Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma, kas ietver starptautisko ekspertu veiktu neatkarīgu Latvijas tiesu sistēmas, maksātnespējas regulējuma un komerctiesību regulējuma analīzi, kā arī rekomendācijas to iespējamai pilnveidei un modernizācijai.
Kopumā SVF novērtējums apliecina, ka pēdējos gados Latvijai ir izdevies sakārtot maksātnespējas regulējumu, lai efektīvāk novērstu nelikumīgās darbības. “Tas nozīmē, ka ir pienācis laiks vairāk uzmanības pievērst maksātnespējas procesa pilnveidei. Mūsu mērķis ir radīt stabilu un tiesisku vidi Latvijas tautsaimniecības attīstībai,” uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Viņaprāt, bizness Latvijā nevar attīstīties, ja nesakārtota tiesiskā vide uzņēmējus attur būt radošiem un uzņemties riskus. “Tad ir tikai viens bizness – valsts pasūtījumi, kuri ir maksimāli droši, bet neveicina attīstību,” secina J. Bordāns. Pēc tieslietu ministra domām, nepieciešams mazināt finanšu grūtību radīto negatīvo stigmu, pilnveidojot maksātnespējas sistēmu tā, lai tā kalpotu kā otrā iespēja gan fiziskām, gan juridiskām personām – uzņēmējiem. Kā prioritātes turpmākajā maksātnespējas sistēmas pilnveidē ministrs izceļ arī tiesiskās aizsardzības procesa kā efektīva un savlaicīga finanšu grūtību risinājuma mehānisma pilnveide, kā arī IT risinājumu attīstība, kas ir neaizstājams rīks caurskatāmības principa iedzīvināšanai maksātnespējas jomā.
“Līdz šim, domājot par to, kā sakārtot maksātnespējas jomu, esam koncentrējušies uz juridiskiem jautājumiem, mazāk analizējot ekonomiskos aspektus,” atzina Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina, kas plašāk pastāstīja par SVF izstrādātajām rekomendācijām maksātnespējas jomas pilnveidei.
SVF veiktajā pētījumā ir izvērtētas maksātnespējas administrēšanas sistēmas pilnveides iespējas, īpaši pievēršoties maksātnespējas administratoru uzraudzībai.
“Kas attiecas uz maksātnespējas administratoru uzraudzību, SVF ir secinājis, ka izvēlētais ceļš, nosakot ļoti stingru maksātnespējas administratoru eksaminācijas, iecelšanas amatā kārtību un stiprinot uzraudzības iestādes kompetenci, ir pareizs. Vienlaikus ir jautājumi, kur joprojām ir nepieciešami uzlabojumi. Tie galvenokārt saistīti ar maksātnespējas procesa izmaksām un maksātnespējas administratora atlīdzību,” atzina L. Medina. Tāpat SVF eksperti iesaka pārskatīt apdrošināšanas jautājumu, kas ir tiešā veidā saistīts ar maksātnespējas administratoru atbildību par iespējamiem zaudējumiem, ko tie ar savām darbībām var radīt parādniekam vai debitoriem.
Uzmanība pievērsta arī atbildīgā administratora izvēlei gadījumos, kad maksātnespējas procedūra jāveic ļoti lielam un sarežģītam uzņēmumam. “SVF rekomendē ieviest papildu kvalifikācijas kritērijus pašreizējai administratoru rindai, lai novērstu situācijas, ka lielu un tautsaimnieciski nozīmīgu uzņēmumu maksātnespējas procedūru veic administrators, kam nav atbilstošas pieredzes,” skaidroja L. Medina.
Kā nākamā SVF ieteiktā prioritāte jāmin nepieciešamība pilnveidot parādu restrukturizācijas jeb tiesiskās aizsardzības procesu. “Lai gan ekspertu vērtējumā Latvijas tiesiskais regulējums atbilst starptautiskajai praksei, tā izmantošana ir ierobežota. Tāpēc ir jāmeklē papildu risinājumi, kā plašāk izmantot tiesiskos mehānismus, kas ļautu uzņēmumam, pārstrukturizējot saistības, turpināt uzsākto darbību, tā izvairoties no maksātnespējas,” norādīja L. Medina.
Tāpat SVF eksperti uzmanību vērš “tukšajiem” maksātnespējas procesiem – gadījumiem, kad maksātnespējas procesā nonāk uzņēmumi, kuriem nav aktīvu. Kā norāda L. Medina, šī nav tikai viena resora ietvaros risināma problēma. Ir ne tikai jādomā, kā novērst iespēju pastāvēt fiktīvām sabiedrībām, bet arī jāmeklē efektīvāki veidi, kā sadarbībā, piemēram, ar Valsts ieņēmumu dienestu savlaicīgi pamanīt un novērst apzināti veicinātus maksātnespējas procesus, tai skaitā plašāk pielietojot Krimināllikumā paredzēto vainīgo personu saukšanu pie atbildības par šādām darbībām.
Maksātnespējas process šobrīd nozīmē to, ka finansiālās grūtībās nonākuša uzņēmuma aktīvi tiek sadalīti un pārdoti pa daļām. Viena no SVF rekomendācijām rosina atsevišķos gadījumos nodrošināt iespēju parādnieka mantu atsavināt kā vienu kopumu, lai nākamais īpašnieks to varētu efektīvāk izmantot, piemēram, uzsākot jaunu uzņēmējdarbību uz iepriekšējā uzņēmuma izveidotās infrastruktūras pamatiem. “Sadalot bankrotējošā uzņēmuma mantu “reizinātājos”, tiek zaudēta tā pievienotā vērtība. Savukārt, pārdodot uzņēmuma aktīvus kā vienu kopumu, tiek ne vien efektīvāk nodrošinātas kreditoru intereses, bet, iespējams, arī veicināta jaunu uzņēmumu izveide,” sprieda J. Bordāns. Cita starpā SVF ir vērsis uzmanību nepieciešamībai apkopot datus, kas ļautu analizēt maksātnespējas ietekmi uz ekonomiku kopumā.
“SVF novērtējuma secinājumi tiks izmantoti kā bāze, gatavojot ziņojumu valdībai par Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam ieviešanu un turpmākajiem soļiem maksātnespējas procesa pilnveidošanai,” informēja L. Medina. Turpmākos nākotnes plānus ietekmēs arī šogad gaidāmās regulējuma izmaiņas Eiropas Savienības ietvaros, kas skars tieši parādu restrukturizācijas jautājumus.
