Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts kontroles uzdevums ir veicināt, lai amatpersonas ar piešķirtajiem līdzekļiem rīkotos tiesiski un tos izlietotu lietderīgi.
LV portāla infografika; Avots Valsts kontrole
Valsts kontroles jaunā pieeja sadarbībai ar tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī revidējamām vienībām darbojas jau gandrīz piecus gadus. Kā liecina Valsts kontroles sniegtie dati, rezultāti ir uzlabojušies. Šobrīd augstākajai audita iestādei valstī ir pilnvaras tikai pārbaudīt, kā ir izlietoti publiskie līdzekļi, bet nav iespēju saukt amatpersonas, kuras pārkāpušas noteikumus, pie atbildības.
Laika periodā no 2014. līdz 2018. gadam Valsts kontrole (VK) tiesībaizsardzības iestādēm ir nosūtījusi 54 ziņojumus par pārkāpumiem, kas, iespējams, ir noziedzīgi nodarījumi. Tostarp pret 36 personām uzsākta kriminālvajāšana un 10 personas ir krimināli sodītas. Ja salīdzina ar laika periodu no 2006. līdz 2013. gadam, tajā pie kriminālatbildības sauca tikai 2 personas. Kā piemērus gadījumiem, kad revīzijās konstatētas būtiskas neatbilstības rīcībā ar finanšu līdzekļiem, VK min tādus objektus kā Dienvidu tilts, Rīgas brīvostas pārvalde, Neatliekamās medicīniskās palīdzas dienests, “Rīgas namu pārvaldnieks”, kā arī “Liepājas metalurgs”.
“Lai gan normatīvie akti paredz, ka publiskas personas finanšu līdzekļus un mantas var izlietot tikai atbilstoši likumā noteiktajam, VK revīzijās daudzos gadījumos konstatē, ka tas gluži tā nenotiek,” skaidro VK Pārkāpumu izvērtēšanas daļas vadītājs Aivars Ērglis. Vienlaikus atbildība par VK konstatētajiem pārkāpumiem joprojām iestājas ļoti retos gadījumos.
Kā stāsta A. Ērglis, VK uzdevums ir veicināt, lai amatpersonas ar piešķirtajiem līdzekļiem rīkotos tiesiski un lietderīgi, un, ņemot vērā, ka revīzijās pārkāpumi mēdz būt būtiski un sabiedrība paudusi neizpratni par personu nesaukšanu pie atbildības pēc VK konstatētajiem faktiem par pārkāpumiem, jauna pieeja bija nepieciešama ne tikai sadarbībai ar tiesībaizsardzības iestādēm, bet arī ar revidējamām vienībām.
Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 15. panta otrajā daļā, kas stājās spēkā jau 2014. gadā, ir viens no jaunās pieejas aspektiem. Proti, ja šā likuma pārkāpumus konstatē VK, veicot revīziju, revidējamai vienībai vai tās augstākai iestādei vai amatpersonai piecu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā VK lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, jāinformē VK par šā panta pirmajā daļā minētajiem personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem. Vienlaikus VK atzīst, ka minētā atbildības izvērtēšana no iestāžu puses ir virspusēja. Kā norāda A. Ērglis, sīkāk par to VK stāstīs šī gada aprīlī.
Tāpēc VK kopā ar Saeimas Publisko izdevumu revīzijas komisiju jau 2015. gadā sagatavoja arī grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt VK pilnvaras ar tiesībām lemt par amatpersonu nelikumīgas rīcības rezultātā publiskajām personām nodarīto zaudējumu piedziņu. 13. Saeima minēto likumprojektu ir pārņēmusi, un tās mājaslapā norādīts, ka priekšlikumi 2. lasījumam Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā jāiesniedz līdz 2019. gada 12. februārim.
Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas virsprokurore Elita Jurkjāne norāda, ka Ģenerālprokuratūra konceptuāli atbalsta grozījumus Valsts kontroles likumā, proti, ieceri paplašināt VK pilnvaras – piešķirt VK tiesības gadījumos, kad amatpersonu rīcībā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, lemt par amatpersonu nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, vēršot pret tām zaudējumu piedziņu.
Jaunā pieeja ietver arī sabiedrības informēšanu, proti, VK:
“VK mājaslapā ir iespējams apskatīties, kādi ziņojumi un kurā gadā ir nosūtīti tiesībaizsardzības un revidējamām iestādēm un kāda ir pārkāpumu izskatīšanas gaita,” stāsta A. Ērglis. Turpinot viņš norāda, ka VK tīmekļvietnē cenšas visu aktuālo informāciju apkopot vienā tabulā, sociālajos tīklos sniegt īsu un konkrētu informāciju, savukārt masu medijiem par katru revīziju sagatavot preses relīzi, nosūtot informāciju par revīzijās konstatēto.
VK ir izveidota atsevišķa struktūrvienība – Pārkāpumu izvērtēšanas daļa. Tās mērķis ir veicināt revīzijās konstatēto tiesību normu pārkāpumu vispusīgu izvērtēšanu un personu saukšanu pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Proti, Pārkāpumu izskatīšanas daļa nodrošina VK sadarbību ar tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, veicinot iespējami pilnīgāku revīziju rezultātu un ar tiem saistīto tiesisko seku izpratni un nodrošinot kontroli pār revīzijās konstatēto pārkāpumu pieļāvušo amatpersonu atbildības izvērtēšanu, kā arī atbilstoši pilnvarojumam pārstāv VK tiesā un citās institūcijās.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa skaidro, ka, izveidojot šo daļu, VK ne tikai ziņo, bet arī seko līdzi notiekošajam, uzkrāj informāciju datubāzē, pārsūdz lēmumus par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, kā arī zina, cik pēc tam ir notiesāto. “Mēs neesam palikuši pie tā, ka tikai paziņojam,” turpina valsts kontroliere.
Pirms jaunās pieejas ieviešanas VK par visiem konstatētajiem pārkāpumiem ziņoja tikai prokuratūrai, rēķinoties, ka tā attiecīgo informāciju nosūtīs kompetentajai iestādei, stāsta A. Ērglis. Tagad ziņošanas kārtība par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem ir mainīta, proti, VK sadala, kādas ziņas un uz kuru iestādi būtu jānosūta. LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka pastāv trīs situācijas, atbilstoši kurām nosakāms adresāts, kam VK ziņo par revīzijā konstatēto pārkāpumu.
Lai arī normatīvajos aktos VK paredzēts pienākums nosūtīt ziņojumu un iestādes informēt par likumpārkāpumiem, VK pie tā vien neapstājas. Papildus augstākā audita iestāde seko līdzi arī ziņojumu izskatīšanas gaitai, kā arī cenšas visādiem veidiem atbalstīt sniegtās informācijas izskatītājus vai izvērtētājus, stāsta A. Ērglis. Proti, VK viņiem sniedz paskaidrojumus, liecības, pēc pieprasījuma izsniedz VK darba dokumentus, kā arī veic papildu aprēķinus.
“Ja neredzam, ka atbildība ir izvērtēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, vēršamies vēlreiz augstākajā institūcijā, parasti ministrijā, ar lūgumu tomēr nopietni izskatīt šos jautājumus un izvērtēt amatpersonas atbildību normatīvo aktu noteiktajā kārtībā,” skaidro A. Ērglis. Viņš norāda, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad disciplinārlieta atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumam par nepareizu rīcību ar budžeta līdzekļiem nav rosināta, jo iestādes ieskatā konstatētie pārkāpumi ir maznozīmīgi.
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš skaidro: “Statistika liecina, ka pēdējos gados arvien vairāk amatpersonu sauc pie kriminālatbildības un krimināllietas nodod tiesai.” Viņš turpina, ka, runājot par iemesliem, kas kavē vai neļauj saukt personas pie kriminālatbildības, jāvērtē katrs konkrēts gadījums atsevišķi. Situācijās, kad kriminālprocesā iegūst pierādījumus amatpersonas vainai un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina, ir pamats lemt par personas kriminālatbildību.
Kā joprojām aktuālu problēmu A. Kalniņš min būtiskā kaitējuma pierādīšanu, it īpaši situācijās, kad jāvērtē, vai darbības veido turpinātu noziedzīgu nodarījumu. Viņš turpina, ka problēmas izmeklēšanā rada arī situācijas, kad valsts institūcijām skatījums uz atsevišķām tiesību normām, tulkojot to piemērošanu, atšķiras no VK viedokļa.
Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins norāda, ka kopš 2013. gada VP kriminālizlūkošanas ietvaros cīņa ar organizēto noziedzību un ekonomisko noziegumu apkarošana ir noteiktas kā prioritātes: “Kopš tā laika katram VK ziņojumam un materiālam pievēršam īpašu uzmanību, individuāli uzskaitām, kontrolējam, kā arī to izskatīšanai virzām profesionālākos Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes un reģionālo pārvalžu kriminālpolicijas daļas izmeklētājus.” VP šāda veida pārkāpumus vērtē no krimināltiesiskā aspekta, proti, ne vienmēr personas izdarīts pārkāpums ir kriminālsodāms.
Vienlaikus A. Grišins skaidro, ka valstī nav ekonomisko noziegumu statistikas, jo Latvijā nav definēts, kas ir ekonomiskais noziegums. Kā piemēru viņš min Krimināllikuma (KL) 179. pantu “Piesavināšanās”, proti, ja nauda piesavināta lielos apmēros, vai tas ir ekonomiskais vai mantiskais noziegums? Vai VK revīzijas ziņojumi un to izmeklēšana attiecināma uz ekonomiskajiem vai koruptīvajiem noziegumiem?
Daudzas personas ikdienā notiesā par ekonomiskajiem noziegumiem gan pēc KL sadaļas par tautsaimniecības noziegumiem, gan pēc sadaļas par mantiskiem noziegumiem (piesavināšana, krāpšana), daļa no tiem ir klasiski ekonomiskie noziegumi, bet juridiski nav definēts, kas tie īsti ir, turpina A. Grišins. Viņš skaidro, ka, piemēram, VP kriminālizlūkošanas ietvaros pati sev iekšējā kārtībā ir definējusi, ko VP uzskata par ekonomisko apdraudējumu dažādu noziegumu izpausmēs.
