NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
30. janvārī, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Ceļu satiksme
1
5
1
5

Jauns ātruma kontroles veids esošā regulējuma ietvaros

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas 29. janvāra sēdē tika spriests par to, kā piemērojama administratīvā un kriminālā atbildība par ceļu satiksmes pārkāpumiem, ieviešot fotoradarus ar vidējā braukšanas ātruma noteikšanas sistēmu konkrētos ceļa posmos.

īsumā
  • Jaunās satiksmes kontroles ierīces ļaus konstatēt braukšanas ātruma pārkāpumu konkrētā ceļa posmā, aprēķinot vidējo braukšanas ātrumu.
  • Analizējot spēkā esošos normatīvos aktus, secināts, ka tos varēs attiecināt arī uz vidējā braukšanas ātruma noteikšanas sistēmām, lai pašreizējais tiesiskais regulējums nebūtu jāmaina.
  • Jaunā ātruma mērīšanas kontroles sistēma neesot jāverificē, jo uzstādītās videokameras neveiks mērījumu, bet tikai nofotografēs automašīnu divās vietās.

Šā gada 1. aprīlī plānots uzsākt pilotprojektu, uz šosejas Tīnūži–Koknese uzstādot jauna veida satiksmes kontroles ierīces. To mērķis – konstatēt atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu konkrētā ceļa posmā, nevis konkrētā punktā.

Paredzēts, ka iekārtas konstatēs transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu – pirmā mērierīce nofotografēs automašīnas numurzīmi un fiksēs šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt otra ierīce posma beigās atkārtoti nofotografēs transportlīdzekli, lai pēc tam, izmantojot atbilstošu metodoloģiju, aprēķinātu, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā, to salīdzinot ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu. Pilotprojekta posms būs septiņus kilometrus garš.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs norādīja, ka ar šāda veida braukšanas ātruma kontroles ieviešanu iecerēts samazināt ceļu satiksmes negadījumu (CSN) un tajos bojā gājušo skaitu.

J. Golubevs: “CSDP sēdē, izskatot šo jautājumu, tika piešķirti līdzekļi no apdrošinātāju iemaksām, kas jānovirza satiksmes drošības uzlabošanai. Vietās, kur uzstādīti stacionārie radari, 2–3 kilometru rādiusā līdz šim būtiski samazinājies bojāgājušo un CSN skaits. Taču negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu, bojāgājušo skaits Latvijā joprojām ir augsts.

Stacionārais radars nomierina satiksmi vienā konkrētā punktā, un cilvēki ir ļoti labi informēti, kur radari atrodas. Taču, neskatoties arī uz to, ir ļoti daudz tādu autovadītāju, kas pārkāpj ātruma ierobežojumus arī šajos punktos, līdz ar to tiek meklēti jauni, Eiropā jau daudzviet sastopami risinājumi, kā uzlabot satiksmes drošību.”

Satiksmes ministrijas pārstāvis norādīja, ka plānotais pilotprojekts, kura mērķis ir mainīt autovadītāju braukšanas paradumus, ir atbalstāms. Tika uzsvērts, ka autobraucēji jau ir pieraduši pie fotoradariem un zina to atrašanās vietas, līdz ar to jaunais risinājums, kura mērķis ir uzlabot satiksmes drošību un mainīt autovadītāju paradumus, ir vērtējams pozitīvi.

Pašreizējais tiesiskais regulējums nebūs jāmaina

Pievēršoties jaunās sistēmas ieviešanas juridiskajiem aspektiem, Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta juriskonsults Sandis Blumbergs norādīja, ka, analizējot spēkā esošos normatīvos aktus, tostarp Ceļu satiksmes likumā iestrādātos pantus par to, kādā veidā pie atbildības saucamas personas par ātruma pārsniegšanu situācijās, kurās tas tiek fiksēts ar foto iekārtām, secināms, ka tos varēs attiecināt arī uz vidējā braukšanas ātruma noteikšanas sistēmām.

Arī Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Natālija Laveniece-Straupmane apstiprināja, ka TM, izvērtējot spēkā esošo regulējumu, konstatējusi gan Ceļu satiksmes likuma, gan Administratīvo pārkāpumu kodeksa pietiekamu elastību, lai šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums nebūtu jāmaina, ieviešot jauno fotoradaru sistēmu. Vienlaikus TM pārstāve norādīja uz rekomendācijām – savlaicīgi informēt sabiedrību un izvērtēt sistēmas verificēšanas procedūras nepieciešamību, nodrošinot, ka sistēmā ir sinhronizēta laika atskaite un korekts attāluma mērījums, mazinot strīdus par tehniskajiem aspektiem.

CSDD valdes loceklis J. Golubevs skaidroja, ka diskusijas par sistēmas verifikāciju jau ir notikušas, taču, kā savā atzinumā apstiprinājusi arī Ekonomikas ministrija, – sistēmai verifikācija nav nepieciešama.

“Šajā gadījumā ātruma mērīšanas kontroles sistēma nav jāverificē, jo uzstādītās videokameras neveiks mērījumu. Verifikācijai ir pakļautas tās iekārtas, kas veic mērījumus. Stacionārais fotoradars veic konkrētu mērījumu konkrētā vietā – mēra transportlīdzekļa ātrumu. Jaunajā sistēmā ir divas kameras, kuras neko nemērīs. Tās tikai nofotografēs automašīnu divos punktos. Savukārt, balstoties uz GPS satelīta informāciju, tiek aprēķināts laiks, kādā ir nobraukts konkrētais attālums,” skaidro J. Golubevs.

Fotoradari uz Tīnūžu – Kokneses šosejas darbu sāks 1. aprīlī un pilotprojektu paredzēts veikt līdz šī gada beigām, savlaicīgi izvērtējot projekta rezultātus. CSDD jau ir veikusi iepirkumu, un šobrīd tiek strādāts pie IT programmu izstrādes. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, šādus fotoradarus paredzēts izvietot arī citos ceļu posmos. Sistēmas ieviešanas un uzturēšanas viena gada pilotprojekta izmaksas plānotas aptuveni 160 000 eiro.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU