NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
25. janvārī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
6
6

Juristu profesionālās kvalitātes eksāmens joprojām raisa jautājumus

FOTO: Freepik

Valdībā atbalstīta precizētā “Valsts vienotā juristu profesionālās kvalitātes eksāmena kārtība”, novēršot nepilnības, kas konstatētas, sākot darbu pie eksāmena ieviešanas. Pamata regulējums nav būtiski mainījies, taču izdarīti vairāki precizējumi, lai kvalifikācijas eksāmenu būtu iespējams ieviest, pilnvērtīgāk sasniedzot izvirzīto mērķi. Mācībspēki juristu profesionālās kvalitātes eksāmena ieviešanu vērtē pozitīvi, tomēr joprojām saglabājas bažas vairākos jautājumos.

īsumā
  • Izmaiņas paredz eksāmena komisijas sastāva un darba kārtības noteikumu, eksāmena organizēšanas un vērtēšanas kārtības papildinājumus.
  • Jaunā pārbaudījumu ieviešanas kārtība saistīta ar izmaiņām tiesību zinātņu studiju programmu plānošanā, organizēšanā un ieviešanā.
  • Vēl nav skaidrs, kādi kritēriji, saturs un prasības būs noteiktas valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena vērtēšanas metodikai, kuru apstiprinās pati komisija.
  • Aktuāls arī jautājums par konfidencialitāti – kā nodrošinās to, lai pirms pārbaudījuma nenoplūstu eksāmena jautājumi un kāzusi.

Pēdējās ieviestās izmaiņas lielākoties saistītas ar eksāmena vērtēšanas komisijas izveidi un darbību, taču ieviesti papildinājumi gandrīz visās Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtības sadaļās.

Būtiskākās izmaiņas:

  • tiks uzturēta elektroniskā vide, kurā notiks kvalifikācijas eksāmens (Tieslietu ministrija deleģē Latvijas Universitātei, noslēdzot deleģēšanas līgumu);
  • vērtēšanas komisijas locekļus varēs iekļaut komisijas sastāvā atkārtoti, kā arī augstskolām jānodrošina tāds komisijas locekļu skaits, kas proporcionāls prognozējamam studējošo skaitam, kuri kārtos kvalifikācijas eksāmenu;
  • komisijas locekļus uz pirmo sēdi sasauks tieslietu ministrs. Līdz brīdim, kamēr komisija ievēlē komisijas priekšsēdētāju un komisijas priekšsēdētāja vietnieku, komisijas sēdi vadīs tieslietu ministra pilnvarota persona;
  • komisijas priekšsēdētājs un tā vietnieks nevarēs būt augstskolas pārstāvis vai juridisko nozari pārstāvošās organizācijas pārstāvis, kurš piedalās studiju programmas īstenošanā augstskolā;
  • studējošie kvalifikācijas eksāmenu kārtos vienlaikus tiešsaistē, izmantojot elektronisko vidi. Piekļuves tiesības elektroniskās vides kvalifikācijas eksāmena sadaļai būs Tieslietu ministrijai, komisijas locekļiem un studējošajiem. Atbilstošu eksāmena norises darba vidi un aprīkojumu nodrošinās augstskolas;
  • augstskolai jāiesniedz informācija par studējošo skaitu, kuri kārtos minēto eksāmenu, trīs mēnešus pirms ziemas un vasaras sesijas sākšanās – iepriekšējā viena mēneša laikā.

Nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu, tiks piešķirta tikai jurista kvalifikācija, jo ar kvalifikācijas eksāmena ieviešanu vienlaikus notiks juriskonsulta studiju programmas likvidācija. Šīs izmaiņas veiktas ar mērķi uzlabot juridiskās izglītības kvalitāti.

Kā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks, to, vai valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens ļaus sasniegt izvirzīto mērķi, vērtēt būtu pāragri. Eksāmena ieviešana varētu sekmēt studējošo motivācijas paaugstināšanos, dziļāku un noturīgāku zināšanu apgūšanu tiesību studiju programmās, ko var vērtēt pozitīvi. Taču tas varētu neattiekties uz pilnīgi visiem studējošajiem.   

A. Vilks: “Skaidru atbildi mēs neiegūsim arī pēc pirmajām valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena kārtošanas reizēm. Juridisko zināšanu un prasmju kvalitātes noteikšanas metodika nevarētu būt saistīta tikai ar pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Vienlaikus jāatzīst – valsts pārvaldes institūcijās nav noteikti kritēriji un izveidota metodika, kura ļautu diagnosticēt juridisko zināšanu un prasmju līmeni. Tas attiecas ne tikai uz augstskolu tiesību zinātņu studiju programmu absolventiem, bet arī uz praktizējošiem juristiem.

RSU Juridiskās fakultātes dekāns gan norāda, ka jaunā pārbaudījumu kārtība saistīta ar pietiekoši lielām izmaiņām tiesību zinātņu studiju programmu plānošanā, organizēšanā un ieviešanā.

“Valsts vienotajā jurista kvalifikācijas eksāmenā iekļautās jomas, kurās tiek pārbaudītas studentu zināšanas un prasmes, nosaka to, ka maģistrantūras studiju programmā pēc būtības ir jāatsakās no specializācijas studiju kursiem un programmā jāiekļauj jauni kursi, piemēram, krimināltiesību un kriminālprocesa aktuālās problēmas, civiltiesību, civilprocesa un komerctiesību aktualitātes, modulis par konstitucionālajām, administratīvajām un administratīvā procesa tiesībām un tā tālāk. Tātad mēs saskaramies ar jaunu pieeju studiju kursu plānošanā, kas kopumā, iespējams, nebūtu vērtējams negatīvi, taču tas visai specifiski ietekmētu augstskolu autonomiju,” atzīst A. Vilks.

Dekāns norāda arī uz joprojām neskaidrajiem jautājumiem – kvantitatīvā komisijas locekļu pārstāvniecība, iespējams, nevarēs nodrošināt tās kvalitatīvo atbilstību (kā prasīts noteikumos – nodrošināt komisijas locekļu skaitu proporcionāli studējošo skaitam). Šis noteikumu punkts neparedz, ka komisijas sastāvā būs atbilstošs jomu pārstāvju skaits, kas varēs vērtēt teorētiskās daļas atbilžu pareizību un kāzusu risinājumu precizitāti.

“Nav arī skaidrs, kādi ir kritēriji, saturs, kādas prasības būs noteiktas valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena vērtēšanas metodikai, kuru apstiprina pati komisija. Tas varētu būt kā riska elements caurskatāmībai un vienveidīgai izpratnei eksāmena jautājumu izstrādes gaitā un eksāmena atbilžu izvērtēšanā,” uzsver RSU Juridiskās fakultātes dekāns A. Vilks.

Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa norāda, ka tas, vai izdosies sasniegt mērķi – celt juridiskās izglītības kvalitāti, atkarīgs no dažādiem faktoriem.

A. Rodiņa: “Pirmkārt, tas atkarīgs no pašām augstskolām. Juridiskā izglītība nenozīmē tikai spēju nokārtot vienoto jurista eksāmenu. Nevajadzētu būt tā, ka augstskolas strādā tikai ar mērķi sagatavot eksāmenam, aizmirstot par juridisko izglītību kopumā. Piemēram, trenē tikai kāzusu risināšanai konkrētās apakšnozarēs vai piedāvā studiju kursus tikai tajās apakšnozarēs, kas nosauktas MK noteikumos. Vienotais jurista eksāmens ir tikai viens no instrumentiem kvalitātes celšanai. Vēl paliek jautājums par studiju programmu kvalitāti kopumā un to īstenošanā iesaistītajiem mācībspēkiem.

Otrkārt, mani visvairāk satrauc divi aspekti, kas tieši attiecas uz vienoto eksāmenu. Viens – saturiskais. Būs nepieciešams atrast balansu eksāmena satura veidošanā. Nevajadzētu būt tā, ka eksāmena jautājumi ir pārāk sarežģīti, un nevajadzētu būt arī pārāk viegliem jautājumiem, lai eksāmens nekļūtu par vienkāršu “ķeksīti”, kas tikai formāli jāpārvar. Otrs – kā nodrošināt konfidencialitāti. Proti, kā nodrošinās to, lai nenoplūstu eksāmena jautājumi/kāzusi dienu pirms eksāmena.”

Vērtējot komisijas izstrādāto darba kārtību, A. Rodiņa norāda, ka pie tās tika strādāts ilgi un, domājams, ir atrasts optimālais risinājums: “Kā tas viss darbosies praksē, šobrīd var iztēloties tikai teorētiski. Domāju, sākotnēji komisijas priekšsēdētājam un arī locekļiem būs ne mazums neskaidrību un jautājumu. Varētu teikt, ka darbs komisijā vismaz pirmajos gados būs izaicinājums ikvienam komisijas loceklim. Priekšrocība šajā gadījumā būs tiem, kuriem ir bijusi pieredze šādu noslēguma eksāmenu rīkošanā.”

Paredzams, ka eksāmens attieksies uz tiem tiesību zinātnes studējošajiem, kas studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā būs sākuši 2019. gada rudens semestrī, tātad tiem, kas eksāmenu kārtos 2021. gadā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU