Klāt pirmais valsts vienotais juristu profesionālās kvalifikācijas eksāmens

Sākumā tika lēsts, ka pirmo valsts vienoto juristu profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk – kvalifikācijas eksāmens) kārtos aptuveni 220 studējušo, kuri studijas profesionālajā maģistra studiju programmā “Tiesību zinātne” uzsāka ar 2019. gada rudens semestri. Jaunākie Tieslietu ministrijas (TM) dati liecina, ka eksāmenu tomēr kārtos aptuveni 140 studentu, jo ne visi studējošie ir izpildījuši savas augstskolas prasības, piemēram, nav aizstāvējuši maģistra darbu vai nav sekmīgi nokārtojuši augstskolas eksāmenus, lai tiktu pielaisti pie kvalifikācijas eksāmena.

Jāpierāda savas zināšanas un prasmes piecās tiesību jomās

Kvalifikācijas eksāmenā tiks pārbaudītas studējošo zināšanas un prasmes piecās tiesību jomās, no kurām katrā būs gan teorētiskā, gan praktiskā daļa:

• 9. jūnijā – krimināltiesībās un kriminālprocesa tiesībās;
• 11. jūnijā – civiltiesībās, civilprocesa tiesībās un komerctiesībās;
• 14. jūnijā – konstitucionālajās tiesībās, administratīvajās tiesības un administratīvā procesa tiesībās;
• 16. jūnijā – starptautiskajās un Eiropas Savienības tiesībās;
• 18. jūnijā – tiesību teorijā, tiesību filozofijā un Latvijas tiesību vēsturē.

Tas nozīmē, ka kopumā kvalifikācijas eksāmens sastāv no desmit daļām (piecām teorētiskajām un piecām praktiskajām daļām). Katras jomas teorētiskajā daļā studentam rakstveidā jāsniedz izvērstas atbildes uz trijiem jautājumiem, bet praktiskajā daļā rakstveidā jārisina viens praktisks uzdevums (kāzuss).

Studējošie kvalifikācijas eksāmenu kārtos vienlaikus tiešsaistē, izmantojot elektronisko vidi, savukārt augstskolai jānodrošina atbilstoša kvalifikācijas eksāmena norises darba vide un aprīkojums.

Diploma iegūšanai vairs nepietiks ar sekmīgu maģistra darba aizstāvēšanu

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 46 “Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība” (turpmāk – eksāmena noteikumi) 2. punktu eksāmens ir profesionālās maģistra studiju programmas sastāvdaļa. Kā skaidro TM Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas juriste Linda Upīte, no Augstskolu likuma 58. panta otrās un ceturtās daļas izriet, ka profesionālās studiju programmas beidzas ar valsts pārbaudījumiem, kura sastāvdaļa var būt maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana un valsts eksāmens.

“Maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana un eksāmena nokārtošana ir prasības, kas studējošajam ir jāizpilda, lai iegūtu valsts atzītu diplomu. Tādējādi profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista profesionālo kvalifikāciju iegūs tikai tie studējošie, kas būs izpildījuši visas studiju programmas prasības,” norāda L. Upīte. Proti, pat ja students būs sekmīgi nokārtojis visus augstskolas eksāmenus un maģistra darbu aizstāvējis izcili, bet nenokārtos juristu profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, valsts atzīts diploms netiks iegūts.

Eksāmena noteikumi paredz, ka kvalifikācijas eksāmena apjoms ir četri kredītpunkti un tas jākārto pēc maģistra darba aizstāvēšanas.

Eksāmena komisija

Atbilstoši eksāmena noteikumiem kvalifikācijas eksāmena vērtēšanas metodiku apstiprina kvalifikācijas eksāmena komisija, kura sastāv no 45 personām – gan akadēmiskās vides pārstāvjiem, gan praktiķiem. Kā norāda TM, eksāmena komisijas sastāvā ietilpst:

• pārstāvji no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Daugavpils Universitātes un Biznesa augstskolas “Turība”;
• četru augsti kvalificētu profesiju pārstāvji – prokurori, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji un zvērināti notāri;
• uzaicināti pārstāvji no apgabaltiesām un starptautiskajām institūcijām.

Kvalifikācijas eksāmena komisija priekšsēdētāja ir Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele. “Latvijas augstskolās studē Latvijas nākamie juristi. Tādēļ viņu kvalifikācijai ir jāatbilst ne tikai šodienas, bet jau nākotnes Latvijas vajadzībām,” pārliecināta ir I. Ziemele.

Eksāmena komisijas uzdevumos ietilpst ne tikai kvalifikācijas eksāmena sagatavošana, bet arī tā vērtēšana.

Eksāmena vērtēšana

Saskaņā ar eksāmena noteikumu 49. punktu kvalifikācijas eksāmena vērtēšana notiek anonīmi elektroniskajā vidē. Kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas atbildes uz jautājumiem un praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) risinājumus vērtēs 10 ballu sistēmā saskaņā ar kvalifikācijas eksāmena vērtējumu aprakstu (skat. eksāmena noteikumu pielikumu) attiecīgās jomas komisijas loceklis.

Eksāmena noteikumu 52. punktā noteikts, ka studējošā kvalifikācijas eksāmena darbu vai tā daļu nevērtēs un kvalifikācijas eksāmenu uzskatīs par nenokārtotu, ja:

• studējošais tajā būs norādījis vārdu, uzvārdu vai citus identificējošus datus;
• tajā būs lasāmi cilvēka cieņu aizskaroši izteikumi;
• elektroniskajā vidē būs izdarīta komisijas locekļa piezīme, ka studējošais izdarījis akadēmiskā godīguma principa pārkāpumu.

Savukārt kvalifikācijas eksāmens tiks uzskatīts par nokārtotu, ja studējošais visās piecās tiesību jomās (gan teorētiskajā, gan praktiskajā daļā) būs saņēmis sekmīgu vērtējumu, proti, vismaz 4 balles.

Eksāmena kārtošana atkārtoti

Eksāmena noteikumu 22. punkts noteic, ka kvalifikācijas eksāmenu TM organizēs divas reizes gadā atbilstoši ziemas un vasaras sesijai augstskolās.

L. Upīte skaidro, ka studējošais, kurš sekmīgi nebūs nokārtojis eksāmenu, varēs to kārtot atkārtoti jau nākamajā augstskolas sesijā, izņemot eksāmena noteikumu 44. punktā noteikto gadījumu, kad studējošais izlaiž nākamo eksāmena kārtošanas reizi, jo ir ticis konstatēts akadēmiskā godīguma principa pārkāpums. Proti, eksāmena noteikumu 43. punkts paredz: ja studējošais kvalifikācijas eksāmena laikā izmanto neatļautus palīglīdzekļus vai citā veidā pārkāpj akadēmiskā godīguma principus, tad kvalifikācijas eksāmens tiek uzskatīts par nenokārtotu.

Tas nozīmē, ka akadēmiskā godīguma principa pārkāpuma gadījumā students eksāmenu varēs kārtot atkārtoti tikai pēc gada, nevis pusgada. Ja students pirmo reizi eksāmenu būs kārtojis augstskolas vasaras sesijā, tad atkārtoti viņš to varēs kārtot tikai nākamajā augstskolas vasaras sesijā, nevis ziemas sesijā.

Kā norāda L. Upīte, vienlaikus eksāmena komisija ir apstiprinājusi eksāmena vērtēšanas metodiku, kura paredz: studējošajam, kurš eksāmenu nebūs nokārtojis, atkārtoti vajadzēs kārtot tikai nenokārtotās eksāmena teorētiskās un praktiskās daļas, ja nav nokārtotas ne vairāk kā divu jomu teorētiskās un/vai praktiskās daļas; visos citos gadījumos kārtojams viss eksāmens.

Atbilstoši L. Upītes sniegtajai informācijai atkārtotas eksāmena kārtošanas skaita ierobežojumi nav noteikti, jo eksāmens ir studiju programmas sastāvdaļa un studējošajam nevar liegt izpildīt studiju prasības, lai iegūtu valsts atzītu diplomu.

Eksāmena nepieciešamība: absolventu visai vājās zināšanas un prasmes

Juridiskās izglītības kvalitāte Latvijā daudzu gadu garumā ir bijusi vairāku diskusiju objekts. L. Upīte kā piemērus min:

• 2012. gada 7. jūnija žurnāla “Jurista Vārds” sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti rīkoto diskusiju “Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība”;
• 2014. gada 11. novembra Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 5. starptautiskās zinātniskās konferences “Juridiskā izglītība un kultūra: pagātnes mācības un nākotnes izaicinājumi” atsevišķo sekciju, kas tika veltīta juridiskās izglītības problēmjautājumu analīzei;
• 2013. gada 5. novembra, 2015. gada 3. marta, 29. septembra, 2017. gada 12. septembra sēdes Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā, kuras darba kārtībā vairākkārt tika iekļauts un vērtēts jautājums par iespējamiem risinājumiem juridiskās izglītības kvalitātes uzlabošanai.

Kā norāda L. Upīte, minētajās diskusijās tika secināts, ka:

• tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi nevis šo programmu kvalitātes paaugstināšanos, bet gan tieši pretēji – kvalitātes kritumu, jo lielai daļai tiesību zinātņu studiju programmu absolventu ir visai vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē;
• katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studējošo teorētiskās zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta profesionālo kvalifikāciju, līdz ar to diplomu saņem gan studējošie, kam augstskola ir noteikusi augstākas prasības diploma ieguvei, gan studējošie, kam šīs prasības ir zemākas;
• jurista profesija ir saistīta gan ar juridiskās palīdzības sniegšanu citām personām to tiesību aizsardzībā, gan ar valstiski svarīgu amatu (piemēram, tiesnešu, prokuroru) ieņemšanu, tāpēc ir svarīgi, lai prasības jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai būtu pietiekami augstas.

“Ievērojot minēto diskusiju apjomu un secinājumus, juridiskās izglītības kvalitātes jautājums nonāca arī valdības darba kārtībā. Proti, Valdības rīcības plānā 2015. gadā tika ietverts rīcības plāna pasākums: lai ieviestu valsts vienoto juristu kvalifikācijas eksāmenu, paaugstinot un vienādojot prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai, likvidēt juriskonsulta profesiju, izstrādāt konceptuālu ziņojumu par valsts vienotā juristu kvalifikācijas eksāmena ieviešanu un normatīvo aktu grozījumus, lai ieviestu minēto eksāmenu,” tā L. Upīte.

UZZIŅAI

Ar biežāk uzdotajiem jautājumiem par valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu var iepazīties TM mājaslapā.