NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
13. novembrī, 2018
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Uzņēmējdarbība
2
2

Eksperte: Strauji jāuzlabo pakalpojuma dizains Latvijā

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Pakalpojuma dizains Latvijā ir pavisam jauns jēdziens, lai gan pasaulē par tā būtisko nozīmi biznesā tiek runāts jau sen. Iespējams, tieši zināšanu trūkuma dēļ Latvijas uzņēmēji savā darbā pārāk orientējas uz peļņu un neiesaista patērētājus pakalpojuma izstrādes procesā. Dizainere un dizaina kritiķe Jeļena Solovjova stāsta, kas būtu jāmaina pašmāju pakalpojumu sniedzējiem savā darbā.

īsumā
  • 21.–22. novembrī Ventspilī norisināsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotais “Magnetic Latvia” biznesa forums “Uzņēmums 2.0 I Dizaina domāšana”.
  • Dizaina domāšana nav tikai metode, bet arī attieksme, ar kādu tiek radīti pakalpojumi.
  • Latvijā reti kurš uzņēmums vai organizācija uzrunā lietotāju, aicina radīt pakalpojumu kopā vai dod testēt prototipus.
  • Tā kā pakalpojuma dizains ir netaustāms un nereti pat neredzams, par tā esamību aizdomājamies reti – un visbiežāk tad, kad pakalpojums nedarbojas, kā nākas.
  • Kvalitatīva pakalpojuma pamatā ir rūpīgs dizaina process, kas sastāv no konteksta izpētes, problēmas definēšanas, prototipēšanas un testēšanas.

Trūkst empātijas

Pakalpojuma izstrādei jābalstās empātijā – domājot par lietotāja pieredzi, kad tas izmanto pakalpojumu. Tieši šo pakalpojuma dizaina priekšnoteikumu dizaina teorētiķe sauc par pašmāju uzņēmumu klupšanas akmeni. “Mēs ļoti daudz domājam par mārketinga niekiem, taču dzīvē lietotājam būs vienalga, kādā krāsā ir kafijas krūzīte, ja tās vāciņš būs par mazu un kafija līs laukā. Lietotāja pieredze būs briesmīga, un uzticība uzņēmumam zudīs,” skaidro Jeļena Solovjova.

Laimīgs lietotājs – labi peļņas rādītāji

Pēc dizaina teorētiķes vērojumiem, gan latviešu uzņēmumiem, gan valsts pārvaldes pārstāvjiem trūkst izpratnes par to, ka dizaina domāšana nav tikai metode, bet arī attieksme, ar kādu tiek radīti pakalpojumi. “Tā vietā, lai tiektos padarīt lietotāja mijiedarbību ar pakalpojumu vienkāršāku un organiskāku, mēs pārāk daudz fokusējamies uz peļņu un termiņiem. Bet, ja lietotājs būs apmierināts, peļņa sekos. Latvijā reti kurš uzņēmums vai organizācija uzrunā lietotāju, aicina radīt pakalpojumu kopā vai dod testēt prototipus. Un nereti uzlabojumi servisā tiek radīti vien formalitātes pēc vai tāpēc, ka tā šobrīd ir nozares jaunākā tendence.”

Pakalpojuma dizains ir joma, kas pakāpeniski ir attīstījusies kopš deviņdesmitajiem gadiem, un sevišķi plaši tās devums tiek izmantots Skandināvijā. Jeļena Solovjova, kas piedalās “Latvijas Dizaina gada balvas” organizēšanā, stāsta, ka situācija Latvijā ir paradoksāla: “Raugoties uz “Latvijas Dizaina gada balvas” rezultātiem, teju puse no konkursa pieteikumiem joprojām ir produktu dizains, lai arī vairāk nekā 70% Latvijas IKP veido dažāda veida pakalpojumi. Tātad jāsāk uzlabot to, ko patiešām pārdodam, proti, pakalpojumus!”

Tā kā pakalpojuma dizains ir netaustāms un nereti pat neredzams, par tā esamību aizdomājamies reti – un visbiežāk tad, kad pakalpojums nedarbojas, kā nākas. Taču, tāpat kā produkta izveidē, arī kvalitatīva pakalpojuma pamatā ir rūpīgs dizaina process, kas sastāv no konteksta izpētes, problēmas definēšanas, prototipēšanas un testēšanas. Tāpat arī pakalpojuma dizainu iespējams vērtēt, balstoties uz tiem pašiem kritērijiem, ko pielietojam, domājot par produktu, grafikas, interjera vai jebkura cita veida dizainu, proti, labs pakalpojums ir funkcionāls, pieejams, ilgtspējīgs un estētisks.

Viss nav tik slikti

Neņemot vērā lietotāju vēlmes un vajadzības, pakalpojuma dizains neizbēgami būs neapmierinošs. Viens no zināmākajiem pašmāju neefektīva dizaina piemēriem, ko min dizaina teorētiķe, ir Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS): “Ar šo sistēmu ir saskāries ikkatrs Latvijas pilsonis, un, domāju, tikai retais no mums, to lietojot, jūtas pietiekami komfortabli. EDS pakalpojuma dizains ir veidots kā neintuitīvs, lietotājam grūti uztverams un nedraudzīgs process. Ceru, ka jau pavisam tuvā nākotnē, aicinot līdzdarboties dizainerus un, protams, pakalpojuma lietotājus, šis serviss piedzīvos uzlabojumus.” Taču dizainere uzsver, ka viss nav tik drūmi un ir arī daudz veiksmīgu pakalpojumu dizaina piemēru Latvijas jaunuzņēmumu rindās.

Uzziņai: biznesa forums “Uzņēmums 2.0 I Dizaina domāšana”

Uzzini, kā praktiski pielietot dizaina domāšanu sava uzņēmuma attīstībā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā “Magnetic Latvia” biznesa forumā “Uzņēmums 2.0 I Dizaina domāšana”, kas 21.–22. novembrī notiks Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti”. Forumā J. Solovjova kopā ar citiem dizaina domāšanas ekspertiem, tostarp profesoru Pīteru Kelliju no Somijas un izaugsmes treneri Polu Hjūzu no Nīderlandes, stāstīs par dizaina domāšanu uzņēmējdarbībā. Dalība forumā ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots. Reģistrācija dalībai forumā ir atvērta līdz 16. novembrim vai kamēr pieejamas brīvas vietas.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU