Par godu šai dienai ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti, kas norāda uz 1919. gada 11. novembri, kad tika izcīnīta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.
Svinīgie pasākumi
Lāčplēša dienas svinības dažādās Latvijas pilsētās sāksies ar piemiņas dievkalpojumu. Rīgā svētku norises sāksies plkst. 9 Doma baznīcā ar ekumēnisko dievkalpojumu, kurā piedalīsies augstākās amatpersonas.
Savukārt plkst. 11 par godu Lāčplēša dienai Rīgā, Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns, ar klusuma brīdi godinot Latvijas karavīrus, kuri atdevuši savas dzīvības par Latvijas brīvību un neatkarību, notiks vainagu nolikšanas ceremonija, kurā piedalīsies Ministru prezidents Māris Kučinskis un citas augstākās amatpersonas.
Bet plkst. 11 Brīvības pieminekļa laukumā sāksies militārā parāde, kurā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu vienības, kā arī Nacionālo bruņoto spēku orķestris, kurš rūpēsies par pasākuma muzikālo fonu.
Parādi, kurā piedalīsies aptuveni 350 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu un ugunsdzēsēju, komandēs Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš. Parādē piedalīsies aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Parādes sākumā, plkst. 13, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, notiks īpaša svinīgā godasardzes maiņa pie Brīvības pieminekļa.
Plkst. 14.15 Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, godinot kritušo karavīru piemiņu, notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija. Te svinīgo solījumu dos jaunie jaunsargi.
Plkst. 15.30 notiks atceres pasākums Sudrabkalniņā – piemiņas vietā 1919. gada novembra kaujās kritušajiem Rīgas 6. kājnieku pulka karavīriem.
Plkst. 16 notiks lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim, kur norisināsies svētbrīdis. Pēc tam gājiens turpināsies no Brīvības pieminekļa līdz Latviešu strēlnieku laukumam. Ap plkst. 20 paredzēta uguns plosta palaišana Daugavā.
Kultūras programma un citas aktivitātes
Lāčplēša dienā no plkst. 12 līdz plkst. 17 pie kultūras pils “Ziemeļblāzma” notiks Nacionālo bruņoto spēku organizētas aktivitātes un būs skatāma militārās tehnikas un ekipējuma izstāde.
Savukārt no plkst. 17 līdz plkst. 21 laukumā pie Pulvertorņa iecerēts koncerts, kurā piedalīsies Zemessardzes orķestris, grupa “Trio Mediante”, grupa “Sigma” un apvienotais Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Dobeles Valsts ģimnāzijas jauniešu koris ar sadziedāšanās programmu “Tik, cik būs uguņu uz katra kalna, tik mēs arī šeit dzīvosim”.
Savukārt novakarē, plkst. 18, uz Rīgas pils fasādes būs skatāms Lāčplēša dienas vēsturiskais stāsts “1919/Latvijas stāsts”. Tūkstošiem cilvēku Daugavmalā, pie Rīgas pils, Lāčplēša dienā noliks svecītes kā piemiņu varonīgajiem karotājiem.
Daži Lāčplēša dienas fakti
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki, zina teikt Aizsardzības ministrija.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – “Par Latviju”. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušajiem latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību – ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas–Krievijas miera līgums. 11. augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.
