NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
24. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Pašvaldības
3
3

Pašvaldības varētu sniegt atbalstu īres namu būvniecībā

LV portāla infografika

Ja būs saņemts Eiropas Komisijas saskaņojums, pašvaldību kapitālsabiedrības varētu aizņemties Valsts kasē un atbalstīt dzīvojamo īres māju celtniecību, atjaunošanu, pārbūvi vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres namu iegādi. Pašvaldības šādu iespēju vērtē pozitīvi.

īsumā
  • Latvijā novērojama ļoti lēna daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda atjaunošanās, gadā tiek uzbūvēti tikai 0,2% no kopējā dzīvokļu skaita.
  • Valsts kasē ilgtermiņā finansējumu līdz 30 gadiem (var fiksēt uz 5/10 gadiem vai visu periodu) ar fiksētu zemu procentu likmi aizņemtos pašvaldības kapitālsabiedrība.
  • Īres dzīvokļi paredzēti trīs iedzīvotāju mērķa grupām – mājsaimniecībām, kuru gada ienākumi nepārsniedz 34 000 eiro, ģimenēm ar bērniem un kvalificētiem un pašvaldībām vajadzīgiem speciālistiem.

Valdība uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) sagatavot noteikumus, kas regulētu atbalsta sniegšanu īres namu būvniecībai reģionos. EM sagatavoto ziņojumu par šo jautājumu 2. oktobra sēdē Ministru kabinetā (MK) skatīja aiz slēgtām durvīm.

Strādājot darba grupā, EM konstatēja, ka neviens likums MK nav devis attiecīgu deleģējumu, tāpēc ministrija ierosināja likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” papildināt ar jaunu pantu. Šis ierosinājums MK 16. oktobra sēdē arī tika atbalstīts, Saeimai vērtēšanai nododot šādu 27.3 panta redakciju: “Valsts vai pašvaldība var sniegt atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei ar mērķi novērst tirgu nepilnību dzīvojamo īres māju pieejamības nodrošināšanā mājsaimniecībām. Atbalsta sniegšanas veidu, kārtību, nosacījumus, grupas, kurām sniedzams atbalsts, kā arī piemērojamo komercdarbības atbalsta regulējumu nosaka Ministru kabinets.”

Dzīvojamais fonds – novecojis

Šī brīža dzīvojamais fonds ir būtiski novecojis, kas palielina uzturēšanas izmaksas un, nepalielinoties mājsaimniecību ienākumiem, attālina tā atjaunošanās perspektīvas, norādīts likumprojekta “Grozījumi likumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” anotācijā. Līdz 1941. gadam Latvijā uzbūvēti 45% no visām daudzdzīvokļu ēkām, savukārt no 1961. līdz 1992. gadam – 53% no dzīvojamā fonda. Kopš 1993. gada no jauna uzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 2%. Latvijā novērojama ļoti lēna daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda atjaunošanās, gadā tiek uzbūvēti tikai 0,2% no kopējā dzīvokļu skaita.

LV portāls jau vairākkārt rakstījis, ka dzīvojamo telpu trūkums reģionos ir izvērties par problēmu, brīvais tirgus nespēj nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu mājokļu pieejamībā, neveidojas jauns īres tirgus, jo komersantiem šis bizness nav rentabls.

Pagājušā gada nogalē, diskutējot par mājokļa pieejamību divās Saeimas komisijās, deputāti vienojās, ka konkrēti priekšlikumi valsts atbalsta programmai varētu tapt līdz pavasarim.

Atbalsta nosacījumi

16. oktobrī EM Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš valdības sēdē prezentēja atbalsta noteikumu projektu. Lai tas tiktu pieņemts, vajadzīgas izmaiņas likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kā arī šis valsts atbalsts ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK).

Pēc J. Salmiņa teiktā, Valsts kasē (VK) ilgtermiņā finansējumu līdz 30 gadiem (var fiksēt uz 5/10 gadiem vai visu periodu) ar fiksētu zemu procentu likmi aizņemtos pašvaldības kapitālsabiedrība, tā kļūtu par īres mājas īpašnieku un izīrētu dzīvokļus cilvēkiem, kuriem būtu interese doties strādāt uz reģioniem. Sniedzot šādu atbalstu, tiek ievēroti divi principi: finansējumam nav ietekmes uz budžeta deficītu, kā arī tas nav grants, bet vairāk uz tirgus mehānismiem balstīts aizņēmums.

Trīs mērķa grupas

MK noteikumu projekts paredz, ka būs trīs atbalsta mērķa grupas. Viena no tām ir mājsaimniecības, kuru gada ienākumi nepārsniedz 34 000 eiro. “Ģimenes, kas ir pietiekami turīgas un dzīvokli var iegādāties par tirgus cenu, nevarēs pretendēt uz atbalstu šajā programmā,” tā EM pārstāvis. “Noteiktā summa 34 000 eiro nozīmē: ja ir ģimene ar diviem bērniem un abiem vecākiem, kas strādā, tad neto ieņēmumi katram no vecākiem ir 1400 eiro mēnesī. Tā ir labi apmaksāta darbavieta.”

Otrā mērķa grupa būs kvalificēti nozaru speciālisti, kuru pašvaldībām trūkst, kā arī pašvaldību funkciju nodrošināšanai nepieciešamie speciālisti – ārsti, pedagogi u. c.

J. Salmiņš minēja piemēru Pierīgas pašvaldībā, kur aug iedzīvotāju skaits, ceļ bērnudārzus un papildu korpusus skolām, ir nepieciešami jauni pedagogi, kas nāk no reģioniem, bet vietējā vara saskaras ar to, ka trūkst īres dzīvokļu.

Trešā mērķa grupa ir ģimenes ar bērniem. Pašlaik MK noteikumu projekts pieļauj, ka 10% no dzīvokļiem varēs izīrēt arī citām iedzīvotāju grupām.

Katra pašvaldība varētu brīvi izvēlēties, cik liels ir īres nama projekts, izvērtējot reālās vajadzības. Taču MK noteikumos paredzēts noteikt gada limitu – 150 dzīvokļi republikas nozīmes pilsētās, bet 100 – novados.

Kā atbalsta shēma varētu darboties

Programma paredz trīs atbalsta shēmas variantus. Pašvaldības kapitālsabiedrība aizņemas naudu VK, izsludina konkursu, notiek ēkas būvniecība, pēc tam iepirkuma apmaksa un dzīvokļi tiek izīrēti.

Taču EM par labāku uzskata modeli, kurā būtu daudz aktīvāka tirgus iesaiste un pašvaldības loma – minimāla. “Piemēram, noslēgts priekšlīgums un pašvaldība zina, ka VK varēs saņemt finansējumu, kad projekts tiks pabeigts, piemēram, pēc 1,5 gadiem. Privātie būvnieki būvē jaunu vai renovē pašreizējo ēku. Nodoto atslēgu princips darbojas tad, kad ēka ir nodota ekspluatācijā,” klāstīja J. Salmiņš.

Vai šos dzīvokļus varēs pārdot

“Ejot uz VK pēc nosacīti lētās naudas, šie dzīvokļi ir paredzēti tikai īrei,” uzsvēra J. Salmiņš. Bet viņš pieļāva situāciju, ka, piemēram, VK var finansēt ēkas trīs stāvu celtniecību, bet pārējie trīs stāvi tiktu celti par tirgus likmēm. Šie dzīvokļi būtu brīvi nododami gan komercplatībām, gan pārdošanai, gan, ja pašvaldība vēlas, īres tirgum.

Diskutējot ar nozari un aptaujājot reģionus, MK noteikumos varētu noteikt, ka viena kvadrātmetra izmaksas nedrīkst pārsniegt 1300 eiro. Reizi gadā EM šo skaitli varētu pārskatīt, zinot, ka būvniecības izmaksas aug. No celtniekiem par šādu samaksu prasītu konkrētus kvalitātes kritērijus, piemēram, energoefektivitāti, divcauruļu apkures un siltumapgādes sistēmu, virtuve būtu aprīkota ar virtuves iekārtu vai sadzīves tehniku, mājai būtu autostāvvieta u. c. Jaunai ēkai būtu A klases, bet renovētai – B klases prasības.

Pašvaldībām īres nami būtu jāizvieto maksimāli tuvu jau izveidotai infrastruktūrai, lai jaunu ēku būvniecība neradītu nepieciešamību pēc papildu investīcijām, piemēram, ūdensvada vai kanalizācijas tīkla izbūvei attālākās teritorijās.

Aizpildījums – vismaz 80%

Jautājums par dzīvokļu tālāku izīrēšanu būtu pašvaldības kompetencē. Taču MK noteikumu regulējumā tiktu noteikts, ka ēkas aizpildījumam jābūt vismaz 80%. Tas būtu viens no kritērijiem, kas tiktu vērtēts, ja kāda pašvaldība vēlētos celt otru īres namu.

Īres līgumus drīkstēs slēgt uz pieciem gadiem. Dzīvokļus nedrīkstēs nodot apakšīrei vai pārdot, ēku nevarēs ieķīlāt.

Pēc pašreizējām tirgus aplēsēm, vienu kvadrātmetru varētu izīrēt par 4,5–5 eiro, bet pašvaldības šo cenu drīkstēs subsidēt un noteikt zemāku, piemēram, 2,5–3 eiro par kvadrātmetru.

Teritoriālais griezums

Atbalsts īres māju būvniecībai pienāktos visās Latvijas pašvaldībās, izņemot Rīgu un Jūrmalu, jo šajās vietās jaunas mājas tiek celtas pēc tirgus principiem.

Kāpēc atbalsts tiks arī Pierīgas pašvaldībām? J. Salmiņš kā piemēru minēja Ādažus, kur būvē divas jaunas rūpnīcas, būs nepieciešams pietiekami liels skaits darbaspēka, bet pašvaldība ir informējusi, ka brīvu īres mājokļu tās teritorijā nav.

Atbalsta izsniegšanu pašvaldībām vērtētu EM. Lai to saņemtu, no pašvaldības prasītu pilnvērtīgu informāciju: kāds ir īres tirgus, dzīvojamā fonda stāvoklis, ilgtermiņa attīstības stratēģija un redzējums. “Ja pašvaldībā ilgstoši samazinās iedzīvotāju skaits un krītas ekonomiskā aktivitāte, diezin vai būtu pamatota īres māju būvniecība,” norādīja J. Salmiņš.

Pašvaldības noskaņotas pozitīvi

Viena no pašvaldībām, kura pati nesen uzcēlusi divus jaunus daudzdzīvokļu īres namus, ir Valmiera. Pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Valmieras Namsaimnieks” ir realizējusi divus īres daudzdzīvokļu namu būvniecības projektus ar 150 dzīvokļiem, no kuriem izīrēšanai vairs atlikuši tikai desmit, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par jaunu īres namu ar aptuveni 300 dzīvokļiem būvniecību.

“Jaunu īres daudzdzīvokļu namu būvniecība ir nepieciešamība, jo Valmierā ir attīstīta uzņēmējdarbība – ir darba piedāvājumi, savukārt tirgū pieejamu īres dzīvokļu ir maz,” skaidroja Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece. “Valsts atbalsts šādu projektu īstenošanai ir nepieciešams, lai nodrošinātu mājokļu pieejamību reģionos atbilstoši mājsaimniecību pirktspējai un nodrošinātu tirgus situācijai atbilstošu īres maksu. Valmieras pilsētas pašvaldība šādu valdības lēmumu vērtē pozitīvi, jo ir priekšlikums un risinājums, kā varam turpināt šo mājokļu pieejamības nodrošināšanas politiku Valmierā, kas devusi ieguvumus gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, gan Valmieras un reģiona attīstībai kopumā.”

Kā norāda Ķekavas novada pašvaldības Īpašuma daļas speciālisti, ja līdzekļus varētu aizņemties Valsts kasē, nākotnē Ķekavas novada pašvaldību īres namu celtniecība noteikti varētu interesēt. “Protams, šādas darbības būtu jāparedz Ķekavas novada attīstības programmā un jāaprēķina konkrēta investīciju projekta izmaksas,” norāda Ķekavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Barkāne.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU