NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
22. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Politika
3
4
3
4

Vēlētāju aktivitāte krītas. Pētījumā cenšas noskaidrot, kādi tam ir iemesli

LV portāla infografika; Avots: Centrālā vēlēšanu komisija

Lai pamatotāk atbildētu uz jautājumu, kāpēc vēlētāju aktivitāte ar katrām Saeimas vēlēšanām samazinās, noderīgi būtu dati par to, tieši kādas sabiedrības grupas neizmanto savas pilsoņa tiesības. Tomēr šāda informācija netiek apkopota. Lai saprastu iemeslus, kāpēc vēlētāji piedalījās vai nepiedalījās Saeimas vēlēšanās, pirmo reizi tiek veikta apjomīga pēcvēlēšanu aptauja.

īsumā
  • Ar katru gadu aktivitāte Saeimas vēlēšanās nu jau vairāk nekā 20 gadu garumā samazinās.
  • Informācija par to, tieši kādas sabiedrības grupas nepiedalās vēlēšanās, nav pieejama.
  • Tajā brīdī, kad vēlētāju skaits kļūs mazāks par pusi, tas būs liels izaicinājums visai demokrātiskajai sistēmai.
  • Pirmo reizi tiek veikta apjomīga pēcvēlēšanu aptauja, kurā mēģinās uzzināt arī to cilvēku motivāciju, kuri neatnāca uz vēlēšanām.
  • Valsts kanceleja iesaistās sabiedrības līdzdalības veicināšanā, kā arī regulāri analizē līdzdalības kvalitāti.

Pirmajās atjaunotās valsts 5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā vēlētāju līdzdalība sasniedza 88,4%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Ar katru gadu vēlētāju aktivitāte jau vairāk nekā 20 gadu garumā samazinās. Izņēmums bija tikai 10. Saeimas vēlēšanas 2010. gadā, kad aktivitāte, salīdzinot ar 2006. gadu, pieauga par 2,1%.

Šogad 6. oktobrī vēlēt devās vien 54,60% balsstiesīgo, kas ir viszemākā aktivitāte 25 gadu laikā. 13. Saeimas vēlēšanās bija 1 548 100 balsstiesīgo vēlētāju, kas ir nedaudz – par 4000 – mazāk nekā pirms četriem gadiem.

Jāpaļaujas uz aptaujām

Informācija par to, tieši kādas sabiedrības grupas nepiedalās vēlēšanās, nav pieejama.

“Balsotāju saraksti ir papīra formātā, un Saeimas vēlēšanu likums neparedz apkopot šādu statistiku. Līdz ar to šāda pētījuma veikšanai arī netiek piešķirts finansējums,” skaidro CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa. “Ir pieejami socioloģisko pētījumu dati, kur arī vaicājam, vai vēlētāji plāno, neplāno piedalīties vēlēšanās. Atbildes uz šo jautājumu pieejamas arī vecuma grupās. Tiek veiktas arī aptaujas pēc vēlēšanām. Tas, cik bieži tās īstenojam, ir saistīts ar pieejamo finansējumu. Protams, ideālā variantā – pirms un pēc vēlēšanām. Šobrīd pēdējā aktuālā aptauja ir no šā gada jūlija. Veicam arī aptaujas pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.”

Pirmoreiz veiks plašu pētījumu

“Tajā brīdī, kad vēlētāju skaits kļūs mazāks par pusi, tas būs liels izaicinājums visai demokrātiskajai sistēmai, kurai ir premisa, ka vēlētāji ir tie, kas visu nosaka. Līdz ar to tā ir problēma,” vērtē Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs. “Cits jautājums ir spēja saprast, kas īsti notiek, jo datu īsti nav. Līdz ar to viss, kas izskan publiskajā telpā, ir kā minējums – vieni eksperti domā, ka cilvēki ir noguruši no politikas, ka viņiem ir apātija vai vēl kaut kas. Šie pieņēmumi būtu kaut kādā veidā jāpārbauda.”

Arī biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” (“Providus”) direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka uzsver, ka, lai atbildētu uz jautājumu, kā apturēt vēlētāju līdzdalības mazināšanos, vispirms ir jāsaprot, kāpēc tā notiek. “Nevaru dot nekādu recepti, jo nezinu vēlētāju zemās aktivitātes iemeslus. Vai no demogrāfiskajām grupām vēlēt vairāk ir aizgājuši latvieši vai krievi? Kāpēc aktivitāte bija vai nebija reģionos? Vai nav bijusi spēcīga konkurence? Rīgā bija spēcīgi saraksti, bet nebija vēlētāju aktivitātes.”

Iespējams, Latvijā ir zināmas problēmas ar pilsonisko izglītību, proti, kā cilvēki saprot, kā funkcionē valsts, kā darbojas ministrijas, ierēdņi u. tml.

Lai saprastu iemeslus, kāpēc vēlētāji piedalījās vai nepiedalījās Saeimas vēlēšanās, “Providus” kopā ar Baltijas Mediju izcilības centru un socioloģisko pētījumu centru “SKDS” pirmoreiz veiks apjomīgu pēcvēlēšanu aptauju, kurā mēģinās uzzināt arī to cilvēku motivāciju, kuri neatnāca uz vēlēšanām. Pētījumā mēģinās noskaidrot, kurā brīdī viņi izlēma nebalsot un kas ir galvenais iemesls, centīsies izpētīt, no kurienes viņi smeļas informāciju, saprast, vai piedalījās vēlēšanās pirms četriem gadiem, vai tie ir pastāvīgie nevēlētāji, notiks izpēte pa demogrāfiskajām grupām utt.

Aptaujas rezultāti gaidāmi pēc mēneša, sola I. Kažoka.

Publiskajā telpā – tikai minējumi

“Redzam, ka 45% vēlētāju ir kaut kur pazuduši, nav atnākuši vēlēt. Vajadzētu saprast, kur viņi ir, ko viņi domā, kas ir galvenie iemesli, kāpēc nav gājuši vēlēt,” spriež J. Buholcs.

“Pieļauju, ka vēlētāju profila datu analīze parādītu konkrētas identificējamas problēmas. Piemēram, iespējams, Latvijā ir zināmas problēmas ar pilsonisko izglītību, proti, kā cilvēki saprot, kā funkcionē valsts, kā darbojas ministrijas, ierēdņi u. tml. No tā izriet viegli pārdodamais priekšstats, ka Latvijā ir uzblīdis valsts pārvaldes aparāts, ka ir pilns ar ierēdņiem, visi jāatlaiž. Lielā mērā šis uzskats jau veidojas no tā, ka cilvēki īsti nezina, ar ko ierēdņi nodarbojas un kādas būs sekas, ja atlaidīs pusi no valsts pārvaldē strādājošajiem,” skaidro komunikācijas eksperts.

J. Buholcs: “Ja būtu lielāka izpratne par šiem jautājumiem, varbūt mainītos viņu attieksme. Līdzīgi varētu būt arī ar vēlēšanām. Iespējams, ir cilvēki, kuri neuzticas visai vēlēšanu sistēmai, vai nav ticības, pārliecības, ka viņu balss ko ietekmē, kas ir aplami. Ja spējam identificēt aplamus priekšstatus, tad droši vien var mēģināt par to runāt vismaz ar daļu sabiedrības.”

 “Tas, ka ir tik maz vēlētāju, ir pamatīga problēma. Jāizmanto visas iespējas, lai mēģinātu kaut ko darīt,” viņš piebilst.

Kā apturēt vēlētāju lejupslīdi?

Uz jautājumu, vai būtu vajadzīgs kāds stratēģiskās komunikācijas plāns, lai veicinātu vēlētāju aktivitāti un apturētu līdzdalības lejupslīdi, Valsts kancelejas (VK) Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova atbildēja: “VK iesaistās sabiedrības līdzdalības stiprināšanā, skaidrojot līdzdarbošanās iespējas gan tiesību aktu un politikas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, gan arī citos formātos, piemēram, organizē dažādus pasākumus, vadot ekskursijas valdības namā, veidojot informatīvus un izglītojošus materiālus par demokrātiskas valsts vērtībām, par sabiedrības līdzdalības iespējām. VK arī regulāri analizē sabiedrības līdzdalības kvalitāti – ir noslēgusies iedzīvotāju un valsts pārvaldē nodarbināto aptauja par līdzdalības iespējām valsts un pašvaldību institūciju darbā. Pašlaik notiek rezultātu apkopošana un analīze.”

VK direktors arī vada nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta​ sadarbības memoranda īstenošanas padomi (kopā ar NVO pārstāvi), kuras mērķis ir sekmēt efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un stadijās valsts pārvaldē, tādējādi veicinot demokrātiskas valsts pamatelementa – pilsoniskas sabiedrības – attīstību. “Šie jautājumi, tajā skaitā vēlētāju zemā aktivitāte, vairāk skar sabiedrības kopējo gatavību un vēlmi iesaistīties valstij nozīmīgos procesos, interesēties par valsts pārvaldi, arī valsts un pašvaldību institūciju spēju radīt saprotamas sabiedrības līdzdalības un līdzdarbošanās formas,” uzsver I. Pavlova. “Līdz ar to vienkāršas atbildes šobrīd nav, jautājums ir daudzšķautņains, un arī risinājumi jādomā tam piemēroti.”

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU