Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Pāreja uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu guvusi parlamenta atbalstu. Saeima 20. septembrī trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai.
“Saeimas lēmums ir pilnībā nostiprinājis izglītības attīstības virzienu, mērķi sniegt katram skolēnam labākās izglītības iespējas un ieviest jaunu, kompetencēs balstītu izglītības saturu. “Skola 2030” nodrošinās 21. gadsimta cienīgu kvalitatīvu izglītību, kas ļaus mūsu bērniem attīstīt Latviju kā plaukstošu un drošu valsti,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. “Pirmo reizi kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas ir izdevies noteikt konkrētu sasniedzamo rezultātu – izglītības kvalitāti, kura skolai ir jāsniedz saviem skolēniem. Panāktie likumu grozījumi apliecina, ka valsts izaugsmes un sabiedrības labklājības pamats ir labas izglītības iespējas nodrošināšana ikvienam.”
Pilnveidotais pirmsskolas izglītības saturs stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī. Savukārt jaunā mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020. gada 1. septembrī 1., 4., 7. un 10. klasē, 2021. gada 1. septembrī – 2., 5., 8. un 11. klasē, bet 2022. gada 1. septembrī – 3., 6., 9. un 12. klasē.
“Pirmo reizi mācību saturs tiek pārskatīts kopumā, vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos, sākot no pusotra gada vecuma pirmsskolā līdz 12. klasei,” akcentē Izglītības un zinātnes ministrija. “Pilnveidotais mācību saturs un mācīšanās pieeja ļaus samazināt mācību satura sadrumstalotību, galveno uzmanību veltot dziļas izpratnes veidošanai un prasmju attīstībai. Tāpat jaunā mācību satura pieeja lielāku lomu piešķirs bērnu un jauniešu personības attīstībai, rakstura ieradumu, attieksmju un vērtību veidošanai.”
Grozījumi Izglītības likumā precizē arī izglītības ieguves formas, nosakot izglītības iestādei tiesības īstenot programmu apguvi klātienē, neklātienē un tālmācībā. Pirmsskolas izglītības programmas varēs īstenot tikai klātienē, informē Saeimas Preses dienests.
Izglītības likums papildināts ar normu par mācībām zīmju valodā. Skolās, kuras īsteno speciālās izglītības programmas bērniem ar dzirdes traucējumiem, kā arī citās izglītības iestādēs, kurās nodrošināta atbilstoša mācību vide, izglītību var iegūt latviešu zīmju valodā.
Grozījumi nosaka, ka pašvaldībām no 2019. gada 1. septembra būs pienākums slēgt līgumu un piedalīties privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums.
Likumā ietverta arī jauna norma par valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm. Grozījumi paredz, ka tās ir iestādes, kas īsteno interešu izglītības programmas, tajā skaitā zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomā, un papildus veic interešu izglītības metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.
Ministru kabinetam būs jānosaka finansēšana kārtība, kā arī kritēriji un kārtība, kādā piešķir vai anulē valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, savukārt lēmumu par statusa piešķiršanu pieņems Izglītības un zinātnes ministrija. Normas, kas attiecas uz valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm, stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī.
Likums arī paredz, ka Ministru kabinetam būs jānosaka kvalitātes kritēriji, minimāli pieļaujamais skolēnu skaits un kritēriji maksimāli pieļaujamam izglītojamo skaitam klasē.
Lai pašvaldības saņemtu valsts budžeta finansējumu vispārizglītojošo skolu pedagogu, kuri nodarbināti šo skolu īstenotajās vispārējās izglītības programmās vidējās izglītības pakāpē, algām, no 2020. gada 1. septembra vidusskolām būs jāizpilda noteikti kvalitātes kritēriji. Izpildot kvalitātes kritērijus, vidusskola turpinās saņemt finansējumu nemainīgā apmērā arī tad, ja skolēnu skaits klasē vai klašu grupā vidējās izglītības pakāpē būs mazāks par valdībā noteikto minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu. Savukārt tikai kvalitātes kritēriju neizpildes gadījumā tiks vērtēta skolēnu skaita atbilstība noteiktajam minimāli pieļaujamam izglītojamo skaitam klasē vai klašu grupā vidējās izglītības pakāpē.
Ministru kabinetam būs ne vien jāizstrādā izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem, bet arī jāiesniedz tās apstiprināšanai Saeimā.
Tāpat grozījumi sašaurina personu loku, kas nedrīkst strādāt par skolotājiem. Par pedagogiem varēs strādāt arī personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurām pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas tiks piešķirta atļauja strādāt par skolotāju. Kārtība, kādā izvērtē, vai atļauja nekaitē izglītojamo interesēm, ir Ministru kabineta kompetencē.
Izmaiņas rosinātas, lai izveidotu mehānismu, kas ļautu izvērtēt katru gadījumu un lemt, vai persona drīkst strādāt par pedagogu, iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Praksē ir gadījumi, kad persona, kas sodīta par smagu noziegumu, piemēram, pārkāpumiem grāmatvedībā, nedrīkst strādāt par skolotāju. Satversmes tiesa atzinusi, ka aizliegums ieņemt pedagoga amatu ierobežo Satversmē noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, sacīja A. Adamovičs.
