NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
BRĪDINĀJUMS!

Svētdien dienas pirmajā pusē daudzviet Latvijā dienvidrietumu, rietumu vējš pastiprināsies brāzmās līdz 20 m/s, bet piekrastes teritorijās līdz pat 25-26 m/s. Atvērt

TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
17. septembrī, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
12
12

Diasporas vēlētāji: Kur partijas ņems naudu solījumiem?

Rasu aizskārumi Latvijā, Kopdzīves likuma neesamība, bērnu tiesību aizsardzība, cīņa pret vardarbību, kā partijas, kas kandidē uz 13. Saeimu, spēs finansiāli pildīt savus daudzos solījumus – šos un citus jautājumus uzdeva diasporas vēlētāji priekšvēlēšanu debatēs “Simt balsis simtgadē”, kas 14. septembrī norisinājās Londonā. Debates Lielbritānijas galvaspilsētā apmeklēja arī LV portāla žurnāliste.

īsumā
  • Gandrīz visas partijas iestājās par atklātību sludinājumos atalgojuma jautājumā.
  • Latvijā sasāpējis ir bērnu tiesību aizsardzības un nodrošināšanas jautājums.
  • Politiķi solījumu izpildei naudu cer atrast, uzlabojot nodokļu iekasēšanu, veicinot ekonomikas izaugsmi un samazinot ēnu ekonomiku.
  • Vairāki diasporas pārstāvji zālē atzina, ka aizbraukuši no Latvijas, jo nav pieņemts Kopdzīves likums, netiek atbalstītas viendzimuma partnerattiecības.

Politiskās debates “Simt balsis simtgadē”, kas 14. septembrī Londonā pulcēja gandrīz pilnu zāli, bija spraigas un ilga vairāk nekā trīs stundas. Sanākušie diasporas vēlētāji aktīvi izmantoja iespēju uzdot jautājumus desmit partiju pārstāvjiem, kas kandidē uz 13. Saeimu.

Uz jautājumu, kāpēc diasporas vēlētājam būtu jābalso par konkrētām partijām, skanēja solījumi, ka jau šīs Saeimas laikā varētu pieņemt Diasporas likumu, tiks nodrošināta Latvijas ilgtspēja un drošība, mazināts birokrātiskais slogs, ieviesta konkurētspējīga nodokļu politika, kā arī nodrošināts, ka valdībā nenonāk prokrieviskie spēki.

Kā pasargāt bērnus no nabadzības un vardarbības?

Diskusijas vadītāja Eiropas Latviešu apvienības viceprezidente Elīna Pinto norādīja, ka Latvijā sasāpējis ir bērnu tiesību aizsardzības jautājums. Viņa partiju pārstāvjiem lūdza risinājumus, kā panākt, lai mazuļi neciestu no vardarbības un negrimtu nabadzībā. Vairākas partijas – “Jaunā Vienotība” (JV), Nacionālā apvienība (NA), Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) – iestājās par bērnunamu likvidāciju. “Noteikti ir atbalstāms audžuģimeņu institūts,” uzsvēra LRA pārstāve Ieva Brante. “Bērniem ir jābūt iespējai arvien vairāk strādāt vasarās, jo ir vēlme, bet nav nodrošinājuma.”

Vairākas partijas bērnu tiesību aizsardzības un nabadzības likvidēšanas jomā uzsvēra labklājības pieauguma aspektu. “Saskaņas” pārstāve Regīna Ločmele-Luņova minēja faktus: ”Par pirmajiem diviem bērniem valsts pabalsts mēnesī ir 11 eiro, par trešo – 30 eiro. Savukārt Lielbritānijā par vienīgo bērnu maksā 570 mārciņas mēnesī.”

Londonā jau gandrīz deviņus gadus dzīvojošā juriste Inese Ejugbo pēc diskusijas savā blogā pārmet "Saskaņas" pārstāvei melošanu par bērnu pabalstiem Lielbritānijā. "Jā, Lielbritānijā tā saucamais “bērnu pabalsts” ir lielāks nekā Latvijā, bet ne tuvu tam, kā apgalvo deputātu kandidāte," raksta I. Ejugbo. "Lielbritānijā par pirmo bērnu pabalsts ir aptuveni 20 mārciņas nedēļā jeb 80 mārciņas mēnesī (90 eiro), bet par katru nākamo bērnu pabalsts paliek mazāks (nevis lielāks, kā tas ir Latvijā) attiecīgi saņemot apmēram 50 mārciņas (56 eiro) mēnesī.  Taču, ja reiz salīdzinām, būtu tikai godīgi piebilst, ka Lielbritānijā nav vispār tādu māmiņalgu."

Gan “Attīstībai/Par!” pārstāve Vita Tērauda, gan partijas “Progresīvie” kandidāts Roberts Putnis un JV pārstāve Zanda Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka Latvijai ir jāratificē tā sauktā Stambulas konvencija (Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu). Šai pozīcijai iebilda NA pārstāvis Rihards Kols: “Latvijā ir pietiekami kvalitatīva normatīvā bāze, kas nodrošina bērnu tiesību aizsardzību. Šaubos, vai, ratificējot konvenciju, atrisināsim visas problēmas. Galvenais ir izpratnes veidošana un izglītības kvalitātes celšana.”

Savukārt JKP biedri paši ir paņēmuši audzināšanā vairākus bērnus no bērnunamiem, uzsvēra JKP pārstāvis Reinis Znotiņš.

Kur ņemt naudu solījumu izpildei?

“Partiju priekšvēlēšanu programmās tiek solīta minimālās algas paaugstināšana, vidējās algas pieaugums, neapliekamā pensijas minimuma palielināšana, pabalstu un nodokļu atvieglojumi. Ja nākamgad budžets ir jāsamazina par 300 miljoniem eiro, kā to domājat panākt?” vaicāja otra diskusijas vadītāja žurnāliste Sallija Benfelde.

JKP sola ar nodokļiem neaplikt algas un pensijas līdz 500 eiro, bet trūkstošos līdzekļus 250 miljonu eiro apmērā iegūt, likvidējot obligātā iepirkuma komponenti (OIK), par kuru gadā visi Latvijas iedzīvotāji samaksā apmēram līdzīgu summu. OIK kā vienu no naudas avotiem dažādu citu pasākumu finansēšanai minēja arī “Kam pieder valsts” (KPV) pārstāvis Artuss Kaimiņš.

“Nesolām debesmannu un solījumiem pieejam racionāli – 80% iepriekšējo solījumu esam izpildījuši. Turpināsim atbalsta politiku ģimenēm – plānojam palielināt pabalstu bērniem līdz divu gadu vecumam,” uzsvēra R. Kols. Naudu, viņaprāt, varētu atrast dažādās jomās, piemēram, īstermiņa īres tirgū, kur Rīgā pašvaldības budžetam garām aizejot seši miljoni eiro.

“Progresīvie”, JV, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Attīstībai/Par!” naudu cer atrast, uzlabojot nodokļu iekasēšanu, veicinot ekonomikas izaugsmi un samazinot ēnu ekonomiku. “Progresīvie” gatavojas arī reformēt Valsts ieņēmumu dienestu un ieviest nodokļu tiesas.

“No sirds Latvijai” pārstāve Inguna Sudraba uzsvēra, ka Latvijā ir būtiski lielāks nodokļu slogs nekā citās valstīs: “80% sabiedrības nodokļu slogs ir 70% un vairāk. Ja tas nebūs lielāks par 58%, nauda atgriezīsies ekonomikā.”

“Saskaņa” saviem solījumiem finansējumu redz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanā. R. Ločmele-Luņova: “Ir aprēķini: četru gadu laikā samazinot PVN par trīs procentpunktiem, var dabūt 700 miljonus eiro.”

Darba sludinājumos jānorāda atalgojums

E. Pinto piesauca aptaujas datus – četri no desmit cilvēkiem, kas atkārtoti aizbraukuši prom no Latvijas, kā iemeslu minējuši darba tiesisko kultūru un neiecietību pret citādo gan darbā, gan uz ielas. Kā partijas piedāvā uzlabot darba ņēmēja tiesisko aizsardzību? Vai atbalsta atalgojuma publiskošanu darba sludinājumos?

Gandrīz visas partijas iestājās par atklātību sludinājumos atalgojuma jautājumā. Savukārt R. Kols atgādināja, ka NA šajā sasaukumā jau divreiz iesniedza Saeimas attiecīgajā komisijā šādu priekšlikumu, kuru deputāti noraidīja. Aizbildinoties ar konfidencialitāti, pret šo ierosinājumu iebilda Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. R. Kols priekšlikumu par atalgojuma publiskošanu darba sludinājumos ir iesniedzis Saeimā trešo reizi.

Esam pārāk mazi, lai izstumtu cilvēkus, ir jāspēj integrēt un pieņemt dažādību un kļūt modernākiem.

“Darbiniekus piesaista, ja ir godīga samaksa un netiek veikti maksājumi aploksnē. Ļoti būtiski ir arī tas, ka aizbraucējiem būs divas deklarētās adreses un liels atbalsts sava biznesa uzsākšanai,” akcentēja ZZS pārstāve Anda Čakša. LV portāls publikācijā “Uzņēmējdarbības idejas īstenošanai reemigrantiem sola līdz pat 9000 eiro grantu” jau rakstīja, ka kopš pavasara norit reemigrācijas veicināšanas pilotprojekts “Reģionālās reemigrācijas koordinators”, kura ietvaros izsludināts projektu konkurss reemigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai – idejas īstenošanai varēs saņemt līdz pat 9000 eiro.

“Atgriežoties līdztekus labam atalgojumam ir vajadzīgs atbalsts arī citās lietās,” sprieda Z. Kalniņa-Lukaševica. “Bērnus iekārtot bērnudārzā vai skolā, palīdzība dzīvesbiedra integrācijai Latvijas sabiedrībā.”

V. Tērauda atzina, ka Latvijā “cilvēciskā attieksme pret citādo reizēm nav tāda, kādu varam sastapt Lielbritānijā, Īrijā vai ASV. Šīs nav lietas, par kurām varam pieņemt likumus, bet tās ir lietas, kuras varam modelēt”.

“Viss sākas cilvēku galvās, kāda kultūra, ideoloģija tiek kultivēta. Svarīga ir skolas vide, kur tiek mācīta līdzjūtība, līdzsadarbība, attieksme, kas prasa palīdzēt vājākajam. Tai jābūt arī ikdienai. Cilvēki ļoti noslēdzas sevī, jo baidās, ka netiks saprasti. Ja mainīsies šī vide, tad arī cilvēks jutīsies saprasts un novērtēts,” sprieda I. Sudraba.

“Progresīvie” nolūkā nodrošināt stabilākas darba tiesiskās attiecības plāno stiprināt arodbiedrības un Valsts darba inspekciju, izveidot darba tiesas.

Kopdzīves likums

Vairāki diasporas pārstāvji debatēs atzina, ka aizbraukuši no Latvijas, jo nav pieņemts Kopdzīves likums, netiek atbalstītas viendzimuma partnerattiecības. Lielbritānijā ir atļautas laulības starp viena dzimuma cilvēkiem.

Jāatgādina, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šogad martā noraidīja Kopdzīves likuma iniciatīvu, par kuru portālā “Manabalss.lv” bija parakstījušies 10 276 cilvēki.

“Nereģistrētās laulībās Latvijā dzimst vairāk nekā 40% bērnu, bieži vien šādas ģimenes nonāk situācijās, kurās tām nav tiesiskās aizsardzības. Latvijā homoseksuālo cilvēku stāvoklis ir viens no sliktākajiem Eiropas Savienībā,” norādīja R. Putnis, kurš pats 11 gadus dzīvojot nereģistrētās partnerattiecībās.

“Ir jāpieņem partnerattiecību likums, lai būtu spēkā ne tikai ārpus Latvijas slēgtas viendzimuma partneru laulības, bet tās varētu reģistrēt šeit uz vietas,” uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica. “Lielbritānijā satiku daudz cilvēku, kas jūtas izstumti gan tāpēc, ka ir seksuālās minoritātes, gan tāpēc, ka viens no partneriem nav tik zilacains. No Latvijas ir aizbraukušas arī daudzas sievietes mācītājas. Esam pārāk mazi, lai izstumtu cilvēkus, ir jāspēj integrēt un pieņemt dažādību un kļūt modernākiem.”

Uz vaicājumu, kura partija atbalsta Kopdzīves likuma pieņemšanu un viendzimuma partnerattiecības, skaidru “jā” teica “Progresīvie”, JV un “Attīstībai/Par!”. Pret bija NA, “No sirds Latvijai” un LRA. Ja Saeimā būtu balsojums par šo likumprojektu, “Saskaņas” deputātiem būtu brīvs balsojums, apgalvoja R. Ločmele-Luņova. Savukārt A. Kaimiņš ieteica šo jautājumu lemt referendumā visai sabiedrībai, bet JKP nesniedza skaidru atbildi, uzsverot, ka atbalsta ģimenes vērtības.

Ar kādu noskaņojumu diaspora sagaida 13. Saeimas vēlēšanas? Vai tā tic partijām un vēlas atgriezties Latvijā? Diezin vai. No zāles izskanēja pārmetums, kāpēc neviens nav teicis, ka jāsamazina Saeimas deputātu skaits un atalgojums. Neesot arī skaidras partiju atbildes, ko tās gatavojas darīt, lai mazinātu rasu naidu un aizspriedumus Latvijā. Kāda diasporas pārstāve pat pārmeta, ka partijas ir nodevušas savus vēlētājus, sadaloties sīkās partijās, nevis veidojot tās spēcīgākas. Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēde Lilija Zobens, kas ir balsojusi visās vēlēšanās, norādīja, ka Lielbritānijā ar tās apmēram 66 miljoniem iedzīvotāju partiju ir mazāk nekā Latvijā. No sarunām ar diasporas pārstāvjiem secināms, ka KPV ir uzjundījusi vēlētāju prātus arī ārzemēs, par politiku liekot interesēties arī tiem, kas to līdz šim nav darījuši, cerībā, ka jaunie spēki aizmēzīs veco netikumus.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU