Galvaspilsētā šī diena sākusies ar piemiņas pasākumu pie Šķirotavas stacijas. Tāpat šajā dienā tradicionāli notiek piemiņas brīdis arī pie Torņkalna stacijas – vietas, no kurienes 14. jūnijā sākās daudzu latviešu mokpilnais ceļš lopu vagonos uz Sibīrijas plašumiem. Tradicionāli šajā dienā norisinās arī gājiens no Okupācijas muzeja un piemiņas brīdis pie Brīvības pieminekļa.
Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941. gada 14. jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas un arestēšanas pamats bija cilvēka nodarbošanās, sociālais stāvoklis, piederība pie noteiktām politiskām un sabiedriskām organizācijām, un 14. jūnija arestos viņu apzīmējums bija “sociāli bīstami elementi”.
Tādējādi dažās dienās tika iznīcināta Latvijas sabiedrības elite, kas bija izveidojusies nedaudz ilgāk nekā divdesmit valsts neatkarības gados. Pārsvarā tika apcietināti vīrieši, bet viņu ģimenes locekļi – piespiedu kārtā nometināti uz dzīvi represīvo iestāžu uzraudzībā Sibīrijā un PSRS Tālajos Austrumos.
