AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
08. jūnijā, 2018
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Kultūrpolitika
2
2

Tapis jauns pilsoniskās sabiedrības attīstības plāns

Latvijas iedzīvotāju pilsoniskā aktivitāte pieaug, taču joprojām ir zema, salīdzinot ar citām ES valstīm. Galvenie iemesli – pieredzes trūkums, neticība saviem spēkiem un nepietiekams valstiskais atbalsts, ko iecerēts vairot, īstenojot pasākumus, kas paredzēti topošajā Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plānā.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Visas sabiedrības saliedētības veicināšana, nevis tikai atsevišķu tās daļu integrācija vairākumā – šāds virsuzdevums dots topošajam Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānam 2019.–2020. gadam. Dokumentā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešami nepilni 27 miljoni eiro, kā arī ap 2,3 miljonu eiro papildinājums turpmāk ik gadu.

īsumā
  • Latvijas iedzīvotāju pilsoniskā aktivitāte pieaug, taču tai joprojām nepieciešami valstiski atbalsta pasākumi.
  • Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāns 2019.–2020. gadam ir izstrādāts, lai nodrošinātu līdzšinējās politikas nepārtrauktību un pēctecību.
  • Plāns paredz trīs darbības pamatvirzienus: pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšana, kopīgas nacionālās identitātes sekmēšana un jaunu pieeju radīšana integrācijas politikas īstenošanai.

Plānam, kura izstrādes koordinēšanu un daļēji arī izpildi nodrošina Kultūras ministrija (KM), jāturpina līdz 2018. gadam izvirzītās nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes, kā arī jārada jauni risinājumi nākamajam nozares politikas plānošanas ciklam pēc 2020. gada, kad stāsies spēkā nākamais Nacionālās attīstības plāns un būs pieņemts Eiropas Savienības budžets turpmākajiem septiņiem gadiem.

Plāna projektā, kuru 6. jūnijā pēc priekšlikumu apkopošanas apsprieda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, izvirzīti trīs pamatuzdevumi – pilsoniskas un integrētas sabiedrības veicināšana, nacionālās identitātes veidošana uz latviešu valodas un kultūrtelpas pamata, kā arī jauna integrācijas politikas pārvaldības un koordinācijas modeļa izveide. Katrā no rīcības virzieniem definēti sasniedzamie mērķi un uzdevumi, norādīti veicamie pasākumi, vēlamie darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji, atbildīgās institūcijas, kā arī izpildes termiņš. Plānā, kā uzsver KM, ietverti jauni, svarīgi akcenti, kas atspoguļo Latvijas šī brīža prioritātes un aktualitātes – Latvijas valsts simtgades norises sabiedrības integrācijas sekmēšanai, kā arī notikumus Eiropas un globālajā politikā, uz kuriem nepieciešams reaģēt.Dokumentā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešami nepilni 27 miljoni eiro, kā arī ap 2,3 miljonu eiro papildinājums turpmāk ik gadu. KM ar attiecīgu pieprasījumu jau vērsusies Finanšu ministrijā, taču, cik lielā mērā tas tiks apmierināts, būs atkarīgs no valsts budžeta iespējām.

Pilsoniskā sabiedrība un integrācija

Iedzīvotāju pilsoniskā aktivitāte Latvijā lēnām pieaug, tomēr salīdzinājumā ar citām ES valstīm joprojām uzskatāma par zemu. Latvijā par pilsoniski aktīviem var uzskatīt kopumā 9% iedzīvotāju, bet Rietumeiropas valstīs tādi caurmērā ir aptuveni 25%, Skandināvijas valstīs – vismaz katrs trešais. Tikai 10% jauniešu Latvijā aktīvi iesaistās skolas vai studentu pašpārvaldēs, skolas pasākumos un tikai 6% – sabiedriskās un sociālās aktivitātēs ārpus skolas.

Savukārt nevalstisko organizāciju (NVO) vidū, sevišķi laukos, joprojām vērojama skeptiska attieksme pret savām spējām piesaistīt finansējumu, uzskatot, ka tas ir pārāk sarežģīti un to var atļauties tikai lielās organizācijas Rīgā, atzīst KM valsts sekretāra vietniece integrācijas lietās Inita Pauloviča. Tādējādi viens no topošā plāna uzdevumiem ir izglītot sabiedrību par pilsoniskās līdzdalības iespējām, kā arī stimulēt iedzīvotājus kopīgi risināt sabiedrībai aktuālus uzdevumus.

“Vēlamies, lai Latvijas iedzīvotāji aktīvi iesaistītos sev aktuālu jautājumu risināšanā, NVO būtu aktīvas, piedaloties politikas izstrādē un lēmumu pieņemšanā,” norāda I. Pauloviča. Plānā paredzēta valsts budžeta līdzekļu pieejamība pilsoniskās sabiedrības grupu un nevalstisko organizāciju vajadzībām. Ik gadu no NVO fonda plānots atbalstīt vismaz 40 nevalstiskās organizācijas, nodrošināt reģionālo koordinācijas centru darbību, kā arī veikt citus stimulējošus pasākumus. Skolēnu un jauniešu pievēršanai sabiedriskām aktivitātēm un praktisku zināšanu sniegšanai par demokrātiskas valsts pārvaldes principiem iecerēta viņu iesaistīšana neformālos pilsoniskās izglītības pasākumos, kā arī ES programmas Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektu īstenošanā.

Kā nopietns šķērslis līdzdalībai un Latvijas iedzīvotāju savstarpējai sadarbībai plānā norādīti sabiedrībā pastāvošie aizspriedumi un neiecietības izpausmes. “Neiecietībai pakļautas tādas sabiedrības integrācijas mērķa grupas kā romi, personas, kurām piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, kā arī jauniebraucēji, kuru ārējais izskats vai kultūras atšķirības ir vizuāli pamanāmas,” secināts plānā, paredzot atbalsta pasākumus šo cilvēku stāvokļa uzlabošanai, kā arī sabiedrības, tostarp darba devēju, izglītošanai sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumos. Skolu neapmeklējošu bērnu un jauniešu, tostarp romu, skaita samazināšanai paredzēts attīstīt ilgtspējīgu sadarbību starp pašvaldībām, skolām un bērnu vecākiem.

Nacionālā identitāte – valoda un kultūrtelpa

Latviešu valoda un kultūrtelpa būtu jāuzlūko kā sabiedrību un tās identitāti vienojošs pamats, norāda I. Pauloviča. Pēdējo piecu gadu laikā ir pieaudzis latviešu valodas lietotāju īpatsvars mazākumtautību pārstāvju vidū, un visizteiksmīgāk tas redzams jaunākajās vecumgrupās. Šādi apstākļi paver iespējas stiprināt latviešu valodas lomu starpgrupu komunikācijā, jo paaudžu nomaiņas rezultātā latviešu valodas kā saziņas valodas potenciāls latviešu un Latvijas mazākumtautību vidū palielinās. Tomēr, kā secināts, latviešu valodas lietošanas intensitāte publiskajā telpā un neformālās attiecībās nepieaug atbilstoši nozīmīgajam valodas prasmju līmeņa kāpumam. Šādu situāciju veicina pozitīvas attieksmes trūkums pret latviešu valodu, pašiem latviešiem sarunā ar krievu valodā runājošajiem joprojām bieži pārejot uz krievu valodu.

Plānā paredzētas dažādas latviešu valodas lietotprasmi uzlabojošas aktivitātes gan vietējās, gan diasporas skolās ārzemēs. Tāpat plānotas latviešu valodas apguves programmas pieaugušajiem, tostarp Latvijas iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Ik gadu plānots apmācīt vismaz 1000 šādu personu, kā arī panākt, ka valsts valodas pārbaudes eksāmenu kārtojušie uzlabo savu prasmju līmeni. Kursi latviešu valodas pilnveidei profesionālo pienākumu veikšanai paredzēti gan pirmsskolas iestāžu pedagogiem, gan pēc vajadzības pedagogiem visās izglītības pakāpēs. Apmācāmo skaits – vismaz 2750 pedagogi. Latviešu valodas apguves programmas paredzētas arī reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, ik gadu nodrošinot valodas apguvi vismaz 200 šādu cilvēku. Iespējas piesaistīt finansējumu diasporas atbalsta pasākumiem patlaban tiek meklētas, izstrādājot jauno Diasporas likumu, kuru, kā lēš Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ritvars Jansons, būtu iespējams sagatavot vēl šī parlamenta sasaukuma laikā. Tiesa, kā norāda Eiropas Latviešu apvienības viceprezidente Elīna Pinto, joprojām “politikas dokumentu plānošanas līmenī neparādās daudzi diasporas politikas virzieni, kas iezīmēti Diasporas likumā un ir cieši saistīti savā starpā, tostarp tādi uz valsts izaugsmi vērsti pasākumi kā ekonomiskā sadarbība, profesionālās kvalifikācijas atzīšana un citi”. Turpmāk diasporas politikas jautājumi Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānā netiks atspoguļoti, tā vietā izstrādājot atsevišķu plānu sadarbībai ar diasporu, par kuru būs atbildīga Ārlietu ministrija.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāna projektā iekļauta piederības sajūtas Latvijai stiprināšana un vienotu vēsturisko vērtību un tradīciju apzināšanās. To iecerēts stiprināt gan ar visai sabiedrībai kopumā, gan ar Latvijas mazākumtautībām un diasporai ārvalstīs īpaši paredzētiem pasākumiem. Katru gadu īstenos vismaz 20 izbraukuma lekcijas uz Latvijas reģioniem, rīkos 3x3 un 2x2 nometnes, seminārus, latvisko tradīciju izskaidrošanas, pētniecības un saglabāšanas pasākumus. Stimulēs arī naturalizācijas procesu, paplašinot Latvijas pilsoņu loku, tostarp tam aicinot piepulcēties nepilsoņu bērnus līdz 15 gadu vecumam, kuriem nosūtīs vēstules par pilsonības iegūšanas jautājumiem. Katru gadu rīkos vismaz vienu pasākumu līvu un suitu kultūras saglabāšanai.

Integrācijas un nacionālās identitātes stiprināšanai plānā paredzēts arī atbilstoša jauna oriģinālsatura un sabiedriskā pasūtījuma piedāvājums valsts mēroga un reģionālajos medijos. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas ierosinājumu plāns būtu vēl papildināms ar punktu par “atbalstu vienotas platformas, kurā nepastarpināti sniedz sabiedrībai nozīmīgu un kvalitatīvu valsts, pilsonisko un tiesisko informāciju un veicina kvalitatīvu sabiedrības diskusiju, uzturot atgriezenisko saiti starp sabiedrību un valsti, darbības nodrošināšanai”. Platforma kalpotu kā ilgtspējīgs vispārpieejams informācijas resurss, kurš stiprina pilsoniskas un demokrātiskas valsts vērtības.

Jauna pārvaldības un koordinācijas modeļa izveide

Pēdējā laikā, saskaroties ar visā ES aktuālo sabiedrības nepatiku par tās norobežošanu no politisko lēmumu pieņemšanas gaitas, arvien vairāk valstu pēc iespējas agrākā stadijā politikas plānošanas procesā cenšas iesaistīt iedzīvotājus, vienlaikus stiprinot līdzdalības kultūru, kas ir sevišķi aktuāli Latvijā.

Lai to panāktu, plāna projektā paredzēts izveidot situācijas monitoringa sistēmu un regulāri veikt atbilstošus pētījumus. Līdztekus iecerēta pastāvīga sadarbība ar izglītības iestādēm un pašvaldībām, palielinot to municipalitāšu skaitu, kurās ir izstrādāta sabiedrības integrācijas stratēģija un atbalsta mehānismi.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāna pieņemšanas gaitā vēl paredzēta jau iesniegto iebildumu un priekšlikumu izskatīšana un dokumenta teksta precizēšana, gala redakciju nosūtot visām plāna sagatavošanā iesaistītajām pusēm, skaidro KM Sabiedrības integrācijas departamenta eksperte Gunta Robežniece. Plāna galīgā apstiprināšana pēc tā iesniegšanas Ministru kabinetā paredzama jūlijā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS