AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
13. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pašvaldības

Kā pašvaldībām veicas ar maksas pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu

LV portāla infografika

Valsts kontrole jau vairākās iepriekš pašvaldībās veiktās revīzijās ir konstatējusi, ka pašvaldību sniegto pakalpojumu izmaksu caurskatāmība ir problemātiska. Kopumā deviņām pašvaldībām, kurās veica pēdējo revīziju, sniedza 83 ieteikumus, lai pilnveidotu maksas pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu. Ieteikumu ieviešanas progress ir vērā ņemams – pašvaldības jau ir ieviesušas 74 ieteikumus.
īsumā
  • Valsts kontrole secinājusi, ka pašvaldības nevērtē iedzīvotāju pieprasījumu pēc to pakalpojumiem un nepilnīgi uzskaita pakalpojumu izmaksas, neanalizē pakalpojumu sniegšanas izmaksas un nenosaka pakalpojumu sniegšanas rezultatīvos rādītājus, kā arī nevērtē pakalpojumu sniegšanas rezultātus.
  • Tādējādi vai nu pakalpojuma maksa ir augstāka nekā tā reālās izmaksas, vai arī maksa, ko iekasē, nenosedz pakalpojuma izmaksas, proti, pašvaldība daļēji dotē pakalpojuma sniegšanu.
  • Balstoties uz revīzijā konstatēto un secināto, Valsts kontrole pašvaldībām ir sniegusi 83 ieteikumus.
  • Revidētās pašvaldības no 83 ieteikumiem 74 jau ir ieviesušas (pieciem ieteikumiem ieviešana ir uzsākta, viens ir zaudējis aktualitāti, bet tikai trīs ieteikumi nav ieviesti).
  • Balstoties uz veikto revīziju ieteikumiem, arī citām pašvaldībām ir iespēja tos ieviest.

Valsts kontrole (VK) revīziju "Vai pašvaldību rīcība ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot savām funkcijām atbilstošus maksas pakalpojumus iedzīvotājiem, ir efektīva un ekonomiska?" (turpmāk tekstā – revīzija) veica 9 pašvaldībās (Aknīstes, Alsungas, Alūksnes, Baltinavas, Ciblas, Raunas, Rugāju, Sējas un Vaiņodes novada pašvaldībās) laika posmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. martam. Tajā tika vērtēti maksas pakalpojumi, kurus pašvaldības sniedz pašas, proti, netika skatīti pašvaldību kapitālsabiedrību sniegtie pakalpojumi.

Kā norāda VK padomes locekle Zita Zariņa, revīzijā tika skatīti divi galvenie jautājumi:

  • vai pašvaldības ir vērtējušas maksas pakalpojumu, ko tās sniedz, nepieciešamību;
  • cik ekonomiski pamatota ir šo pakalpojumu maksa.

Pašvaldības saviem iedzīvotājiem sniedz dažādus nozīmīgus maksas pakalpojumus, piemēram, ēdināšanu skolās un bērnudārzos, dzīvojamo māju apsaimniekošanu, ūdenssaimniecības pakalpojumus, siltumapgādi u. c.

Galvenie secinājumi un konstatētās problēmas

Saskaņā ar veikto revīziju VK būtiskākie secinājumi ir sekojoši:

  • pašvaldības nevērtē iedzīvotāju pieprasījumu pēc to pakalpojumiem;
  • pašvaldības nepilnīgi uzskaita pakalpojumu izmaksas;
  • pašvaldības neanalizē pakalpojumu sniegšanas izmaksas;
  • pašvaldības nenosaka pakalpojumu sniegšanas rezultatīvos rādītājus;
  • pašvaldības nevērtē pakalpojumu sniegšanas rezultātus.

"Pakalpojumu plānošana pašvaldībās notiek diezgan formāli, piemēram, revīzijā redzējām, ka no attīstības plāniem nav iespējams izsecināt, kuras pašvaldības iestādes kādus pakalpojumus sniedz vai plāno sniegt. Nav arī veikti aprēķini, cik pašvaldībai šo pakalpojumu sniegšana izmaksās," skaidro Z. Zariņa.

Iedzīvotāji nezina, kādus pakalpojumus pašvaldības sniedz, un pašvaldības nav pētījušas, kādi pakalpojumi iedzīvotājiem ir nepieciešami. Līdz ar to nav zināms, cik reāli katrs pakalpojums izmaksā. Savukārt izmaksas nevar salīdzināt ar summu, ko iedzīvotājs par attiecīgo pakalpojumu maksā.

"Tas noved pie diviem iespējamiem scenārijiem – vai nu pakalpojuma maksa ir augstāka nekā tā reālās izmaksas, vai arī maksa, ko iekasē, nenosedz pakalpojuma izmaksas, proti, pašvaldība daļēji dotē pakalpojuma sniegšanu," stāsta Z. Zariņa.

Revīzijas rezultātu piemēri

VK norāda, ka, piemēram, maksa par ūdenssaimniecības pakalpojumiem nesedz to sniegšanas izmaksas. Zemāk redzamajā attēlā kopējais stabiņa garums norāda pakalpojuma sniegšanas izmaksas (pašvaldības noteiktā maksa par pakalpojumu ir zilā krāsā, starpība, ko dotē pašvaldība, – sarkanā krāsā). Kā redzams, starp dažādām pašvaldībām proporcijas atšķiras.

Avots: Valsts kontrole

Tāpat VK ir konstatējusi, ka pašvaldībās, kurās tika veikta revīzija, vidēji gandrīz 40% no iegūtā ūdens apjoma netiek realizēti jeb aiziet zudumos.

Avots: Valsts kontrole

Savukārt attīrīšanas iekārtās nonāk uz pusi vairāk notekūdeņu nekā no kanalizācijas pakalpojuma saņēmējiem uzskaitītais savāktais notekūdeņu apjoms.

Avots: Valsts kontrole

VK revīzijās konstatēja arī tādas problēmas kā pašvaldību tendence iesaistīties komercdarbībā, kā arī pilnvaru pārsniegšana, kad pretrunā ar normatīvo aktu prasībām lēmumi par pakalpojumu maksu ir pieņemti vienpersoniski vai arī ir iekasēta domes lēmumam neatbilstoša maksa.

"Redzējām arī tādas situācijas, ka iestādes vadītājs pats bez pamatojuma un pilnvarojuma nosaka pakalpojuma izmaksas," skaidro Z. Zariņa.

Kopumā sniegti 83 ieteikumi

Balstoties uz revīzijā konstatēto un secināto, VK ir sniegusi 83 ieteikumus, kuru rezultātā pašvaldības:

  • uzsāka pakalpojumu sniegšanas procesu un izmaksu uzskaiti, lai iegūtu precīzu un salīdzināmu informāciju ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanai;
  • pilnveidoja grāmatvedības uzskaites kārtošanu un budžeta plānošanu, nosakot kārtību, kādā plāno un uzskaita ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus;
  • pilnveidoja attīstības un budžeta plānošanu, lai ar izlietotajiem pašvaldību budžeta līdzekļiem sasniegtu konkrētus mērķus.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pašvaldību darbības uzlabošanai un pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai revīzijas rezultātā ir solījusi sniegt metodisko atbalstu. Tāpat ministrija ir izvērtējusi normatīvo aktu grozījumu nepieciešamību.

"Secinājām, ka sistēma ir pietiekami precīza jau šobrīd, problēma ir ieviešanā," skaidro VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

Jau ieviesti 74 Valsts kontroles ieteikumi

Z. Zariņa sīkāk stāsta arī par pašvaldību maksas pakalpojumu organizēšanas ieteikumu ieviešanas gaitu. Proti, revidētās pašvaldības no 83 ieteikumiem 74 jau ir ieviesušas (pieciem ieteikumiem ieviešana ir uzsākta, viens ir zaudējis aktualitāti, bet tikai trīs ieteikumi nav ieviesti).

VK padomes locekle norāda, ka VK vēlreiz aicināja pašvaldības izvērtēt tos pakalpojumus, ko sniedz katra no tām, proti, vai tie patiešām ir nepieciešami un atbilst pašvaldību autonomajām funkcijām.

Rezultātā sešas pašvaldības (Vaiņode, Baltinava, Cibla, Sēja, Rauna, Alūksne) pārvērtēja pakalpojumu sarakstu un ir atteikušās kopumā no 102 pakalpojumiem, viena pašvaldība (Aknīste) izskatīja, bet nolēma, ka visi pakalpojumi iedzīvotājiem ir vajadzīgi un atbilst pašvaldību autonomajām funkcijām, savukārt divas pašvaldības (Rugāji un Alsunga) turpina pakalpojumu vērtēšanu, un rezultāti vēl nav zināmi.

Avots: Valsts kontrole

Ieviešanas gaita

Citu ieteikumu ieviešanas gaita saskaņā ar VK sniegto informāciju ir sekojoša:

  • grāmatvedības uzskaites kārtošanas un budžeta plānošanas pilnveidošana – pašvaldības ir ieviesušas nodalītu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti katram maksas pakalpojuma veidam, kas ļauj:
    • noteikt precīzas patiesās izmaksas;
    • plānot un novērtēt maksas pakalpojumu sniegšanas rezultātus;
    • pakalpojuma saņēmējiem iegūt informāciju par pašvaldības noteiktās maksas pamatotību;
  • pakalpojumu sniegšana par ekonomiski pamatotu maksu:
    • ēdināšanas pakalpojumu sniegšana:
      • revidētās pašvaldības šobrīd uzskaita visas ar ēdināšanu saistītās izmaksas un aprēķina pakalpojuma sniegšanas maksu, pieņemot korektu lēmumu par ēdināšanas maksas noteikšanu;
    • siltumapgādes pakalpojumu sniegšana:
      • Alūksne, Rauna un Sēja ir sakārtojušas siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas uzskaiti (turpmāk būs iespējams noteikt, cik šie pakalpojumi maksā);
      • piemēro vienotu maksas aprēķināšanas metodiku;
      • novērsta nepamatota izdevumu iekļaušana aprēķinos;
    • dzīvojamo māju apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana:
      • Aknīste, Cibla un Sēja ir sakārtojušas mājlietas, kas turpmāk gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām ļaus sekot līdzi informācijai par mājas pārvaldību, apsaimniekošanu un izmaksām;
  • efektīvāka maksas pakalpojumu sniegšana:
    • pašvaldības ir noteikušas rezultatīvos rādītājus un rezultātu novērtēšanas regularitāti, kas ļaus novērtēt pakalpojuma sniegšanas efektivitāti un ekonomiskumu, kā arī salīdzināt, vai noteiktie rādītāji tiek sasniegti;
    • ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā ir izstrādāti plāni ūdens zudumu novēršanā;
  • maksas pakalpojumu, par kuriem ir lēmusi pašvaldības dome, sniegšana – pašvaldības ir iesniegušas dokumentus, kuros ir noteiktas par maksas pakalpojumu sniegšanu atbildīgās personas un veicamās darbības kontroles pār domes lēmumos noteiktās maksas piemērošanu, turpmāk būs iespējams sekot līdzi lēmumu pareizai pieņemšanai.

Bāze visām pašvaldībām

Balstoties uz revīzijas ieteikumiem, arī citām pašvaldībām ir iespēja tos ieviest. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece attīstības un plānošanas jautājumos Gunta Lukstiņa VK revīziju vērtē atzinīgi: "Svarīgākais ir saredzēt to, kas līdz galam nav kārtībā, un, kopā strādājot, panākt rezultātu."

Tāpat LPS pārstāve norāda, ka LPS ir gatava izplatīt informāciju un strādāt ar citām pašvaldībām, lai arī tās ņemtu vērā revidēto pašvaldību pieredzi.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI